Otrdien Nacionālajā vēstures muzejā pasākums "Latvietis pirms 120 gadiem un šodien: antropoloģes Ritas Grāveres skatījums" • IR.lv

Otrdien Nacionālajā vēstures muzejā pasākums “Latvietis pirms 120 gadiem un šodien: antropoloģes Ritas Grāveres skatījums”

22
Skats iz izstādes. Foto Līga Palma

Izstādes “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde” dziļāka iepazīšana

Otrdien, 31. janvārī plkst.18 Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz pasākumu “Latvietis pirms 120 gadiem un šodien: antropoloģes Ritas Grāveres skatījums”

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aizsāk jaunu pasākumu ciklu “Vēlās otrdienas. Tikšanās ar pētnieku”, aicinot interesentus dziļāk iepazīt ar muzejā skatāmās izstādes “Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde” saistīto tēmu loku, spriest un diskutēt kopā ar mūsdienu vadošajiem vēstures zinātnes un tai radniecīgu jomu pētniekiem, raksta izstādes organizatori.

Cikla pasākumi ir apmeklējami par brīvu.

Pirmais pasākums notiks 31. janvārī, plkst. 18, LNVM Izstāžu zālē Brīvības bulvārī 32, Rīgā.

Sarunā ar antropoloģi Dr.hist. Ritu Grāveri tiks meklētas atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, vai tiešām pēc fiziskajām īpašībām var noteikt cilvēka piederību noteiktai tautai? Vai ar matemātiskām metodēm var izskaitļot “etnisko latvieti” un īpašo “latvieša galvaskausu”? Vai tāds vispār eksistē? Kāpēc Latviešu etnogrāfiskajā izstādē bija nepieciešama īpaša antropoloģijas nodaļa? Vai Latviešu etnogrāfiskā izstāde ir izcelsmes vieta mītam par latvieti ar gaišiem matiem, zilām acīm un spicu degunu?

Viena no 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes nodaļām bija veltīta latviešu fiziskajai jeb bioloģiskajai antropoloģijai – zinātnei, kas ar dabaszinātnēs pieņemtām matemātiskām un statistiskām metodēm pēta un salīdzina dažādām etniskām vai citām grupām piederīgo cilvēku fiziskās (anatomiskās) īpašības. Antropoloģijas nodaļā apkopoja jau kopš 18.-19. gadsimta mijas Baltijas un arī Eiropas zinātnieku pētījumos sniegtās ziņas par latviešiem (auguma garumu, miesasbūvi, matu un acu krāsu, sejas pantiem u.c.), izstādīja ekspedīcijās uzņemtās “latviešu tipu” fotogrāfijas un zīmējumus, arī galvaskausus un pēc antropoloģiskajiem mērījumiem veidotus manekenus tautastērpos. Šo nodaļu izstādē veidoja ārsts, publicists un sabiedriskais darbinieks Ādams Butuls (1860-1938). Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā viņš rakstīja, ka “antropoloģija ir vēl jauna zinība, tādēļ senākās ziņas par latviešu izskatu, augumu u. t. t. nevar apspriest un ievērot no ziniskās puses.”

Vairāk informācijas muzeja mājas lapā

 

 

 

Komentāri (22)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu