Dzīvē ir jautājumi, uz kuriem nav vienkāršas atbildes. Kāpēc bērni mirst uzbrukumos Sīrijā vai pamesti badā tepat Latvijā? Kāpēc dievnamos, lielveikalos un vilcienos noasiņo terora upuri? Kāpēc cilvēki sagādā cits citam tik ellīgas ciešanas un izmisumu, kādu nes karš?
Lieldienu mīlestības upuris, ko šonedēļ godina visi kristieši, ienes cerību pasaulīgajā haosā, taču ne jau katra sirds gūst mieru ticībā. Un ne jau katrs ticīgais ap sevi spēj vairot cilvēcību. «Vēsturē tieši pareizie, svētie un taisnie gājuši pāri līķiem,» Lieldienu sarunā atzīst teologs Ralfs Kokins, atgādinot, ka cilvēkus spēj izmainīt mīlestība, nevis moralizēšana. Tāpēc – kamēr vēl laiks! – sabiedrībā visādi jāstiprina iekļaujoši, izglītojoši un demokrātiski spēki, lai nepiedzīvojam katastrofu.
Taču līdzās grūti atbildamajiem dzīves jautājumiem ir tādi, uz kuriem jāprasa un jāsaņem skaidras atbildes. Piemēram, tādu jautājumu šajā žurnālā uzdod divas atraitnes, kuru vīri slimnīcā mira, jo sestdienā nebija iespējams savākt operācijas brigādi viņu glābšanai. Vai Satversme un neatliekamā palīdzība Latvijā darbojas tikai darbdienās? Tāds ir arī jautājums, kāpēc lielākā kukuļa krimināllietu Latvijas vēsturē skatīs mazas rajona tiesas tiesnesis, kas par dzērumā notriektu cilvēku piespriedis nosacītu sodu un kontrabandistus palaidis, cik viegli vien iespējams?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.