Centralizētos eksāmenus skolēni varēs kārtot tikai latviešu valodā 11

Ilustratīvs foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos grozījumus atbalsta mazākumtautību konsultatīvā padome

Skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties valodu, nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, vēsta aģentūra LETA.

Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos konceptuāli atbalsta šo priekšlikumu. Padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un citi mazākumtautību skolu direktori IZM apliecinājuši, ka šāda prakse daudzās skolās tiek īstenota jau tagad un priekšlikums ir atbalstāms.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu – latviešu vai krievu valodu, izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos. Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu – latviešu vai krievu – izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.

Kopš 2000.gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts valodas likums, latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātajā sektorā. Ievērojot minēto, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas gan latviešu, gan mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū.

Izglītības likuma pārejas noteikumi nosaka, ka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, valsts arodizglītības standarts un valsts profesionālās vidējās izglītības standarts noteic, ka mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā trijās piektdaļās no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā, ieskaitot svešvalodas, kā arī tiek nodrošināta ar mazākumtautības valodu, identitāti un kultūru saistīta mācību satura apguve mazākumtautības valodā.

Gadu gaitā izstrādātie un pieņemti noteikumi un to grozījumi, kas regulēja valsts valodas lietojuma prasības izglītības procesā veidojuši pozitīvus priekšnoteikumus sekmīgai mazākumtautību izglītojamo izglītības ieguvei latviešu valodā. Piemēram, analizējot eksāmenu rezultātus pēc Valsts izglītības satura centra (VISC) sniegtās informācijas, pēdējos gados vērojama tendence mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā. 2008./2009.mācību gadā 60% mazākumtautību izglītojamo, kārtojot eksāmenus, atbildēja latviešu valodā, 40% mazākumtautību izglītojamie – krievu valodā. Savukārt 2015./2016.mācību gadā proporcija bija 85% eksāmenu latviešu valodā un 15% – krievu valodā.

Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda, tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.

Plānots papildināt noteikumus par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka eksāmena vadītājs eksāmena norisi vada latviešu valodā, izņemot valodu mācību priekšmetus. Šāda grozījuma nepieciešamība pamatota ar to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, piedaloties kā novērotāji centralizēto eksāmenu norisē, konstatējuši, ka atsevišķās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, eksāmenu norise tiek vadīta mazākumtautību valodā. Šādā rīcībā saskatāma iespējama pretruna ar Valsts valodas likumā noteikto, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā.

Komentāri (11)

Austras koks 08.06.2017. 07.22

Ja godīgi, es nebiju domājis, ka Latvijā vēl joprojām ir iespējams eksāmenus kārtot ne valsts valodā. Ja tas tā ir, tad tas ir jāmaina steidzami.

Ļoti cerēju, ka Šadurskis būs spējīgs ko izdarīt vienvalodīgas izglītības virzienā. Un ja šo lietu viņš izdarīs, tad nebūšu viņā vīlies.

21. gs. IZM vadībā vienīgais, kas ko ir darījis valsts valodas nostiprināspanas jomā, izskatās ir Šadurskis.

Lai viņam izdodas!

+4
0
Atbildēt

0

vvilums 08.06.2017. 03.01

Ļoti pareizs lēmums, taču , vai kaut kas tāds vēl šai valstī ir iespējams , “likt kārtot valsts valodā valsts eksāmenus”, vai uz ko tādu parakstīsies valstī varu pārņēmušie putleristi un ekskomunisti?

+3
0
Atbildēt

2

    basta > vvilums 08.06.2017. 11.14

    to vvilums

    Kamēr Vienotības exkomunisti un putļerasti nav aizskaloti politikas kanalizācijā, diez vai. Pat, ja Šadurskis pretēji savas partijas nostādnēm mēģinās ko mainīt, pa IZM gaiteņiem klīst Roberta Ķīļa, kurš gribēja Latvijas augstskolu apmācību pārvest uz krievu valodu, ēna.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > vvilums 08.06.2017. 13.03

    Lembergs un viņa partija bija pret Egila Levita kandidatūru Prezidenta amatam, jo Levits atbalstīja pāreju uz mācībām vispārizglītojošās skolās tikai latviešu valodā.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

vitalisvita 08.06.2017. 02.31

Nu, tēlaini izsakoties, tā vien šķiet, ka tam “melnajam Kārlim” atkal velk uz kašķi; citādāk to grūti izskaidrot. Varbūt tas arī ir “bilingvāli” pareizi, bet – nav nopietni.

Okupācijas seku (“piektās kolonnas”) integrācija nav izdevusies, un tas arī ir jāatzīst, bet ne jāturpina tēlot “veiksmes stāstu” un apzināti vai neapzināti jādezinformē mūsu sabiedrotie Rietumos.

Ja kādam varbūt arī ir kādas ilūzijas par NATO dezorientācijas iespējām, tad tās ir tikai ilūzijas. Un diezgan muļķīgi ir izlikties, ka integrācija ir sekmīga un tikai vēl nedaudz pieklibo tā valoda.

Es gan domāju, ka tai mūsu “nepilsoņu” integrācijai vai cita veida likvidācijai būtu jāpiesaista visa (arī mūsu!) Eiropas Savienība. Un tā būtu jāiesaista ne vien politiskās līdzdalības jomā, bet arī šo “nepilsoņu” ģeogrāfiskā izvietojumā.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu