Prokuratūra atteikusies uzsākt kriminālprocesu saistībā ar Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvju Jura Paidera un Imanta Liepiņa paskaidrojumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kurā viņi 18.septembrī sniedza nepatiesu informāciju par žurnālu “Ir”. Likums paredz kriminālatbildību par apzināti nepatiesu paskaidrojumu komisijai, tāpēc “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele 28.septembrī lūdza izvērtēt šo gadījumu.
Prokuratūra Paidera un Liepiņa rīcībā nav saskatījusi Krimināllikuma 272.pantā paredzētā nozieguma sastāvu, 9.novembrī secinājis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja. Prokurors uzskata, ka Paidera un Liepiņa sacītais nav apzināti nepatiesu ziņu sniegšana komisijai, bet gan viedoklis, kas nav pakļaujams patiesuma pārbaudei.
“Ir” galvenā redaktore Ločmele iesniegumā norādīja uz diviem konkrētiem nepatiesiem apgalvojumiem komisijai. Paiders sēdē paziņoja, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla “Ir” izdevēja a/s “Cits medijs” patiesos labuma guvējus, jo tie nav publiskoti. Savukārt Liepiņš savā “ziņojumā” komisijai norādīja, ka ““Ir” veiktā Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas (fake news)” un “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus”.
Patiesībā pilns a/s “Cits medijs” akcionāru saraksts ir publicēts internetā jau kopš “Ir” izdošanas sākuma 2010.gadā, iesniegumā norādīja Ločmele, uzsverot, ka akcionāru skaitā ir tikai fiziskas personas, kas atbilstoši Komerclikumam arī uzskatāmas par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem.
Savukārt Rīdzenes sarunu saturs nav “viltus ziņas”, bet gan visos gadījumos patiess un precīzs valsts amatpersonu un to sarunbiedru teiktā atspoguļojums. “Ir” publikācijas balstās izmeklēšanas iestāžu noklausītās sarunās, kas viesnīcā Rīdzene notikušas un fiksētas laikā no 2009. līdz 2011.gadam, līdz ar to Liepiņa sniegtie paziņojumi un aplēstie skaitļi ir nepatiesa informācija, teikts iesniegumā.
Pārbaudes gaitā “Ir” galvenā redaktore Ločmele sniedza papildu informāciju, atbildot uz rakstiskiem jautājumiem, kuros prokuratūra interesējās gan par apzināti nepatiesajām ziņām, gan “Ir” akcionāru struktūru.
Noslēdzot pārbaudi, prokurors Leja savus secinājumus formulējis septiņas lappuses garā lēmumā. Prokurora argumentācija ir uzmanības vērta, tāpēc izsekosim tai soli pa solim.
Vai Rīdzenes sarunas ir “fake news”?
Par Liepiņa apgalvojumu, ka ““Ir” veiktā Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas (fake news)”, prokurors lēmumā sniedz izvērstu analīzi un pārformulē Liepiņa teikto, gala rezultātā nonākot pie secinājuma, ka izteikums nav nepatiesa ziņa.
Vispirms prokurors paziņo, ka neanalizēs, vai Liepiņš lietojis jēdzienu “viltus ziņas” tā vispārpieņemtajā nozīmē, jo tam neesot izšķirošas nozīmes. “Lai gan drīzāk jāpiekrīt iesniedzējas viedoklim, ka patiess un precīzs valsts amatpersonu un to sarunbiedru teiktā atspoguļojums nav viltus ziņas, tomēr tam nav izšķirošas nozīmes, vērtējot I. Liepiņa nodarījumu no krimināltiesiskā viedokļa,” teikts prokurora lēmumā.
Tad prokurors tomēr ķeras pie Liepiņa lietotā termina “viltus ziņas” skaidrošanas un secina: “nav šaubu, ka tas lietots tādā nozīmē, ka liela daļa no sarunās minētā reālajā dzīvē nav īstenojies”. Uzskaitot virkni piemēru no Liepiņa ziņojuma, prokurors sper nākamo soli un pārformulē Liepiņa izteikumu, kas “objektīvi raugoties, jāsaprot šādi: “79,49% no Rīdzenes sarunā runātā nav realizējies dzīvē”. Turklāt prokuroram “nav būtisku šaubu”, ka tā to domājis arī pats Liepiņš.
Visbeidzot prokurors secina: “Tas, ka liela daļa no Rīdzenes sarunās minētā nav realizējies dzīvē vai vismaz nav pierādīts atbilstoši Kriminālprocesa likuma standartam, atbilst patiesībai” un līdz ar to rezumē, ka Liepiņa izteikums “Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas (fake news)” neveido Krimināllikuma 272.pantā paredzēto nozieguma sastāvu — citiem vārdiem, tās nav nepatiesas ziņas.
Par Liepiņa izteikuma turpmāko daļu “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus” prokurors secina, ka tas esot Liepiņa viedoklis. “Izolēti raugoties, šo izteikumu var uztvert kā faktu, jo arī personas darbības mērķi, motīvi ir zināmā mērā pakļauti pārbaudei. Tomēr, ņemot vērā izteikuma kontekstu, izdarāms citāds secinājums,” norāda prokurors.
Viņaprāt, Liepiņa izteikums tomēr jāvērtē kā viedoklis, kas saistīts ar ziņojumā izklāstītajiem faktiem. “Jo plašāka informācija sniegta par to, kāpēc persona izdarījusi kādu secinājumu, jo vairāk nozīmi zaudē vispārīgais apgalvojums par to, ka “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus”,” raksta prokurors. Tā esot žurnālista Liepiņa subjektīvā pārliecība, kuras pareizību pārbaudīt nav iespējams, un tam, vai šī pārliecība ir pareiza, no krimināltiesiskā viedokļa nav nozīmes. Turklāt komisijai “nav saistoši jebkādi komisijas sēdē izteiktie viedokļi,” rezumē prokurors.
Vai “Ir” akcionāri ir publiskoti?
Analizējot Paidera izteikumus par žurnāla “Ir” izdevēja akcionāriem, prokurors līdzīgi kā Liepiņa gadījumā pārformulē žurnālista teikto un beigās secina, ka tā bijusi viedokļa paušana, nevis nepatiesas ziņas.
Prokurors argumentu ķēdi sāk ar norādi, ka jautājumā par patiesā labuma guvējiem saistībā ar žurnālu “Ir” Paiders komisijas sēdē izteicies divas reizes. Viens ir jau Ločmeles iesniegumā citētais izteikums, bet otrs ir ne tik kategorisks apgalvojums, ka “ir sarežgīti noskaidrot patiesā labuma guvējus” diviem ietekmīgiem medijiem — žurnālam “Ir” un “Latvijas Avīzei”.
Prokurors uzskata, ka abus Paidera izteikumus nevar vērtēt atrauti. “Līdz ar to jāsecina, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijā Paiders bija domājis izteikties šādi: žurnāla “Ir” patiesā labuma guvēju noskaidrošana ir sarežģīta, bet otrais kategoriskākais apgalvojums ir neprecīzs domas formulējums,” lēmumā raksta prokurors.
Tālāk prokurors secina, ka šis izteikums par sarežģīto informācijas iegūšanu ir Paidera viedoklis. “Tas, cik pamatots un argumentēts ir šis viedoklis, nav nozīmes,” vērtējot iespējamu kriminālpārkāpumu, jo nozieguma priekšmets ir tikai nepatiesas ziņas, nevis viedoklis.
Arī Paidera izteikumi par “Ir” akcionāru sadalījumu, skaidrojot žurnāla izdevēja statūtus, jāvērtē kā viņa viedoklis. “Arī tad, ja šie statūti nav saprasti pareizi, tās nav nepatiesas ziņas Krimināllikuma 272.panta izpratnē, bet gan viedoklis,” secina prokurors un pārbaudē norobežojas no tālākas analīzes par patiesā labuma guvēja jēdziena izpratni. Turklāt piebilst, ka par šo juridisko terminu juristu vidū esot strīdi.
Līdz ar to prokurors nolemj atteikt kriminālprocesa uzsākšanu. Prokurors lēmumā norādījis, ka tas nav pārsūdzams.
Komentāri (44)
J.šveiks 16.11.2017. 12.42
ja valsts nozadzēji un citi banditi kontrolē likumu pieņemšanu saeimā jau vairāk kā 20 gadu , tad ko Jūs gribat, prokuroriem un tiesnešiem rokas atraisītas lai nostātos noziedznieku pusē , pieskaitiet vēl saeimas savēlētos tiesībsargātāju priekšnikus un lembes angažētie žurnālisti var laist muļķi uz vella paraušanu.
1
basta > J.šveiks 16.11.2017. 15.26
Nezini, kāpēc Šļesera aizstāvības liecinieks, viņa sugas un saprāta brālis, Zatļers, izvairās no liecību sniegšanas un ko tas prokremliskais mēsls teiks, kad vajadzēs stāstīt par saslauku rīšanu un mērces palieku uzlaizīšanu no “smagos noziegumos apsūdzētā” galda? Vai bija prātīgi publiskot selektīvus, aktierīšu ierunātos “Rīdzenes sarunu” fragmentus, nepadomājot, ka apsūdzētie savai aizstāvībai var izsaukt vēl veselu baru citu, pagaidām sabiedrībai neatklātu neliešu?
0
Aivars B. 16.11.2017. 17.05
Varbūt, ka juridiski tiem Lemberga žurnālistiem nevar neko piesieties. Bet morāli viņi sevi parādīja kā tādi, kas pakalpo valsts apzadzējiem. Kalpo zagļiem un kaitē Latvijai. Ieraksta savus vārdus vēsturē, pēc gadiem uz viņiem skatīsies kā uz kaut ko līdzīgu čekas stukačiem.
1
BardainaisSigne > Aivars B. 16.11.2017. 17.20
Vēlreiz- atceroties faktu,ka visa Rīga zināja,ka Rīdzenē ieraksta sarunas,jāņem vērā,ka noklausāmie varēja muldēt visādus niekus un izplatīt viltus ziņas,tātad ir svarīgi novērtēt,vai runātais ir reāli izpildījies.Ja nav,tad Lembergs&Co ir izplatījuši viltus ziņas,kuras tagad atkārtoti izplata un propagandē žurnāls ”IR”.
2
tonijs > Bārdainais Signe 17.11.2017. 19.14
BS teica: tātad ir svarīgi novērtēt,vai runātais ir reāli izpildījies.
…………
Nē, svarīgi ir novērtēt, vai runātais ir runāts un precīzi atspoguļots, sarunas publicējot. Pēc tavas loģikas (lasi: demagoģijas) sanāk, ka arī laika ziņas ir fake news, jo nereti tās nepiepildās.
2
basta > tonijs 17.11.2017. 20.21
Fragmentāri publicētās aktierīšu ierunātās sarunas ir puspatiesība, kas bieži vien ir ļaunākas par meliem, jo rezultāts jau tas pats. Satracināja veselu baru nedomājošo prātus, bet jāatbild par meliem nav. Es paļaujos uz tiesiskuma kripatiņu paliekām manā valstī un ceru, ka visi sarunu audioieraksti tiks publicēti internetā un atklāsies vesels bars galējo neliešu visā savā atbaidošā kailumā. Viens prokremliskais izdzimtenis, Putina smegmas baudītājs, Zatļers, jau izvairās no liecību došanas izmeklēšanas komisijai. Kuce zina ko ēdusi.
0
BardainaisSigne > tonijs 17.11.2017. 19.50
Kāpēc ir svarīgi novērtēt,vai fake news ir precīzi atspoguļotas?Ko tas mums dod?
Kļūdīties var katrs,bet,ja laika ziņu vecis APZINĀTI izplata melīgu informāciju par gaidāmo laiku,tad tās IR fake news.Tad nav tik svarīgi,vai fake news ir precīzi atspoguļotas,svarīgāk noskaidrot fake news izplatīšanas iemeslus un mērķus.
0
Aivars B. > Bārdainais Signe 16.11.2017. 17.40
Varbūt, ka muldēja niekus. Varbūt, ka jutās tik visvareni, ka var uzspļaut kaut kādiem izmeklētājiem. Varbūt, ka domāja – KNABā un prokuratūrā ir viņu cilvēki, piesegs, var runāt, ko grib. Bet tur runāja, piemēram, par Airbaltic. To izzaga tukšu, un valstij bija pēc tam daudzi miljoni jāiegulda, lai izglābtu. Un tā daudzās lietās. Teiksi, ka viņi tur balti un pūkaini ? Neticēšu, neviens normāls cilvēks neticēs.. Vajag kārtīgu izmeklēšanu, un atrast, kurš zaga.
Bet tie Lemberga žurnālisti cenšas tos neliešus pasargāt. Zagļu sulaiņi Liepiņš un Paiders.
2
BardainaisSigne > Aivars B. 16.11.2017. 18.19
Kurš teica,ka balti un pūkaini?Arī Liepiņš teica par 79,49%,nevis 100% Un izmeklēšanu,protams vajag,un par katru gadījumu,kur izšķērdēti un nozagti valsts līdzekļi,un nevis tikai par Lembergu,bet arī par Kamparu,par Dombrovski un jebkuru citu.
0
basta > Aivars B. 16.11.2017. 17.51
Par LM, ko saimņieki kopā ar Vienotību nu jau būs izzaguši tukšu un par sviestmaizi čekas off-shore firmu fondam atdotai Citadelei, nerunāja un kā ar prokremlisko mēgļu: Dombrovska, Kampara, Pavļuta un Ašerādena dalību OIK afērās? Tikpat nebalti un nepūkaini ir čekas šodienas favorīti.
0
rinķī apkārt 16.11.2017. 15.59
Gluži tā pat prokuratūra atteiksies uzsākt kriminālprocesu pret Šleseru par izvairīšanos atbildēt uz komisijas uzdotajiem jautājumiem un arī Lembergam šajā kontekstā nekas nedraud, jo izbeidzot “oligarhu krimināllietu” prokuratūra nokļuva vienā sasaistē ar šiem mūsu “biznesmeņiem”. Bet tas, ka tas pats prokurors Māris Leja, kurš vistiešākajā veidā ir saistīts ar prokuratūras veikto izmeklēšanu “oligarhu sarunu” sakarā, tagad līdzdarbojas Saeimas komisijā, kuras uzdevums ir pārbaudīt šīs pašas prokuratūras lēmuma pareizību, tā vnk ir augstprātīga nekaunība un visatļautība, kuru prokuratūra demonstrē Latvijas sabiedrībai – cik mēs vareni un diženi :))
1
0
-3
Atbildēt
@basta > rinķī apkārt 16.11.2017. 16.18
“arī Lembergam šajā kontekstā nekas nedraud”
————-
Nekas nedraud, jo pat “tiesikuma apoloģētiem”, kuriem pie dirsas valsts nozagšanas megaafēras, beidzamā, ja kas OIK, pēdējo 6 gadu laikā, skaidrs, ka bez Lemberga un Šļesera pie krātavām tad nāksies iet arī Putina kucei, Zatļeram, čekistu piesmietam morālam kroplim, Dombrovskim un vēl veselam baram citu prokremlisko izdzimteņu.
0