Mājas kā metafora • IR.lv

Mājas kā metafora

5
Skaidrīte Lasmane.
Anda Burve-Rozīte

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore filozofe Skaidrīte Lasmane pašvaldību vēlēšanās aicina svītrot pārspīlēto solījumu devējus un aiz katra solījuma, kas patīk, uzmeklēt plānu

Filozofijas profesorei Skaidrītei Lasmanei, kuras akadēmiskā specializācija ir ētika, nav bijis lielu pārsteigumu, vērojot šā gada pašvaldību vēlēšanu debates. Tie paši pārspīlētie solījumi un nekaunīgais viltīgums, kas izpaudies arī citās vēlēšanās. Būdama rīdziniece, profesore šoreiz nolēmusi balsot par politisko spēku, kura līderi iepriekš sevi pierādījuši kā godīguma un stipras gribas cilvēkus. Intervijā viņa skaidro, kas ir atbildīgs vēlētājs un kāpēc tieši tam, nevis politiķu ietekmes instrumentiem, būs izšķiroša nozīme šajās vēlēšanās.

Vai varat izstāstīt kādu piemēru no filozofijas vēstures, kad pilsoniska līdzdalība politikas procesā devusi nepārprotamu labumu? Nāk prātā senie grieķi, varbūt piemērs būs pat pretrunīgs…
Senie grieķi gan par politiku, gan ētiku domāja daudz. Jāsaka godīgi – pozitīvu piemēru nosaukt nevaru. Tieši otrādi. Atcerēsimies Platonu, kurš domāja, ka filozofiem jādod vara. Kad viņam pašam vara bija, nekas liels nesanāca. Drīzāk gan pašam no tās bija ļaunums un nekāda labuma sabiedrībai. Ētika vienmēr ir saistīta ar jābūtību. Kādu vēlamību, vīziju. Lūdzu, neuztveriet to kā utopisku, nevajadzīgu! Mums jāzina, ko gribam. Ne vienmēr gan tas «kā jābūt» īstenojas. Latvijā ir viena nelaime: kad domājam, kādus mēs gribētu pašvaldību vadītājus, Saeimas deputātus, mēs domājam, ka tiem jābūt absolūti nevainojamiem. 

Paši nebūdami nevainojami, tiecamies ievēlēt šādus cilvēkus?
Līdz ar to mēs demonstrējam nevis prasību pēc cilvēka amatā, uz kura pragmatisku rīcību varam cerēt, bet vēlēšanos pēc kaut kā abstrakta, nerealizējama. Nemānīsim sevi, nevainojamu cilvēku pasaulē nav. Tāpēc, manuprāt, ir labi, ja politikā redzam nevis abstraktus ideālus, bet dzīvus cilvēkus. Varētu teikt – saimniekus. Pašvaldību vēlēšanās tas nozīmētu – savas pilsētas, pagasta saimniekus. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu