Šo vēstuli aizsūtīju Pietiek.com, bet to katedoriski atteicās publicēt. Lieta tāda, ka šajā portālā kāds Pietiek lasītājs bija publicējis garu paskvilu par trim ārstiem, kas, šī lasītājaprāt, varētu pretendēt uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) priekšnieka amatu. Šī paskvila bija rupja ķēzīšanās, kaut kāda iemesla dēļ biju pieminēts arī es, ka vienu no kolēģēm aizstāvot.
Uz šo amatu ir izsludināts konkurss un, cik zinu, neviens no pieminētajiem kolēģiem dokumentus nav iesniedzis. Tomēr raksts bija nepārprotams pasūtījums – to bija pasūtījis cilvēks, kam ļoti negribējās, lai NMPD sāktu vadīt profesionāls neatliekamās palīdzības ārsts.
Neesmu lasījis nevienu pamatojumu, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītājam nevajadzētu būt ugunsdzēsējam. Nu piemēram, grāmatvedim, kurš pirms došanās uz izsaukumu stingri iegrāmato, cik ūdens uz degošās mājas drīkst liet.
Neesmu lasījis nevienu aicinājumu par Valsts policijas priekšnieku iecelt cilvēku bez pieredzes policijas darbā, piemēram, personāldaļas vadītāju, kas gudri zīmēs shēmu klucīšus un skaidros, kas kam un kad par ko ziņos.
NMPD vadībā kopš Sarmītes Villeres atbrīvošanas (šā gada augustā viņa iesniedza atlūgumu) nav vairs neviena profesionāļa, kas jebkad būtu naktī traucies uz ugunsgrēku, noziegumu, avāriju vai pie mirstoša cilvēka. Kopš ministrijā nav medicīnas profesionāļu, tiek pieņemts par pašsaprotamu, ka medicīnas iestāžu vadībā tiek likti cilvēki bez sapratnes vai pat bez nojausmas medicīnā – piemēram, Austrumu slimnīcas valdē likts speciālists pēc pazīmes – Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieces vīrs, bet Stradiņa slimnīcā – ievērojama partijas atbalstītāja sieva. Neatliekamās palīdzības dienesta vadītāja pienākumus patlaban pilda cilvēks ar jurista izglītību.
Tad, kad beidzot ticis izsludināts konkurss uz NMPD vadītāja vietu, tie, kuri ir baudījuši siltu dzīvi dienesta vadībā vai vēl joprojām to bauda, sasparojas un metas uzliet dubļus tiem neatliekamās medicīnas speciālistiem, kuri varētu vadīt dienestu. Vai varbūt es pārspīlēju – apvainojošas paskvilas pasūta viens konkrēts cilvēks.
Un šis cilvēks organizējis anonīmu rakstu portālā, ko parakstījis Pietiek lasītājs, kurš patiesībā ir klons starp Pietiek pasūtītāju un Pietiek rakstītāju. Pietiek rakstītājs ir nemediķis, bet žurnālists, to varu izsecināt pēc literāra ievada ar iepītu visai sarežģītu diagnozi. Tas, ka Pietiek rakstītāja ir redzējusi pacienti ar difūzu aksionālu bojājumu, nenozīmē, ka viņa ir izpratusi šīs smadzeņu traumas patoģenēzi. Un man ir netīkami, ka ar šādām lietām jokojas. Diemžēl arī Pietiek pasūtītājs par šādu diagnozi nav informēts, kaut tiesu medicīnas dokumentācijā tā nereti parādās.
Tātad autors Pietiek lasītājs piesmej dažus iespējamos NMPD vadītāja kandidātus, kas nu, pēc Pietiek pasūtītāja domām, atklātā konkursā varētu pretendēt uz NMPD vadītāja posteni – Armandu Ploriņu, Robertu Fūrmani un Dzintru Jakubaņecu.
Par neatliekamā dienesta vadītāju nevar un nedrīkst strādāt cilvēks, kas nav nepiemērotās telpās, neatbilstošos apstākļos reanimējis līķi. Vēl vairāk, kas nav līķi (nu patīk vai ne – tieši tāda ir cilvēka situācija klīniskās un bioloģiskās nāves stāvoklī) elpinājis mute–mutē. Kas nav pazaudējis pacientu ar paša atjaunotu sirdsdarbību un kam nav izdevies satikt paša atdzīvinātu pacientu pēc klīniskās nāves, proti, kam nav bijušas neveiksmes un veiksmes šajā jomā.
Esmu vienmēr apbrīnojis Dzintru Jakubaņecu par to, ka viņa cīnās par cilvēka dzīvību vienmēr, pat šķietami bezcerīgos gadījumos. Jo tas viņai ļāvis uzkrāt prasmes, kas glābušas neticami daudz pacientu. Dzintra kā specializētas brigādes ārste strādā ilgāk nekā lielākai daļai šķiet, paskatoties uz šo šarmanto, enerģisko kolēģi. Es pazīstu cilvēkus, kuri nebūtu izdzīvojuši, ja viņu pirmais ārsts kritiskā brīdī nebūtu Dzintra Jakubaņeca, un šie cilvēki strādā un pat ieņem nozīmīgus amatus.
Nevar veiksmīgi glābt cilvēku un viņu reanimēt, ja to nedara bieži un daudz. Pat specializētas brigādes ārstam šādi pacienti nav katru dienu un pat katru mēnesi. Tādēļ ir jāmācās un „jārāpo ap lellēm”. Izraēlā ir neiespējami strādāt par ārstu, ja reizi mēnesī neesi praktiski atjaunojis atdzīvināšanas iemaņas. Izraēlā atdzīvināšanas mācībām nāk klāt papildus sarežģījumi, teiksim – tu sāc defibrilēt „lelli”, bet pār tevi sāk gāzties „lietus”, tu sniedz pirmo palīdzību, bet telpā iedrāžas „teroristi”, tev jāizskaidro arābu sievietei, ka nomiris viņas bērns un citi tikpat sarežģīti gadījumi tiek sagatavoti šīm mācībām, apmācāmajam nenojaušot, kas viņu sagaida. Izraēlā ārstus pārapmāca par valsts naudu, un tā ir tiešām liela nauda. Latvijas valsts ārstu tālākapmācībai tērē neticami reti vai gandrīz nemaz.
Un tomēr – visas nopietnās katastrofu medicīnas mācības Latvijā no medicīnas puses ir organizējusi Dzintra Jakubaņeca (arī katastrofu medicīnas mācības Daugavpilī, kur atzinības rakstu saņēma Rafaels Ciekurs). Ir arī citas katastrofu imitācijas, bet par tām, kur tiek notrallināta nauda, tagad nerunāšu.
Atšķirībā no Pietiek lasītāja, man nav bail no sava viedokļa un es neslēpjos aiz pseidonīmiem. Es lepojos, ka manā valstī strādā tādi ārsti kā Dzintra Jakubaņeca, ka šādi cilvēki traucas palīgā un māca citus palīdzēt pat par tām finansu atliekām, ko apmācībai atmet pašreizējā NMPD vadība. Es lepojos, ka Zemgales NMPD vadītājs, jauns ārsts Roberts Fūrmanis ir pārāks par mani, daudz labāk pārzina neatliekamo palīdzību un tiešām ir cilvēks, kurš nekautrējas pats kā iestādes vadītājs lēkt mašīnā un traukties palīgā, pat, ja par to maksā nepilnus 4 eiro stundā (augstākās raudzes anesteziologam un reanimatologam).
Šo rindu autoram savā mašīnā allaž ir Ambu maiss, maskas un intubācijas komplekts, un tas ir nevis tādēļ, ka man patīk ar tiem zīmēties, bet tādēļ, ka man nepatīk elpināt no mutes mutē. Un, lai cik tas dīvaini būtu, man vairākas reizes šis komplekts ir bijis vajadzīgs un vismaz viena cilvēka dzīvību izglābis. Es gandrīz trīsdesmit gadus vairs nebraucu ar neatliekamās palīdzības brigādi, bet vēl joprojām līdz fiziskām izjūtām atceros tās situācijas, kad ap pacientu apkārt staigāja nāve (un biežāk atnāca, nevis aizgāja).
NMPD jāatrodas profesionāļa rokās nevis tādēļ, ka Latvijas vidējais direktors vai pusvadītājs nevarētu sakārtot neatliekamās palīdzības autoparku, iepirkt defibrilatorus vai uzrakstīt dežūru grafiku. NMPD ir vienīgais mūsu glābiņš vai ierocis katastrofas, nelaimes vai pat terorisma gadījumā.
Šādos gadījumos lēmumi ir pilnīgi pretēji ikdienai, palīdzības sniegšanas kārtība ir nevis pēc smaguma vai vaidiem, bet pēc palīdzības nepieciešamības ātruma vai iespējamās prognostiskās veiksmes.
Lielākā kļūda Latvijā bija Gunta Belēviča lēmums pārvērst NMPD par ierēdniecības struktūru. Latvijas pieredze liecina – katastrofas vai ārkārtas situācijā nekas nav tik neefektīvs kā ierēdniecība. Ierēdniecība ir radīta tādēļ, lai izpildītu politiskās varas uzstādījumus. Neatliekamās palīdzības dienestam jāstrādā autonomi, bet dienesta vadītājam jāspēj pieņemt lēmumi. Īpaši situācijā, kad vismaz divās no universitātes slimnīcām (P. Stradiņa KUS un Austrumu KUS) valdēs nav pastāvīgu cilvēku, kas spēj pieņemt medicīniskus lēmumus, bet Stradiņa slimnīcas neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļas dezorganizācija veikta tādā apmērā, ka trīs smagi cietušu pacientu vienlaicīga ievešana būtu uzskatāma par galēju katastrofu.
NMPD jābūt līdzīgi veidotam kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam un Valsts policijai, kas veic profesionālu darbu un netiek saistīti ar ierēdniecības funkcijām, sakām un iemauktiem. Un šādas iestādes jāvada profesionālim, turklāt tādam, kas ir profesionālis neatliekamajā medicīnā un anestezioloģijā, nevis profesionālis arodbiedrības darbā vai intrigu vīšanā, organizējot anonīmus apmelojumus.
Un tomēr tieši šeit ir sliktākā vēsts – arī medicīnā un veselības aprūpes vadībā ir ienākusi anonīmas apmelošanas metode. Ienākusi jauna tradīcija – vienkārši nomelnot cilvēkus, pirms viņi, iespējams, uzdrošinātos pat tikai pretendēt uz amatu. Sistēma, ka tiek darīts viss, lai iestādes un struktūras vadītu nekad neredzēti, nedzirdēti, parasti jomas nespeciālisti bez prasmēm un viedokļa. Un sāpīgi, ka šāds anonīms Pietiek pasūtītājs nāk no medicīnas. Izjūta – ļauns cilvēks pats vēlas vadīt dienestu vai vismaz nepieļaut nekādas profesionālas izmaiņas. Jācer, ka raksta pasūtījums nav noticis ar naudas starpniecību.
Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents
Komentāri (18)
Sskaisle 24.11.2017. 10.50
Mani sauc Sandra Jansone un mana pieredze ar Ātro palīdzību Rīgā bija drausmīga.
Protams, ka es drīkstēju rakstīt sūdzību , bet neredzēju tam jēgu.
Viena lieta ir tā, ka protams , valtsij nav naudas, jo visa nauda ir izsaimniekota – birokratija paņe savu milzu kumosu, tad jāpabaro visi medicinas oligarhi un attiecīgi nabaga nodokļu maksātājam paliek vien pārmetumi , ka nav naudas un iespēja maksāt pašam.
Sākās ar to , ka ekipāžā bija jauna meitene, kura sāka ar to, ka vārda tiešā nozīmē mani lamāja,kāpēc man neesot mājās asinspiediena mērāmais un zāles. Kāpēc es neejot pie ģimenes ārsta utt.
Pirmais , ko es tai dāmai pajautāju – piedodiet – es izsaucu ātro palīdzību vai prokuroru? Jūs mani pārbaudīsiet un sniegsiet palīdzību vai jūs mani – elle un indija šādā brīdī audzināsiet ? Pasaidroju tai maukai, ka ātros saucu tāpēc, ka konsultējos telefoniski par savu situāciju un man ieteica uzticēties mediķiem. Kāda uzticēšanās mediķiem, ja tie atbrauc ar sprediķiem , nevis palīdzību.
Mani izmeklēja un man saka – kā gribiet – palikt mājās ( jo mirēja neesmu) vai braukt uz slimnīcu. Es saku – bet es taču nevaru lēmumu pieņemt – jums taču jāpasaka kāda ir situācija – kā ma pareizi rīkoties. Nē – man esot jālemj, es arī ieņēmu pozu un pateicu , ka nē – ka viņa kā lems tā būs.
Nu un par stradiņiem , uz kurieni mani tomēr aizveda – nu – ko lai es saku – es principa pēc nevienam nevienu eiro kabatā nebāzu un tad pieredzēju tādas šausmas , ka nolēmu – ja nespēj maksāt – ātros šai valstī saukt nav vērts. Baigās emocijas guvu – tie mediķi tur kā tādi no šausmu filmām. Piemēram, man grib kaut ko laist vēnā – es māsiņai saku – piedodiet – man neviens neko nav teicis , kas ar mani vispār notiek, es gribu zināt – ko jūs man špricēsiet? Viņa ar tādu izteiksmi, ka nosist mani būtu par maz – noliek šprici un aiziet – nepaiet ne stunda, ka atnāk ārsts – es vismaz tā domāju, ka tas bija ārsts – jo priekšā nestadījās un man saka, ka man veiks izmeklējumus, bet tagad ielaidīšot nomierinošus līdzekļus ( kādus neteica) . Es pateicu, ka negribu. Jo …. nu kā lai saka – tā mana slimā sajūta bija tāda, ka es te visus esmu nokaitinājusi un ka šie ņems un pārdos mani orgānu donoriem – jā tai brīdī es tā domāju.
Negribu tālāk stastīt, bet – man šī bija laba mācība – Latvijas valsts ir bandītu valsts – Ātro palīdzību – ārstu palīdzību meklē tad, ja Tev ir nauda – ja nauda nav – nomirsti cieņpilni, nepazemo sevi.
Jā un kad tiku mājās – es dzēru nevis zāles, bet nopirku šampi un nosvinēju savu izdzīvošanu – savu dzīvi nosvinēju. Un pēc tam izdzēru to sasodīto zāļu kursu
1
tonijs > Dusma 25.11.2017. 01.54
Nesen bija ziņa, ka Anglijā sieviete nomirusi, jo ātrā palīdzība atbraukusi par vēlu. Kā saka, nekad nav tik slikti, lai nevarētu būt vēl sliktāk. Veselību.
1
Sskaisle > tonijs 25.11.2017. 13.25
kā jau rakstīju – šis notikums man bija mācība – dzives skola
gulēju uz kušetītes – ar plēvi apvilktas – man paliek auksts – redzu – stāv segas – nav neviena , kam pajautāt – raušos augšā lai paņemtu – uzreiz no kaut kurienes man uzsauc, ka lai es neko neaiztieku – noliekos atpajkaļ un apsedzos ar mēteli – iedomājies – es visu mūžu esmu šai valstij maksājusi nodokļus, pirmoreizi dzīvē izsaucu ātros un neesmu nopelnījusi pat tik daudz lai man kaut ko uzsegtu lai es nenosaltu – kušetītei abos sānos tādi aizskari – neredzēju pašus cilvekus – bet visapkart kunkstēja un vaidēja un vien visu laiku kliedza – dzert dzert, bet darbinieces sprieda par kādu tur pacientu palātā , kurš kārtējo reizi norāvis pamperu un pietaisījis visu gultu
es gulēju un skatījos griestos un domāju, ka tāda arī var būt Dantes elle …man somā bija kredītkarte – es varēju uzzināt kur ir automāts, izņemt naudu un maksāt , varbūt, ka rekins , ko man pēc tam bija jāapmaksā arī tad nebūtu bijis tik liels
jā un vid man kompensēja -50 vai 70 eur un uzrakstīja , ka esot jau pārmaksa – bet man šķiet, ka nav īsti pareizi par to pārmaksu ….bet to noskaidrot man nav lemt s -jo čeki jau nodoti – iesniegumi un izziņas no darbavietas park ursiem nodotas vid – ko lai es saku – ka man škiet? Valsts mani drāž kā asfalts ezīti
veselības sistēmai vajag refrormas, bet tās nebūs – ministre ar bērnu – piedodiet – tas nav nopienti – tēlos māti varoni un apvainoto, kamēr nevainīgi cilvēki cietīs un mirs , bet bandīti zags mūsu naudu – likumīgi un tiesiski – nu tā
uz manas pieredzes fona Apiņa gaudas ir vilka asaras par apēsto jēriņu
jā un par to, ka var būt daudz sliktāk – ka cilvēki mirst mediķu paviršības dēļ – ik pa laikam nākas lasīt medijos – bet -mediķi nekad nav vainīgi – nekad –
1
tonijs > Dusma 26.11.2017. 00.28
Zinu, zinu, reiz arī gadījās izsaukt ātro palīdzību un nonākt tādā vietā ar nodalījumiem un aizkariņiem, kur māsiņas lietišķi runāja par kādu bomzi, kas mirstot. Arī mani nedaudz pārsteidza paskarbā attieksme, bet tas varētu būt tāpēc, ka viņiem bieži jābrauc pie dzērājiem un narkomāniem un arī ātri jāpieņem lēmumi, tāpēc laipnībām nav laika.
1
Sskaisle > tonijs 26.11.2017. 15.16
nē Tonij, runa ir par mediķu neprofesionalitāti un par kārtējo un katastrofālo bezatbildību. Saprotama lieta, ka es kā paciente biju neveiksme – runā pretī, uzdod jautājumus un mauka tāda, maksāt vēl negrib.
Bet – jau ekipāžas jaunā dāma – vispirms viņai tomēr bija mani jāizmeklē – jāizmēra spiediens, pulss, jāparbauda ārējās pazīmes, jāizspaida vēders utt. Un tikai tad – uzzinot, ka man mājās nav nekādas zāles, kaut ko sākt teikt un mācīt mani. Kaut gan – arī tagad divus gadus pēc notikušā – man nav ne precīza diagnoze, ne zāles , ko turēt mājās. Es protams, eju pie ārsta, tikko kaut kas iesāpas, bet kā mana mamma saka – nu neskraidi un nemeklē vainas.
Tāpat stradiņos – būtībā – ja es to būtu nofilmejusi – viena lieta, ka mani noteikti tiesātu par nelikumīgu filmēšanu, bet tas būtu šokējoši – kas un kā notiek ar cilvēku , kurš nonācis stradiņu ātrajos. Man ta laimējās – dabūju izlamāties un sapratu, ka neesmu mirēja , bet padomā,kas notiek teiksim ar insulta vai infarkta cilvēkiem ? Un nav jau tā, ka nav dizrdēts par to. Kā mana kolēģe stāstīja, ka viņai mamma ar aizdomām par insultu noguleju stundu koridorā. Pašu kolēģi apsargs izdzinis no slimnīcas un pie mammas piegājuši vien tad, kad kolēģe aizskrejusi pei galvenā ārsta un tas zvanījis uz ātrajiem
Reformu sakarā – visu – tai skaitā medicīnas reformu sakarā – es to vien dzirdu – naudu naudu naudu – bet – kur atbildība? Par ko es savu naudu tiem zemiskajiem mauku bērniem maksāju? Ka mani saldēja ? Pārmācīja par to, ka es runāju pretī un nebāzu naudu kabatās?
Ieklausies ministres runās – tukša zemiska muldēšana – vāvuļošana – pilnīgi nekādas cerības, ka kaut kas mainīsies
Ievā lasu – Reirs saka – katram bērnam ir tiesības uz ģimeni , arī bāra bērniem – un naudu audžugimenēm nedod, bet bērnu namos grūž miljonus
Tev darbs ir viegls, ja Tu vēl vakarā strādā? Ja esi apņēmies – tad dari, ja nē – tad nedari, nevis darba vietā čiksti, ka nav nauda, jo mediku bezatbildības cena ir cilvēku dzīvības
0
Sskaisle 26.11.2017. 20.07
http://jauns.lv/raksts/zinas/261701-deputati-skaidros-kapec-cilvekiem-jastav-rindas-uz-izmeklejumiem-lai-gan-pari-palikusi-nauda
Saeimas deputāti skaidros, kāpēc iepriekš medicīnas izmeklējumu jomā palikuši pāri līdzekļi, lai gan cilvēkiem ir jāstāv rindās uz pakalpojumu saņemšanu, aģentūrai LETA sacīja Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS).Piemēram, 2016.gadā Rīgas reģiona medicīnas iestādēs no izmeklējumu veikšanai paredzētajiem līdzekļiem neesot tikuši izmantoti apmēram 1,4 miljoni eiro. Arī 2017.gada pirmā pusgada dati rāda, ka situācija “nav spīdoša”, norādīja politiķe.
Tāpēc komisija centīsies noskaidrot šīs situācijas iemeslus – vai konkrētajās ārstniecības iestādēs tiek pieļautas kādas kļūdas vadīšanas līmenī, vai arī trūkst ārstu, kas sniegtu šos pakalpojumus, skaidroja Saeimas komisijas priekšsēdētāja.
0
gustaps 28.11.2017. 20.20
Dzīvesgudrs stāsts par bargā ziemā nosalušo zvirbuli, ko paglābj zirgs, tam nejauši uzkakājot. Ar secinājumiem:
1) ne katrs , kas tev uzdirš, ir tavs ienaidnieks.
2) ne katrs, kurš tevi izvelk no sūdiem, ir tavs draugs (stāstā tas bija kaķis);
3) ja esi sūdos pāri galvai, nečiepsti (kaķis sadzirdēja un zvirbuli no tiem sūdiem izvilka)
Kad atkal gadīsies būt sūdos, varbūt acceries šos padomus.
0