Maija Tabaka.
Māksliniece Maija Tabaka par to, kā bija dzīvot ar stilu padomju laikos, kad pelēkums nemaz neesot bijis tik pelēks
Rūjas upe Ziemeļvidzemē. Un Sigulda - tās ieleju reiz gleznojusi no augšas. Lūgta pastāstīt par Latvijas dabas skatiem, kas gandarī mākslinieces aci, Tabaka šīs divas min kā pirmās. Sēdēdama nelielajā virtuvītē Lielupes savrupnamā, ko ieskauj plašs dārzs ar kupliem ziedu krūmiem, Tabaka kā ar smalku otu rūpīgi izzīmē teikumus, kad atbild uz jautājumiem.
Es labi atceros 80. gadus, kad kā bērns tiku ņemta līdzi uz Tabakas izstādēm Rīgā. Pie tām parasti veidojās gara rinda. Spožām krāsām pielietajos darbos reālistiskos portretus ieskāva fantāziju ainavas. Pati māksliniece, tērpta krāšņi kā teiksmains putns, piesaistīja apkārtējo uzmanību. Vācu mākslas vidē 70. gados viņu dēvēja par paradīzes putnu. 1977. gadā gleznotāja no padomju Latvijas nokļuva Rietumberlīnē. Viņa bija ieguvusi DAAD (Vācijas akadēmiskā apmaiņas dienesta) radošo stipendiju. Tas Tabakai ļāva veselu gadu dzīvot un strādāt brīvajā pasaulē. Tajā laikā Rietumberlīnē ritēja intensīva mākslas dzīve. Eksperimentālos projektos satikās cilvēki no visas pasaules. Savdabīgu pienesumu sniedza arī mākslinieki aiz dzelzs priekškara. Kultūras saites tika pieļautas, lai spodrinātu sociālisma prestižu. Tabakai, kura Rietumberlīnē strādāja kreisi orientētas tēlotājas mākslas biedrības paspārnē, 1979. gadā tika noorganizēta personālizstāde pilsētas centrā Betānijas mākslinieku namā.
