Dabasgāzes cena varētu kāpt mājsaimniecībām; sagaida jaunus tirgotājus

Dabasgāzes tirgus atvēršana ar šodienu, 3.aprīli, nozīmē, ka tajā vairs nevalda monopolsituācija, taču ietekmi skaidri paredzēt pagaidām nevar. ”Nomināli mēs tagad esam neatkarīgi, bet praksē tas var no zīmēt dažādas lietas,” intervijā Latvijas Radio 1 programmā “Labrīt” sacīja Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

Lai tirgus spētu piedzīvot pārmaiņas, pirms kāda laika ilggadējā monopolista ”Latvijas gāzes” nodalīts gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators “Conexus Baltic Grid”. Tas ļauj jebkuram uzņēmējam, izmantojot Latvijā esošos cauruļvadus, tirgoties ar gāzi.

“Galvenais – panākt, lai reģiona lielākais dabasgāzes piegādātājs “Gazprom” spēlētu pēc tiem pašiem spēles noteikumiem, ar kuriem darbojas jebkurš cits tirgus dalībnieks,” norādīja Āboltiņš. Taču “Gazprom” joprojām caur lobijiem mēģinās virzīt savas intereses Latvijā, jo arī šajā nelielajā reģionā ir tirgus, var gūt peļņu.

Ir pieteikušies jauni tirgotāji, aptuveni 15, starp tiem arī “Daugavpils siltumtīkli” un “Latvenergo”, kas ir starp trim lielākajiem gāzes patērētājiem Latvijā. Trešais lielākais patērētājs ir “Rīgas siltums”, varbūt pieteiksies arī tas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumi, paredz Āboltiņš, secinot – gaidāma “zināma stumdīšanās”.

“Plikā gāzes cena, visticamāk varētu vēl kristies, bet par mājsaimniecībām būtu loģiski, ja piegādes pakalpojums tiktu cenots mazliet tuvāk reālajām izmaksām, īpaši sadales sistēmā. Par piegādi varētu kaut kas mainīties, drīzāk būtu loģiski, ka uz augšu mainītos, nekā kļūtu lētāka,” sacīja Āboltiņš. Taču šobrīd to vēl nav iespējams prognozēt.

Valdībai būs jālemj, vai tā vēlas kļūt par vienu no “Conexsus” īpašniekiem. Āboltiņš uzskata, ka jāvērtē potenciālie ieguvumi, jāanalizē dažādi scenāriji krīzes situācijās. “Vienīgais, ko var dot akcionāra statuss, ir politiska pārliecība. Ja valsts ir īpašnieks, tā kaut kādās situācijā varēs iejaukties procesos un pieņemt lēmumus, kas nesaskanēs ar esošo tiesisko regulējumu, vai gluši otrādi: ja operators vairs nepilda nacionālajā likumdošanā un Eiropas Savienības tiesībās tam uzliktās funkcijas un pienākumus, valsts varēs iejaukties,” saka Āboltiņš. Viņš uzskata, ka sasteigi virzītie un necaurspīdīgie grozījumi ir politisks jautājums.

“Latvijas gāze” sadalīta, nodalot dabasgāzes pārvades un glabāšanas aktīvus, tostarp Inčukalna pazemes krātuvi, ko nodos “Conexus Baltic Grid”. “Latvijas gāze” pēc tirgus liberalizācijas saglabās gāzes sadali un tirdzniecību. Jaunais dabasgāzes uzglabāšana un pārvades sistēmas operators “Conexus Baltic Grid” jau pirmajā dienā iesniedza jaunu tarifu projektu. Tas paredz, ka pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņu radītais gala lietotāju tarifu pieaugums būs līdz 4%, un galvenais pieauguma iemesls ir pārvadītās dabasgāzes apjoma samazināšanās par 46% kopš iepriekšējā tarifu aprēķināšanas perioda.