Budina pavasarim • IR.lv

Budina pavasarim

6
Gunita Nagle

Kopš skolas gadiem saistīti ar folkloras kustību, Jānis un Gunta Jasjukeviči ir pārliecināti – latviešu svētki ne tikai jāpēta, tie arī jāsvin. Nu jau septiņus gadus  Jānis kopā ar draugiem uzvelk no rudzu stiebriem vītas cepures un iet budēļos, lai modinātu pavasarim

Kā tad, ka katru pavasari gāja budēļos, saka mana tante, jautāta, vai jaunībā svinēja Meteņus. Pajautājiet arī jūs vecvecākiem, vectantēm un onkuļiem! Uzzināsit, kā mājinieki sasēdās ratos vai kamanās, ja sniegs vēl nebija nokusis, un zirgs vilka ciemos pie brāļa vai brālēna, pie Zentiņas un uz vecā Voldiņa mājām! Kaut ko ieēda, iedzēra, tad gāja vaļā dziedāšana, un, ja bija sniegs, tad visi, liels vai mazs, šļūca ragaviņās no kāda piemājas pakalna vai paugura. Savēlās zemē, smējās un dullojās. Kāpēc tas viss, tante gan neatceras.  

«Meteņu uzdevums ir vairot auglību. Viss, kam pieskaras budēļi, kļūst vērtīgs,» paskaidro Gunta Siliņa-Jasjukeviča. Budēļos drīkst iet tikai vīrieši, un Guntai ir paveicies, ka viņas ģimenes sievietēm un draudzenēm ir tādi budēļi. Vīrs Jānis Jasjukevičs kopā ar draugiem jau septiņus gadus, lai aizbaidītu ziemu un tuvinātu pavasari, velk kažokus uz otru pusi, mauc galvās pašu rokām taisītas salmu cepures, kas aizsedz seju, piesien pie jostas vienu burkānu ar diviem sīpoliem, paņem zaru vīkšķi jaunu meitu nopēršanai un iet budēļos. No skata viņi ir pabaisi, kā no pazemes gaņģiem izkāpuši, bet baidīties no viņiem nevajag pat tad, ja viņi sētā apgāž kādu spaini un ķersta meitenes. Izjaucot ierasto kārtību un mieru, ar troksni un dziesmām, pēršanu un traku vārtīšanos pa zemi viņi modina zemi un mūs pašus. «Var ticēt, var neticēt, bet pirms pāris gadiem Vecumniekos izgājām budēļu gājienā, un šogad dzirdējām, ka dzimstība pieaugusi. Bijām Madonā, madonieši arī teica, ka viss notiek,» smaidot ūsās, saka Jānis. 

Gunta precizē, ka budēļi ne tikai budina jaunos rudenī posties kāzām, bet arī atmodina zemi, lai tajā var sēt un stādīt. Uzjundī spēku, lai varam ar jaunu joni mesties darbos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu