Vairāk nekā 30 miljonus eiro gadā Latvija tērē, lai bērnunamos aprūpētu 1200 bez vecāku gādības palikušos bērnus. Tā ir ļoti augsta maksa. Ne tikai tāpēc, ka bērnunami ir dārgākais aprūpes veids, bet arī bērniem viskaitīgākais. Tikmēr bērniem daudz labvēlīgākajam – audžuģimeņu pabalstiem – valsts tērē pat desmitkārt mazāk līdzekļu. Izrādās, bērnunamu pastāvēšana ir izdevīga pašvaldībām un tajos nodarbinātajiem, secina žurnāls Ir.
Žurnāls Ir ceturtdien analizē, kāpēc valsts turpina šo aplamo sistēmu, kas bez vecāku gādības palikušajiem bērniem neiemāca sagatavoties patstāvīgai dzīvei, neiemāca arī attiecību veidošanas prasmes, bet atražo cilvēkus, kuri paši nespēj par sevi parūpēties un veidot ģimeni.
Lai gan pašvaldībai viena bērna uzturēšana iestādē izmaksā daudzreiz dārgāk nekā audžuģimenē, vietvaras turpina uzturēt bērnunamus. Daugavpilī šī izmaksu proporcija ir 1000 eiro pret 300 eiro mēnesī. Sazinoties ar visām pašvaldībām, kurās ir bērnunami, Ir saņēma finanšu informāciju no puses, un šie skaitļi rāda četras, piecas, desmit un vairāk reižu lielākus tēriņus bērnunamu uzturēšanai nekā audžuģimeņu pabalstiem. Taču paradoksālā kārtā tieši šie daudzām nullēm rakstāmie skaitļi arī slēpj atbildi uz jautājumu, kāpēc bērnunami turpina pastāvēt.
Tā par 53 bērnunama audzēkņiem Daugavpils bērnunamā Priedīte rūpējas 59 darbinieki. No tiem 28 ir audzinātājas, sešas aukles, bet pārējie dažādi speciālisti: psihologs, sociālais pedagogs, medmāsa, fizioterapeits. Gada laikā šis bērnunams Daugavpils pašvaldībai izmaksā vairāk nekā 700 tūkstošus eiro. 66% no šīs summas jeb gandrīz pusmiljons aiziet personāla algām. Salīdzinājumam — audžuģimenēm pērn Daugavpils pašvaldība atvēlējusi tikai 98 tūkstošus eiro.
Citās pašvaldībās aina ir līdzīga, visur bērnunamiem tiek pārskaitīts daudzkārt lielākas summas nekā audžuģimenēm. Un lauvastiesa šo tēriņu aiziet personāla algošanai. Piemēram, Tukuma novadā — 58%, Salas novadā — 61%. Talsu novadā — 72%, Gaujienas novadā — 75%.
No valsts budžeta 2016. gadā iztērēti vairāk nekā 20 miljoni eiro, uzturot trīs valsts bērnunamus Liepājā, Kalkūnos un Rīgā, kur dzīvo vairāk nekā 300 bērnu, no tiem simts ir mazuļi līdz divu gadu vecumam. Savukārt pašvaldību 32 bērnunamiem iztērēti vēl vairāk nekā 11 miljoni eiro gadā. Visos bērnunamos kopā strādā vairāk nekā 3200 darbinieku. Tātad vidēji divarpus darbinieki uz vienu aprūpējamo atvasi.
Tikmēr 585 audžuģimenes rūpējas par līdzīgu bērnu skaitu — 1232 bērniem, un tātad dara to nesalīdzināmi efektīvāk, sniedzot bērniem ģimenisku pieredzi un tērējot daudz mazāk resursu (tēriņu kopsumma visā Latvijā gan nav zināma, jo ministrijā netiek apkopota informācija par pašvaldību pabalstiem).
Beidzot arī Labklājības ministrija ir atzinusi, ka bērnunamu sistēma atražo par sevi parūpēties nespējīgus cilvēkus. Taču tā vietā, lai gādātu par ģimenisku vidi katram bez vecāku uzmanības palikušajam bērnam, valsts šogad sāk īstenot 90 miljonus vērtu “deinstitucionalizācijas plānu”, kas paredz līdz 2023.gadam visu bērnunamu vietā izveidot – mazākus bērnunamus! Katrā no tiem būs ne vairāk par 24 audzēkņiem.
Žurnāls Ir secina – bērnunamu pastāvēšana Latvijā ir izdevīga pašvaldībām, jo nodrošina nodarbinātību vietējiem un pašvaldība spēj uzturēt ēkas.
Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.
Komentāri (18)
Ance 28.09.2017. 13.34
Vai tiešām Gaujienas novads? Latvijā tāda mums tomēr nav… 🙁
0
Sskaisle 29.09.2017. 21.13
visu saraksti ar valsts un pašvaldības iestādēm esmu saglabājusi, sagatavoju pieteikumu tiesai , bet sekretāre man to nepieņēma. Teica, ka prasība formulēta pārāk izplūdusi, lai ejot pie jurista. Jurists man nosauca tādas summas, ka es sapratu, ka man jāpārdod vienīgais īpašums, lai tiesātos ar šo valsti. Izlēmu, ka nē.
Ka tomēr neskriešu ar pieri mūrī. Bet dokumentus gan neesmu izmetusi.
0
Sskaisle 29.09.2017. 11.43
kāpēc es esmu pret šo ārprātīgo biznesu ar tā sauktajiem bēgļiem – tāpēc, ka valsts tos apber ar naudu, kamēr mūsu pašu bērnus – šeit Latvijā dzimušos – pavisam mazus tirgo adopcijai uz ārzemēm , vai nolemj prostitūcijai un nabadzībai šeit uz vietas
Ja mans bērns būtu palicis šeit Latvijā – viņai tika ierādīta dzivesvieta meža mājā – padsmit km lidz satiksmes autobusam , kurš kurseja 5 dienas nedēļā – 2x dienā.
Un pabalsts – 45 eur , ja mācies, tad , ja nemācies – tad tikai tā dzīvesvieta caurajā būdā mežā.
Jaunam cilvekam , protams, tas nozīmētu pārdoties – lai vispār izdzīvotu. Tāda situācija bija pirms 5 gadiem, kā ir šobrīd – nezinu, vairs nesekoju līdzi un nav savas pieredzes.
Vēl par RBT – manam bērnam pateica, ka est tiesības pieprasīt dzīvesvietu tuvu skolai – jo vēl vsk mācoties bērnam palika 18 gadi. Tā nolādētā mauka bāriņtiesā nepateica bērnam, ka tiesibas bērnam ir, bet ne pašvaldībai ne valstij nav pienākums apmierināt visas bāreņa tiesības.
Bērns pēkšni paziņoja, ka turpmāk te vairs nedzīvos, būšot savs dzīvokliss Rīgas centrā utt. utjprj.
Es tādus ierēdņus liktu cietumā. Tā necilvēcība bija – cik saprotu no medijos lasītā – joprojām ir staļinlaika Krievijas cienīga !
0