Par tiem, kuri nepakļāvās 1

Latvijas armijas leitnanta, Kureļa grupas bataljona komandiera Roberta Rubeņa bunkura istabas rekonstrukcija. Foto — Gunita Nagle
Gunita Nagle
Print Friendly, PDF & Email

Pretošanās kustības vēstures apzināšanās ir cieši saistīta ar nācijas pašapziņu. Tā uzskata Ugāles uzņēmējs Andrejs Ķeizars, kurš izveidojis muzeju Rubeņa bataljonam. Latvijai tās simtgadē viņš kopā ar citiem kurzemniekiem gatavojas dāvināt pilnveidotu Nacionālās pretošanās muzeju

Zemnīca, paslēpta Usmas mežos netālu no Ilziķu ezera, ir tumša un auksta. Tajā ir tik vien kā koka galds, divstāvu gulta un karogs pie sienas. 1944. gada rudenī no šīs barakas 27 gadus vecais leitnants Roberts Rubenis komandēja paša izveidoto bataljonu. 650 vīru, kuriem bija jākļūst par daļu no atjaunotās Latvijas valsts armijas. Kad 1944. gada 14. novembrī ģenerāli Jāni Kureli, kurš mēģināja veidot šo armiju, un viņam pakļautos karavīrus Puzē arestēja, rubenieši nolēma nepadoties un turpināja kaujas līdz pat 9. decembrim. Rubenis gūto ievainojumu dēļ mira, bet viņa karavīri Kurzemē vēl mēnešiem un daudzi pat gadiem ilgi pretojās okupācijas varām, cerot uz Latvijas Republikas atjaunošanu.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt drukātā vai digitālā žurnāla abonentam. Esošos abonentus laipni lūdzam ienākt:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu