FM savu politiku skaidrošanai mediju publikācijām sadala 100 tūkstošus 2

Foto: Evija Trifanova, LETA
Māra Miķelsone
Print Friendly, PDF & Email

Ja Latvijas Avīzes lasītājam laikraksta žurnālista intervija 1.oktobrī ar Finanšu ministrijas (FM) tiešo nodokļu departamenta direktori Astru Kaļāni šķiet kā redakcijas izdomāts materiāls, tāpat kā laikrakstā Diena 6.oktobrī publicētais redakcijas žurnālista sagatavotais raksts par labvēlīgāku vidi investīcijām, viņi maldās. Tā ir FM apmaksāta informatīvā kampaņa par ministrijas nozares politikām, kurai kopumā no valsts kases atvēlēts 100 tūkstošus eiro liels finansējums.

Raksti avīzēs gan autoru izvēles, gan vizuālajā noformējumā stipri līdzinās redakcijas pašas veidotajam saturam, kas neliecina par labu žurnālistikas praksi. Tā paredz apmaksātus rakstus norādīt, kas šajā projektā gan tiek darīts ar saukli “Lielākas algas, stiprāki uzņēmumi” un FM ievietoto logo raksta beigās, bet tā paredz arī tos publicēt vizuāli atšķirīgi no redakcijas rakstiem.

Kampaņa medijos sākās septembra vidū un turpināsies līdz novembrim, Ir informē FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Līguma termiņš ar konkursā izraudzīto mediju aģentūru Mediju tilts turpināsies līdz Ziemassvētkiem – 20. decembrim.

Jarockis Ir atbildēja, ka FM informatīvie materiāli tiek izvietoti dažādos nacionālajos un reģionālajos medijos. Pie nacionālajiem medijiem viņš uzskaita laikrakstus Diena, Dienas bizness, Latvijas Avīze, NRA, žurnālus Ieva, Patiesā Dzīve, kā arī Latvijas Radio 1, Latvijas Radio 2 u.c.

Savukārt no reģionālajiem medijiem tiek minēti laikraksti Liesma, Zemgales Ziņas, Druva, Neatkarīgās Tukuma Ziņas, Kurzemes Vārds, Rēzeknes Vēstis latviešu un krievu valodā, Seičas, Miļļion, Kurzemnieks, Ventas Balss u.c.

Pie valsts apmaksātām publikācijām tikuši arī interneta portāli Delfi un TVNet latviešu un krievu valodā. Ministrijas pārstāvis norāda, ka “sagatavotie materiāli ir nosūtīti Latvijas pašvaldībām, kas publicē tos savos interneta portālos un citos komunikāciju kanālos”. Informācija tiek ievietota arī sociālajos tīklos.

Vaicāts, kā FM izraudzījās medijus, kuros publicēt materiālus par ministrijas īstenotajām politikām, Jarockis teic, ka tika rīkots atklāts konkurss, kura mērķis bija noskaidrot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, tajā skaitā publicitātes materiālu izvietošanas piedāvājumu. “FM ir izvēlējusies strādāt ar mediju aģentūru, nevis vairāku desmitu medijiem atsevišķi. Tāpēc mediju aģentūras iesniedza cenas visiem medijiem, tostarp žurnāla Ir cenas. Laikrakstu publicitātes materiālu izmaksas tika salīdzinātas un izvēlēti mediji, kas piedāvāja zemāko cenu attiecībā pret sasniedzamo auditoriju,” skaidro Jarockis.

Ministrijas uzstādījums bijis pēc iespējas efektīvāk izlietot kampaņai atvēlētos valsts budžeta līdzekļus. “Jānorāda, ka žurnāla Ir informācijas izvietošanas cena ir viena no augstākajām attiecībā pret sasniedzamo auditoriju (Jarocka izcēlums – red.),” atbild FM departamenta direktors.

Cik lielas summas FM publicitātes projekta ietvaros saņem trīs nacionālie laikraksti DienaNRA un Latvijas Avīze, Jarockis atteicās atbildēt, to skaidrojot ar komercnoslēpumu: “Medijos informācijas laukumu apmaksa tiek veikta atbilstoši atklāta konkursa līgumā noteiktajai kārtībai, vērā ņemot atklātam konkursam mediju piedāvāto finanšu piedāvājumu.”

Arī laikraksta Diena reklāmas nodaļā trešdien nesniedza atbildi, cik lielu finansējumu medijs saņem no FM šā projekta ietvaros.

 

 

Komentāri (2)

vvilums 11.10.2017. 18.50

FM tik tālu lietas samudžināja, ka jātērē tagad 100 tūkstošus sabiedrības apskaidrošanai, it kā medijiem trūktu sapratnes un jaudas tā pat visu izskaidrot.
Būs par valsts naudu sarīkota pirmsvēlēšanu kampaņa.

+3
0
Atbildēt

0

Drosma 11.10.2017. 17.32

Kā ir ar konkursiem – tā ir valsts uzturēta un atbalstīta korupcija.
Nav jau runa tikai par vienu būvniecības nozari, vai kā šajā gadījumā – kad čomi sakārtoja savējiem – tā ir valsts atbalstīta visaptveroša korupcija.

Un ir jāsaprot, ka ir naivi un muļķīgi gaidīt un sagaidīt, ka cilvēki cienīs valsti, kura iekasē no mums nodokļus, kura tērē naudu korupcijas apkarošanai – pati šo korupciju radot.

Manā nozarē, kurā es strādāju – visus valsts pasūtījumus izpilda divas – trīs firmas. Cik zinu tad divām no tām ir viens īpašnieks.

Visaptveroša liekulība,meli , krāpšana. Nu kāda var būt attieksme ?
Latvijas Radio – sabiedriskais medijs – zvēru – LR3 tiek apskatīti un vienlaicīgi reklamēti tikai divi preses izdevumi – NRA un Diena – likumsakarīgi, ka abus medijus un tātad – es spriežu, ka arī LR kontrolē oligarhi = čekisti.

Morāli un garīgi tas protams, ir terors arī pret mani – celt nodokļus, mācīt būt godīgai , kamēr pati valsts rīkojas kā bandīts – kā liels un bīstami bruņots bandīts

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu