«Klasicisms ir interesanta lieta, liela skaidrība visās lietās,» par vēsturisko dzimtas mantojumu saka komponists Uģis Prauliņš. «Cilvēkam arī iedveš skaidrību: ko īsti dzīvē gribi? Ko filozofē, brauc pa mākoņiem? Uz kurieni ej, ko dari, kas tu īsti esi?»
Šeit ir gaisma un attīstība - atgūto dzimtas īpašumu Ērmaņu muižu un tās vasaras koncertsezonu reklamē komponists Uģis Prauliņš. Brīdi pirms 60. jubilejas viņš apzinās, ka vēstures pieminekļa sakārtošanā darbs būs līdz mūža galam
Lakstīgala vakar vēl dziedāja, Rīgā vairs nedzied, acīmredzot jau ir aizņemta ar citiem darbiem. Bet Malienā pat pienenes nav noziedējušas un ceriņi tikai pumpuros! Te viss ir divas nedēļas vēlāk, pavasari var braukt otrreiz piedzīvot, aicina komponists Uģis Prauliņš. Vēsajā maija svētdienā viņš sēž savā 19. gadsimta pirmās puses muižiņā 15 kilometrus aiz Alūksnes. Ēkā Pededzes upes pietekas Ievednes krastā dzer sievas Ingas uzlieto tēju no piparmētrām un raudenēm, kas saplūktas tepat aiz loga. Nepacietīgi sarosās - parasti rīta cēlienu pavadot pie klavierēm vai datora, taču ap šo laiku jau vajadzēja būt ārā, pļaut zāli. Padomju gados līdz kliņķim nodzīvotā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa fasādi šovasar savedīs kārtībā profesionāļi, bet iekštelpām, kas pa solim tiek «knibinātas» dažādiem spēkiem, Uģis arī pielicis roku. Veicot fiziskus darbus lauku klusumā, mūzika turpina skanēt galvā. Šeit, Ērmaņu muižā, radusies pat daļa no 2012. gadā Grammy balvai nominētā The Nightingale - Lakstīgala.
