Foto: visisvetki.lv
Ziedošanās citu labā ir zīme dažādās tradīcijās
Lieldienas. Lielā diena. Pavasara svētki. Pesahs. Viss sanāk kopā šajā laikā. Katram sava nozīme, savas tradīcijas, savi sekotāji. Pestīšana, brīvība, nāve. Kaut vai šķietami nevainīgās nodarbības ar olām. Ola - jaunas dzīves simbols. Ja olu ripināšanu var saistīt ar dzīvību un auglību, tad kā saprast olu sišanu?
Kristīgās Lieldienas ir cieši saistītas ar ebreju Pesahu. Bībeles Jaunās derības trīs evaņģēliji stāsta, ka Pēdējais vakarēdiens notika tad, kad bija jau sācies ebreju Pesahs. Teologiem pastāv domstarpības, vai Pēdējais vakarēdiens bija ebreju rituālā Pesaha sākuma Sedera svētku maltīte vai nebija.
Mēs varam lasīt Vecās derības Otrajā Mozus grāmatā par ēģiptiešiem uzsūtītām desmit nelaimēm, kuru rezultātā faraons atbrīvoja izraēliešus un atļāva tiem doties prom. Ebreju Pesahs ir šīs brīvlaišanas svinības. Tai pašā laikā ēģiptiešu desmitā nelaime bija visu Ēģiptes pirmdzimto nāve - gan cilvēku, gan lopu. Angliski šo svētku nosaukums ir izteiksmīgāks - Passover - jo Dieva gars savā nonāvēšanas gājienā izlaida (angliski - ''pass over'') izraēliešu mājas.
