Zelta matiem, vēju un polārās gaismas ieskauta, viņa izskatās pēc ziemeļmeitas. Līga (28) jau otro vasaru strādā par arktisko gidi Norvēģijas pārvaldītajā Svalbāras arhipelāgā. Tur pat vasarā 60% sauszemes klāj ledāji, vidējā gaisa temperatūra jūlijā ir +5°. Tūristi bieži interesējas: «No kurienes tu esi? Kas tas par stipru vārdu? Tu izskaties pēc norvēģietes vai varbūt pēc islandietes?» Līga vienmēr atsmejot pretī – bet kapēc ne pēc latvietes?
Arī Latvijā viņa uzauga ziemeļu pusē, Vidzemē. Bērnības mīļākā nodarbe bija došanās pētīt dabu un dzīvniekus. «Atceros, cik lepna biju par savu patstāvību, kad viena devos klejot pa mežiem,» atklāj Līga. Pusaudzes gados vadājusi kaimiņus uz labākajām meža zemeņu vietām cirsmās, jo lieliski orientējusies dabā. Kaislība pret ziemeļu dabu Līgu pamudinājusi studēt Norvēģijā, kur apguva āra dzīves gides izglītības programmu un norvēģu valodu. Pēc tam pārcēlās uz Trumsi, pilsētu aiz Ziemeļu polārā loka, kur visu ziemu strādājusi ar pajūgu suņiem, bet vasarā – par gidi tūristu autobusos. Pēc neilga laika Līgu aicināja pastrādāt uz kuģa Svalbārā. Iespaidi bija neaizmirstami! Pirmo reizi kuģojot pa Barenca jūru, viļņi esot bijuši augstāki par Latvijas pakalniem! Gide atceras, ka nebija iespējams gulēt, knapi varēja uzvārīt kafiju. Toreiz lielāko daļu laika viņa pavadīju uz kapteiņa tiltiņa. «Redzot kapteiņa mierīgo seju, spēju atslābt un ignorēt priekšmetus, kas gāzās laukā no plauktiem,» smaidot atceras Līga. Kapteinis, novērtējis Līgas drosmi, sācis uzdot jautājumus par nākotnes plāniem. Uzzinot, ka viņa ir profesionāla gide, aicināja strādāt vaļu safari un ziemeļblāzmas tūrēs.
Kopš tā laika Līga jau trīs gadus dzīvo Trumsē. Ziemā ved tūristus ar kuģiem skatīt vaļus un ziemeļblāzmu, bet vasarās kā gājputns dodas vēl tālāk uz ziemeļiem, uz Svalbāras arktiskajiem ūdeņiem. «Esmu nonākusi vietās, kur vienmēr vēlējos būt, bet sirds tomēr nemierīga,» atzīst Līga. Komforts viņu biedējot, sirds jūt, ka laiks jauniem klejojumiem. Šo vasaru vēl pavadīs Svalbārā, bet drīz dosies nākamajos piedzīvojumos. Tad būšot jauns stāsts, visticamāk, par Grenlandi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.