Aklais kino — skatītāji sēž kinoteātra tumsā aizsietām acīm. Katram aiz muguras atrodas bērns, kurš čukstus stāsta, kas notiek uz ekrāna.
Bērnu stāsti pieaugušajiem, latviešu valodas mācīšanās un izrādes gleznas - festivāls Homo Novus lauž ierasto Latvijas teātra vidi
Jaunā teātra festivālā Homo Novus šogad nav nevienas izrādes, kuras pamatā būtu luga vai gatavs, uzrakstīts teksts. Dažām sižeta ar attīstību, kulmināciju un nobeigumu nemaz nav. Neviena izrāde nenotiek kādā no lielo teātru zālēm, un festivāla veidotāji sola neierastas attiecības arī starp skatītāju un aktieriem.
Homo Novus direktore Gundega Laiviņa saka: tas ir mēģinājums samērā vienveidīgajā Latvijas teātra telpā ievest piemērus, kas parāda, cik mūsdienu teātris ir dažāds. «Pie mums ir standarts - aizej uz teāt-ri, kas ir divas stundas garš piedzīvojums ar starpbrīdi, sēdi tumšā zālē un skaties uz izgaismotu skatuvi, no kuras tev kaut ko stāsta. Pārsvarā ir viegli ar to identificēties, jo vispārinot tas ir par mums līdzīgu cilvēku attiecību peripetijām.» Festivāla materiāls veidots citādi. Profesionālu aktieru vietas bieži ieņem cilvēki, kas stāsta par savu pieredzi un mēģina atrast veidus, kā nodibināt sarunu ar dažādām sabiedrības grupām laikā, kad tas kļūst arvien sarežģītāk.
