Kad pienāks tā diena, kad prezidents…

Runa no Saeimas tribīnes šā gada 21. septembra sēdē

Aicinu neatbalstīt prezidenta Vējoņa virzītā likumprojekta nodošanu komisijai, jo šai iniciatīvai tik ļoti spīd cauri politiskā korupcija, ka šodien, kad Latvijas sabiedrība cīnās ar slēpto oligarhu un Maskavas ietekmi, būtu vienkārši dīvaini atbalstīt ko tādu, kas visdrīzāk ir daļa no tā. 

Tas, kādā veidā šis jautājums tiek dzīts cauri, arvien vairāk liek domāt, ka pamatā šim likumprojektam nav vis sabiedrības intereses, kā tiek deklarēts, bet drīzāk izskatās, ka darīšana te ir vienkārši ar iepriekš apsolītu pakalpojumu apmaiņā pret Saskaņas balsīm esošā prezidenta ievēlēšanai. 

Tagad par būtību. Prezidents piedāvā mainīt kārtību, kādā nepilsoņu bērni iegūst Latvijas pilsonību. Kāda tad ir esošā kārtība? 

Kad nepilsoņu ģimenē piedzimst bērns, dzimtsarakstu nodaļā vecākiem uzdod jautājumu – vai gribat, ka Jūsu bērns būs Latvijas pilsonis? Ja viens vecāks pasaka “jā”, bērns momentā kļūst par Latvijas pilsoni. Ja gadījumā pateikts nē, tad likums dod iespēju pārdomāt. Jāuzraksta tikai iesniegums, un bērns kļūst par pilsoni. Ja vecāki tomēr nav pārdomājuši, tad no 15 līdz 18 gadu vecumam bērns pats var uzrakstīt tādu iesniegumu un kļūt par pilsoni. Arī to paredz likums. 

Šķiet, visi iespējamie varianti ir nosegti. Pasaki tikai “jā”, un tev uzreiz dod pilsonību – jau tagad tā ir. Ko tur vēl varētu uzlabot? 

Izrādās, prezidentam nepatīk, ka daļa no nepilsoņu vecākiem tomēr konsekventi saka “nē”.

27 gadus pēc neatkarības atjaunošanas! Pēc skološanās Latvijas izglītības sistēmā! Vienalga negrib Latvijas pilsonību nedz sev, nedz savam bērnam. Kā risināt šo problēmu? Risinājumi varētu būt dažādi: grozīt līdzšinējo integrācijas politiku, mainīt segregēto izglītības sistēmu. Daudzas lietas varētu uzlabot. Bet prezidents ir izdomājis ko citu – vajag ar likumu aizliegt šiem vecākiem teikt “nē”. Un viss. Problēma pazustu. 

Tas nekas, ka satrauktie vecāki zvana uz PMLP un aicina to nepieļaut (kā stāsta PMLP vadība). Un viņus, protams, var saprast. Dzīve sarežģīsies. Būs kļuvis grūtāk ar ģimeni ceļot pie radiem NVS. 

Bet tas prezidentu neinteresē. Iedabūšana Latvijas pilsonībā pēc būtības ar šo likumprojektu tiek pielīdzināta tam, kā agrāk cilvēkus iedabūja kolhozā. No sākuma brīvprātīgi, tad piespiedu kārtā un beigās jau automātiski reģistrēja visus – nevienam neko neprasot – grib vai negrib.

Likumprojekta atbalstītāji saka, ka šādā veidā – uzspiežot Latvijas pilsonību – tikšot likvidētas okupācijas sekas un saliedēta sabiedrība. Pēc šīs loģikas, pietiek tikai reģistrēt visus Latvijas nepilsoņus par pilsoņiem, kā okupācijas sekas izzudīs un sabiedrība kļūs saliedēta. 

Nepilsoņu kongress tieši tā arī domā, apsveic Vējoņa sperto pirmo soli un aicina pie nepilsoņu bērniem neapstāties. Vajagot iet tālāk! Ir pilnīgi skaidrs, ka tālāk arī ies. Šī likumprojekta mērķis acīmredzami ir tikai ielikt kāju durvīs, lai pēc tam šīs durvis vērtu plašāk vaļā.

Prezidents Vējonis līdz šim ir bijis aktīvs ar likumdošanas un citādām iniciatīvām. Viņš aicinājis Saeimu mīkstināt noteikumus termiņuzturēšanās atļauju saņēmējiem, aicinājis vājināt latviešu valodas prasības, aicinājis Latvijā biežāk runāt krieviski, un tagad viņš aicina automātiski piešķirt pilsonību nepilsoņu bērniem. 

Kad pienāks tā diena, kad mūsu prezidents aicinās kaut ko darīt, lai apturētu latviešu jauniešu izstumšanu no darba tirgus, lai likvidētu klaji diskriminējošās rindas latviešu bērnu dārzos, lai stiprinātu latviešu valodas pozīcijas medijos, lai pārietu uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?

Šis likumprojekts liecina, ka šāda diena visdrīzāk nepienāks. Prezidenta un viņa atbalstītāju interese ir nevis kaut ko pēc būtības mainīt, bet vienkārši legalizēt esošo stāvokli. Divkopienu sabiedrība viņus pilnībā apmierina. Ir rindas latviešu bērnudārzos? Nu lai iet krievu. Nevar dabūt darbu Rīgā? Lai iemācās krieviski, tad dabūs. Prezidents acīmredzami nesaskata te problēmu, lai nāktu ar kādām īpašām iniciatīvām. 

Tas, protams, ir ļoti žēl. Es aicinu noraidīt šī likumprojekta tālāku virzību.

Autors ir Saeimas deputāts, Nacionālā apvienība