IZM nepiedāvās “mirkļa risinājumu” augstskolu rektoru valsts valodas zināšanu jautājumā 24

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Foto: Ieva Makare, LETA

Ministrs norāda, ka, veidojot valsts politiku un izglītības politiku, jāatrod līdzsvars starp divām galējībām – izglītības ieslīgšanu provinciālismā, nosakot ļoti augstas prasības, un valodu prasību ignorēšanu, kā rezultātā augstākā izglītība varētu zaudēt savu piesaisti Latvijai.

Situācija nav tik vienkārša, lai viena ieraksta izdarīšana noteikumos mainītu ilgtermiņa problēmu, tā izveidojušos situāciju ap valsts valodas zināšanu prasībām augstskolu rektoriem komentēja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V), ziņo LETA. 

“Esmu diezgan skeptisks par mirkļa risinājumu atrašanu problēmas atrisināšanai, proti, normatīvo rakstu rakstīšanu vienam konkrētam cilvēkam. Šeit ir nepieciešama diskusija un labs risinājums, kas mums nodrošinās gan latviešu valodas statusu austākajā izglītībā, gan mūsu augstākās izglītības iekļaušanos kopējā pasaules augstākās izglītības telpā,” teica ministrs. 

Šadurskis norādīja, ka ļoti priecātos, ja augstskolas vairāk spētu vērt durvis pasaules līmeņa profesoriem, jo, lai programma kotētos un radītu lielu interesentu skaitu, pietiekot ar vienu pasaules līmeņa “zvaigzni”.

 Ministrs norādīja, ka, veidojot valsts politiku un izglītības politiku, jāatrod līdzsvars starp divām galējībām – izglītības ieslīgšanu provinciālismā, nosakot ļoti augstas prasības, un valodu prasību ignorēšanu, kā rezultātā augstākā izglītība varētu zaudēt savu piesaisti Latvijai. Šadurskis arī apliecināja, ka Melu Keniju plānots virzīt Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatam, taču par Andresu Pālzovu Rīgas Ekonomikas augstskolas rektora amatā vēl būs jādiskutē. 

Ministrs sacīja, ka Juridiskā augstskola ir atradusi risinājumu, proti, Kenijs, ko augstskola redz kā nākamo rektoru, apgūst latviešu valodu likumā noteiktajā apmērā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvākajā laikā gaidīs, ka augstskola rektoru virzīs apstiprināšanai. Savukārt Rīgas Ekonomikas augstskolas dibinātāju vistiešākais uzdevums ir atrast risinājumu situācijai ar rektoru Pālzovu. Pēc ministra domām, Pālzovam tikai jānokārto valodas apguves juridiskā puse, jo “tik ilgi strādājot Latvijā ir ļoti grūti neiemācīties valodu”. 

Šadurskis piebilda, ka augstskolas un tās rektora pilnvērtīgu funkcionēšanu būtu grūti iedomāties bez valsts valodas zināšanām. Vienlaikus ministrs norādīja, ka patlaban normatīvajos aktos noteikts maksimālais kredītpunktu skaits, kas var tikt pasniegts programmas ietvaros Eiropas Savienības valodās. Pēc Šadurska teiktā, IZM varētu rosināt noteikt gan maksimālo, gan minimālo kredītpunktu skaitu, kas spiestu programmu direktorus “internacionalizēties”, līdz ar to dotu lielāku starptautisku konkurenci un konkurētspēju mūsu programmām. Šis jautājums būs jāapspriež Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. 

Jau vēstītw, ka nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ no amata varētu šķirties Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Pālzovs. Šāda iemesla dēļ apstiprināšanai Ministru kabinetā netika virzīts arī Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā ievēlētais Kenijs. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rektoram minimālajam valsts valodas prasmēm ir jāatbilst augstākā jeb C līmeņa pirmajai pakāpei.

Komentāri (24)

nomale 27.01.2017. 09.33

Pašmāju jaunā paaudze jāmāca pašmāju bijušajiem (esošajiem) komunistiem nevis kaut kādiem tur sapuvušo rietumu liberastiem! Punkts!

+2
-1
Atbildēt

0

nomale 27.01.2017. 09.37

Bet ja nopietni, redzot pašmāju profesoru darba augļus dabā (politikā, tieslietās, žurnālistikā, ekonomiskajā likumdošanā), tad 90% šo “dižgaru” ir godam pelnījuši dabūt ar sūdainu koku nevis godināšanu!

+1
-1
Atbildēt

1

    Anonīms > 27.01.2017. 11.23

    Manuprāt ir absurdi, ka tiek uzbrukts lieliskam rektoram, kas jau 2 dekādes Latvijā palīdzējis izveidot atpazīstamu un respektablu augstakās izglītības iestādi, kamēr ir pilns ar augstskolām, kas piedāvā studentiem iestāties tīri tāpēc, lai varētu aizpildīt vietas un dabūt budžetu. Augstskolas, kur lielākās problēmas studentiem ir, ka studijas nav saistošas, aktuālas, interesantas.

    Cik esmu parunājies gan ar ārvalstu apmaiņas studentiem, gan esošajiem, lielākais izbrīns ir par to cik zemas vispār ir prasības, cik reti notiek lekcijas utt.

    Domāju, ka IZM vajadzētu apdomāties kādas ir prioritātes un ko viņi vēlas sasniegt.

    RPIVA apvienošanai bija diezgan labi argumenti. Šajā gadījumā, noteikti, ka valsts valodas zināšana ir svarīga, bet ir tikai maza daļa no tā, kas nepieciešams, lai būtu labs rektors.

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

J.Biotops 27.01.2017. 12.09

Latvju tautai vajadzīga patiesi latviska izglītība, nevis kaut kādu importa liberastu viltus gudrības!

Ar rektoru dzenāšanu vien te nekas nav līdzēts – pēdējais laiks aizliegt studijām izmantot mācību grāmatas svešvalodās un iztīrīt bibliotēkas.

+2
-3
Atbildēt

4

    Anonīms > J.Biotops 27.01.2017. 16.54

    Atbalstu latviešu valodas saglabāšanu un stiprināšanu un domāju tai priekšā būs daudz izaicinājumu. Un tomēr, jāapzinās, ka Latvijā ir mazāk par 2 milj. iedzīvotāju, kuru skaits turpina sarukt.

    Vai Latvija spēj būt pašpietiekama, norobežoties no citas pasaules, un tajā pašā laikā būt pārticīga un attīstīta? Nekādā gadījumā. Ja vēlamies kādreiz ne tikai panākt, bet apsteigt bagāto valstu attīstības līmeni, mums būs nepieciešams labi izglītots darbaspēks, pelnoši eksporta uzņēmumi, kur tiem cilvēkiem strādāt.

    Latvijai nepietiek kapacitātes (ne cilvēkresursu, ne finansiālās) nodrošināt studentiem tos pašus materiālus, kas ir veidoti pieejam augstākās izglītības ‘lingua franca’ (angļu valoda).

    Protams, ir forši teikt, ka tagad visu darīsim paši, mācīsimies tikai latviski, bet rezultāts būs tāds, ka savā starpā arī varēsim viens otram teikt, cik viss ir slikti, kādi visi ir zagļi, alga maza utt.

    Neviens neliek tagad atteikties no valsts valodas, vai jau sākumskolā mācīt angļu valodā. Bet vajadzētu padomāt ar galvu par to kādi lēmumi tiek pieņemti augstākās izglītības veidošanā un kādas sekas no tā būs nākotnē.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    J.Biotops > J.Biotops 27.01.2017. 19.33

    akmens – tipiskas liberāļu atrunas. Ņemam pa punktiem.

    1. Taisnība, iedzīvotāju skaits sarūk, bet katram, kurš nav piesūcies ar Gejropas liberālisma indi, jau sen skaidrs – robežas jāslēdz un latvju vīrietim nosakāms bērnu minimums, kura izpildi kontrolē viens pazīstams Saeimas patriots.

    2. Lai apsteigtu bagātās valstis, nekavējoties jāaizliedz vienam cilvēkam ekspluatēt otru latvieti un jāpārtrauc spekulācija, ko tagad melīgi sauc par brīvo tirgu;

    3. Nevis “izglītots darbaspēks” mums vajadzīgs, bet gan kārtīgs saimnieks, kurš nepieļautu pašiem vajadzīgo tautas bagātību eksportu;

    4. Kaut kāda lingva franka der tikai tam, lai piespiestu latvieti vergot rietumu kapitālistiem,viņu vietējiem dienderiem un izspiestu no tautas dvēseles mūsu dzīvesziņu;

    Ar liberāļu piekāpību mēs jau esam zaudējuši Abreni un darba tautas sviedriem slacīto latu. Nu mums ar sadomātiem ieganstiem grib atņemt pēdējo svētumu – tēva un mātes valodu. Ja vēl tagad nav saprotama mana iepriekšējā piezīme, tad nu nekā.

    Latvieti, nepadodies!

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    Ēriks > J.Biotops 28.01.2017. 12.26

    Kāda daļa individuālistam gan vispār ir par tādu kolektīvu izrīcību kā augstskolas?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > J.Biotops 28.01.2017. 15.25

    Aizvakar vienaa portālā bija latviešu pētnieka progresīvā demokrāta programmātiskais raksts Zinātnei nav valodas.

    Hokejists Znaroks izsakās konkrētāk – davai visi runāsim “hokeja valodā”, “kuru visi saprot”!

    Visi zemju internacionālisti, apvienojieties!

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu