RPIVA pārstāvji nolēmuši neierasties uz šodien plānoto tikšanos ar Izglītības un zinātnes ministrijas IZM speciālistiem, lai pārrunātu augstskolas reorganizāciju.

Kā šodien Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas sasauktajā preses konferencē norādīja tās rektore Daina Voita, saskaņā ar likumu, lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets (MK) pēc ministra ierosinājuma. Rektore uzskata, ka tas nav noticis un likumdošanas vara tiek ignorēta, līdz ar to augstskolas pārstāvji šodien ar IZM netiksies, ziņo aģentūra LETA.

Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa pauda izbrīnu par ministrijas ieceri šādi reorganizēt augstskolu un norādīja, ka pati iecere nav izdiskutēta ar profesionāļiem.

LETA jau ziņoja, ka IZM ir pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU). Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu. IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju.

Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200—400 personas gadā.

Līdz ar to IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.

Konsolidācijas rezultātā netikšot radīti finansiāli zaudējumi studējošajiem, kā arī netiks ierobežotas viņu tiesības uz izglītību, jo par līdzšinējo studiju maksu viņi studijas varēs turpināt citās augstākās izglītības iestādēs. Studējošajiem tikšot nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātē, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017. gada augustam.

Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017. /2018. akadēmiskajā gadā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece, patlaban gan RPIVA, gan LU īsteno vairākas līdzīgas programmas. RPIVA reorganizācijas rezultātā šai augstskolai paredzēto finansējumu plānots pārdalīt LU, tāpat tai piešķirot arī RPIVA paredzētās budžeta vietas. Tāpat daļa finansējuma un budžeta vietu varētu nonākt arī citās augstskolās, kas reorganizācijas rezultātā pārņems kādas studiju programmas un attiecīgi arī studentus.

Savukārt RPIVA vadība ir pārliecināta, ka IZM paziņojums par it kā pieņemtu lēmumu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai. Kā aģentūru LETA informēja akadēmijā, lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam.

RPIVA ir IZM padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1994. gada 10. maijā. 2016./2017. akadēmiskajā gadā tajā ir 3514 studējošie. No kopējā studējošo skaita 565 jeb 16% studē par valsts budžeta līdzekļiem un 2949 jeb 81% — nepilna laika studijās par maksu. Akadēmijai ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos: Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Filiālēs kopumā studē 998 nepilna laika studējošie.