Maksātnespējas administrācija

Rasa > Mantrausis 12.06.2017. 23.34

Likumdosanas apzinātie un neapzinātie robi. Jārunā ir par to kā sie likumi tika rakstīti.

+2

-1

Atbildēt

0

andrejs > Mantrausis 13.06.2017. 12.33

jārunā ir par to kā sie likumi tika rakstīti.

—————-

Vai tik tas nebija JL ziedu laikos? Mērķis jau bija labs, bet kas no tā sanāca, ir cita lieta

+3

-2

Atbildēt

0

Ēriks > Mantrausis 13.06.2017. 11.50

Maksātnespējas procesa kontrole un uzraudzība

2015.gadā stājušies spēkā apjomīgi MNL grozījumi, kas izslēdz ļaunprātīgas darbības iespējas – nejaušības principa nostiprināšana administratoru iecelšanā, fiktīvo kreditoru ietekmes mazināšana, parādnieka pienākumu nodrošināšana, TAP ļaunprātīgas izmantošanas novēršana, pārejot uz maksātnespējas procesu u.c.

Kopš 2015.gada 1.janvāra tieslietu ministra padotībā esošajai iestādei – Maksātnespējas administrācijai (MNA) no Valsts policijas ir nodota administratīvās sodīšanas funkcija par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu. Atbildīgās uzraugošās institūcijas kompetences maiņa ir uzlabojusi administratoru rīcības disciplīnu.

Kopš 2016.gada 1.janvāra maksātnespējas administratoriem noteikts valsts amatpersonas statuss, veicinot viņu darbības objektivitāti, caurskatāmību un sabiedrības uzticēšanos, kā arī mazinot interešu konflikta un korupcijas risku.

2016.gada 30.aprīlī darbu uzsāka MNA izveidotā Elektroniskā maksātnespējas uzraudzības sistēma, lai nodrošinātu sistēmisku kontroli un caurskatāmību maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību. Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus, procesa ilgums, kreditoru līdzekļu atgūstamība, procesa izmaksas, administratora atbildība.

MNA kapacitātes stiprināšana, novirzot daļu uzņēmējdarbības riska nodevas gan nodarbināto atalgojuma palielināšanai, gan arī informācijas sistēmu attīstībai, kas paātrinātu dokumentu apriti un izsekojamību. No 2016.gada 1.septembra ir palielinātas MNA darbinieku algas, lai izlīdzinātu tās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, stiprinot MNA kapacitāti un spējas efektīvi izskatīt sarežģītākās lietas. Uzsākta aktīva sadarbība ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju un prokuratūras iestādēm, kā arī informācija par administratoru rīcības izvērtēšanu tiek iesniegta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei.

2016.gada 6.septembrī valdībā apstiprinātas ar uzņēmējiem saskaņotās maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes turpmākajiem pieciem gadiem, tajās noteikti galvenie rīcības virzieni maksātnespējas procesa uzlabošanai. Stiprināta sadarbība ar četrām ietekmīgākajām uzņēmēju organizācijām: Latvijas Darba devēju konfederāciju, Ārvalstu investoru padomi Latvijā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Komercbanku asociāciju.

Lai risinātu prioritāros uzdevumus – valsts uzraudzības pastiprināšanu un administratoru profesijas reformas pabeigšanu, Tieslietu ministrija ir iesniegusi Saeimā attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā otrajam lasījumam, par kuriem jau saņemts konceptuāls atbalsts Juridiskajā komisijā.

No 2015.gada 1.jūlija ieviestas elektroniskās izsoles spriedumu izpildes procesā un citi antireiderisma pasākumi, kas ir efektīvs līdzeklis cīņai pret negodprātīgiem izsoļu dalībniekiem. Ieviests antireiderisma regulējums Komerclikumā, noteikta specializēta tiesa un īpaša procesa pieņemšana civillietu izskatīšanā. No 2016.gada 1.janvāra elektroniskās izsoles ieviestas arī maksātnespējas procesos.http://www.nacionalaapvieniba.lv/notikumi/kas-ir-butiskakais-ko-paveikusi-tieslietu-ministrija-2-gadu-laika/

+3

-1

Atbildēt

0

Komentāri nav iespējoti šim rakstam