Premjers: RPIVA veidotais reģionālo filiāļu tīkls ir jāsaglabā 13

Foto: Edijs Pālēns, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) veidotais reģionālo filiāļu tīkls viennozīmīgi ir jāsaglabā, šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Kučinskis skaidroja, ka šajā jautājumā vēlas izcelt divus aspektus. Pirmais no tiem ir kvalitāte, kurai reformas rezultātā ir jāuzlabojas, bet otrais — viennozīmīgi jāsaglabā RPIVA nodrošinātā pieejamība studijām reģionos, ziņo aģentūra LETA.

Lūgts komentēt Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) līdera Augusta Brigmaņa paziņojumu, ka LZS neatbalstīs RPIVA pievienošanu Latvijas Universitātei (LU), premjers norādīja, ka dabiski rodas jautājumi, ja nav atbildes. “Viņa lielā rūpe bija par reģioniem. Dabiski, ka nesagatavotas lietas nevar atbalstīt. Izglītības un zinātnes ministram reforma jāspēj argumentēt un paskaidrot,” teica Kučinskis.

Premjers norādīja, ka ministram uzdevis nedēļas laikā izklāstīt visus argumentus un pirmdien šai informācijai ir jābūt arī koalīcijas sēdē. “Tas viss vēl tiks rūpīgi analizēts,” uzsvēra premjers.

LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nolēmusi ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. Konsolidācijas rezultātā netikšot radīti finansiāli zaudējumi studējošajiem, kā arī netiks ierobežotas viņu tiesības uz izglītību, jo par līdzšinējo studiju maksu viņi studijas varēs turpināt citās augstākās izglītības iestādēs. Studējošajiem tikšot nodrošināta iespēja turpināt studijas LU, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017. gada augustam.

Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017. /2018. akadēmiskajā gadā.

Tāpat vēstīts, ka RPIVA pārstāvji paziņoja, ka neieradīsies uz pirmdien plānoto tikšanos ar IZM speciālistiem, lai pārrunātu augstskolas reorganizāciju. RPIVA rektore Daina Voita norādīja, ka saskaņā ar likumu, lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministra ierosinājuma. Rektore uzskata, ka tas nav noticis un likumdošanas vara tiek ignorēta, līdz ar to augstskolas pārstāvji šodien ar IZM netiksies.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa jau norādījusi, ka RPIVA vadības lēmums neierasties uz sarunām neapturēs augstskolas reorganizācijas plāna virzību.

RPIVA ir IZM padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1994. gada 10. maijā. 2016. /2017. akadēmiskajā gadā tajā ir 3514 studējošie. No kopējā studējošo skaita 565 jeb 16% studē par valsts budžeta līdzekļiem un 2949 jeb 81% — nepilna laika studijās par maksu. Akadēmijai ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos: Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Filiālēs kopumā studē 998 nepilna laika studējošie.

Komentāri (13)

skaidrais 10.01.2017. 12.44

Domāju ērti iekārtojies Kučinskis: nopelni izglītības reformas jomā pašam (atcerieties kaut viņa Vecgada “runu”), bet pēriens Šadurskim….

+6
-1
Atbildēt

0

Absints 10.01.2017. 11.29

IZM darbošanās kārtējo reiz ilustrē viņu profesionālismu. Ezim ir skaidrs, ka augstskolu ir par daudz, ka pedagogi tiek taisīti 5X vairāk kā vajag. Ezim, ir skaidrs ka ir jāgatavo tās profesijas, kas būs vajadzīgas, kurās, būs reāls darbs, ka augstākās izglītības paradigma konceptuāli ir jāpārskata.

Tajā pašā laika IZM darbošanās tagad atgādina drudžainu raustīšanos- kaut kur kaut ko, kaut kā. Ne īsti pamato, ne īsti uzskaidro, tik izsvītro excelī kādu ailīti.

Kīļa laikā bija otrs grāvis – bija koncepcijas teorijas, programmas, bet pietrūka vidus posma- teoriju salikšana ar reālo dzīvi, praktisku soļu veikšana.

Tas, ka IZM ir ierēdņu kantoris, kas darbojas pats sev, ir sen zināma patiesība, IZM ierēdņi nekad nebrauc uz izglītības iestādēm, lai palīdzētu, konsultētu virzītu. Ja brauc, tad tikai tāpēc, lai kontrolētu. Ir taču pat speciāla iestāde tam – IKVD, solis pa labi, solis pa kreisi…

Tāpēc nemaz nebrīnos, ka IZM ierēdņu rosīšanās rezultātā ir atkal radies kaut kas tāds, “pareizs”, bet no dzīves atrauts lēmums. Ierēdņiem taču ir jāataisno sava esamība.., jārosās. Manuprāt, te ir pavisam vienkāršs risinājums – valsts pasūtījums. Valsts pasūta sagatavot tik un tik cilvēku tādās un tādas profesijās. Un maksā (tikai) par to.

Lai RPIVA, vai kāds cits, turpina gatavot nevajadzīgos pedagogus, vai arī kaut kosmonautus, ja par šo profesiju apgūšanu studenti maksā. Jo tas jau tad ir viņu lēmums – apgūt profesijas, kurās nebūs darba. Šāda pieeja izbeigtu mānīšanos no valsts puses.

+5
-2
Atbildēt

6

    zanE. > 10.01.2017. 17.21

    …Ķīps…nevaru Tev palīdzēt – neko darīt!…Tu vēlies uztvert negācijas un pieņemt tās par patiesību un tā ir Tava izvēle…

    …koncepts par augstskolu apvienošanu pastāvējis vairāku gadu garumā, bet tam ir pretestība…loģiski, kurš gan vēlas zaudēt siltās vietas – tad jābļauj labi skaļi un…tas nostrādā!…dzirdīgas ausis vienmēr atradīsies…arī Tavējās…

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 10.01.2017. 17.43

    Koncepcijas, koncepti, arī valsts attīstības stratēģijas, utt., mums pastāv lielos apjomos un daudzumos, ar politisko gribu un varēšanu šīs koncepcijas īstenot tā pašvaki.

    Papīrs jau visu piecieš, kantori raksta, it sevišķi, ja par tā smērēšanu vēl labi maksā, un par to tukšo vāvuļošanu nevienam nekāda atbildība neiestājas.

    Un tad kad bija iespēja situāciju mainīt, V pasgāja maliņā, tāpat, kā tad, kad bija izvēle – balsot par Lemberga kandidātu Vējoni vai par Levitu, kārtējo reizi, nobalsoja, kā gribēja Lembergs.

    Tā ka nevajag vainot citus, kad paši, lielā mērā, pie šādas situācijas vainīgi.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    zanE. > 10.01.2017. 18.02

    …Dzeri…šodien vairs nav iespējams kādam kaut ko uzspiest, jo…mums ir “sadarbības partneri”, nevalstiskās organizācijas, trešās puses sabiedriskie pārstāvji, arodbiedrības, biedrības, pašvaldību savienība, vēl un vēl – ar kuriem jāapspriež visi jautājumi, jādiskutē, jāpanāk kompromisi utt. …tad vēl koalīcijas padome, Saeimas komisijas, visbeidzot – Saeimas balsojums….kamēr iziet visus šos elles lokus, nevienu likumu, noteikumus, jautājumu nav iespējams izskatīt ātri un nonākt pie visas puses apmierinoša rezultāta…tik smagnēja likumu izstrādāšana un pieņemšana, šķiet, ir tikai Latvijā…tāpēc mīcāmies uz vietas, stīvējamies un arvien vairāk atpaliekam no saprātīgu lēmumu pieņemšanas…

    …kā to atrisināt – nezinu!…tā esot demokrātija…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 10.01.2017. 18.26

    Ja būtu skaidrs mērķis, ko mēs īsti gribām panākt, un skaidra taktika un stratēģija, kā to panākt, un, galvenais, kaut vai kāda vienprātība valdošajā koalīcijā, tātad, politiskā griba, visu varētu izdarīt.

    Mums, toties, labi, ja vēl viena no partijām – V nav galēji populistiska, ZZS un NA nekad nebalsos ne par ko, kas var mazināt to reitingu, tātad – strupceļš.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    zanE. > 10.01.2017. 13.03

    …Ķīps…nezinu, kas notiek ar cilvēka dzirdi un uztveri, ja tas selektīvi atlasa informāciju kuru vēlas uztvert un kuru noraidīt….bet…šis ir tas gadījums, kad RPVIA destruktīvais viedoklis nez kāpēc tie uztverts kā patiesība pēdējā instancē un ļaunā IZM var izstiepties skaidrojot, tomēr tas nenogulst cilvja starpausu telpā…esam pieraduši noliegt visu, kas nāk no valdības, šajā gadījumā – no IZM, tāpēc, ka mums taču nepatīk valdība, deputāti, ministri utt., tie tak tautas ienaidnieki…bet…patiesībā – par RPIVA apvienošanu ar LU tika spriests jau tālajā 2013.gadā, kad IZM vadīja Vjačeslavs Dombrovskis…tāpēc rektores tēlotais pārsteigums par pēkšņumu un pirmās reizes fakta dzirdēšanu – ir vien sīki meli…

    http://pbs.twimg.com/media/C1vR1RUXgAM5H-h.jpg

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Absints > 10.01.2017. 16.37

    Jā, Zane, piekrītu. Bet Jūsu komentārs ir tipisks Jums- oponējat tam, ko neesmu teicis. Komentārā es nebūt nesaku, ka tas ir nepariezi. Es saku, ka tam ir jābūt daļai no vispārīgas koncepcijas, no politiķu puses šim lēmumam ir jābūt korekti pasniegtam un nokumunicētam. Nekā tāda nav. Patreiz tas izskatās kā drudžaina konvulsija, nekas vairāk. Profesionāli politiķiem tik diletantiski rīkoties nevajadzētu. Politiķiem ir ne tikai jāspēj pieņemt lēmums, bet jāmāk to profesionāli izvest dzīvē. Vai ne tā? Ja viņš IR politiķis.

    Bez tam te smuki demonstrējas valdošā anarhija, kā zemāk uzver to Džeris. IZMam pakļauta valsts iestāde atļaujas klaji ignorēt tās lēmumus. Vai tad normāli nebūtu tā, ka jebkura izglītības iestāde, ja ministrija to aicina ierasties uz pārrunām, ierastos uz tām bez vārda runas?

    Tātad šinī valstī vai vismaz Izglītības sistēmā, augstāk stāvošu instanču likumu nav saistoši..

    Ko arī saku- Latvijas pārvalde ir neveiksmīga..

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

dzeris49 10.01.2017. 11.36

Šai valstī jāreformē viss, sākot ar to pašu IZM.

No otras puse, ja vienas apšaubāmas augstskolas vadība var mierīgi un demonstratīvi ignorēt arī to pašu IZM, lai cik korumpēta un nekompetenta tā nebūtu, tas arī neizskatās pārāk labi, suns luncina asti, vai aste luncina suni?

Latvija ZZS vadībā un ar absolūti korumpēto valsts pārvaldi nu jau drīz sāks izskatīties pēc failed state, pagaidām gan vēl izskatās tikai pēc “vājas valsts”, kutr politiķi un tautas ievēlēti pārstāvji maz ko var lemt, viss ir korumpēto interešu grupu rokās.

Un tāda valsts var tikai nīkuļot, nekādas nozīmīgas reformas šeit nav iespējamas pēc noklusējuma, ko arī pierāda vēsture, JL un ZRP iznīcināja pārējo partiju un to īpašnieku organizētais negatīvais PR un vēlētāju stulbums, jo tās bija vienīgās partijas, kas nopietni vēlējās šeit kādas reformas valsts intersēs.

Patreiz Latvijā tādas partijas nav, V, reizēm, vēl mēģina ko demonstrēt, bet, tikai demonstrētr, un, otrkārt, tai bija iespējas šeit reformēt daudz ko, kad tā kopā ar ZRP bija vairākumā, un šo iespēju V palaida garām, lai katrs pats domā, kāpēc, izvēloties sadarbību ar Lembergu un palīdzot “norakt” ZRP.

+4
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu