Digitālās televīzijas krimināllietā tiesa pēc apsūdzētā advokta Jāņa Lozes lūguma ceturto reizi pratinās ekspremjeru Andri Šķēli
Pēc gandrīz stundu ilgām debatēm Rīgas apgabaltiesa 30. novembrī apmierināja apsūdzētā Jāņa Lozes lūgumu un tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, kas pašlaik tiek izskatīta apelācijas instancē, nolēma atkārtoti pratināt bijušo politiķi Andri Šķēli, kura vārds šīs lietas sakarā izskanējis vairākkārt.
Novembra sākumā lietā apsūdzētais advokāts Jānis Loze, kuru prokuratūra uzskata par autoru fiktīvajiem līgumiem par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā, pieteica lūgumu ceturto reizi uz tiesu liecinieka statusā saukt Andri Šķēli. Atsaucoties uz Advokatūras likumu, Loze iepriekš nebija liecinājis par sadarbību ar bijušo politiķi, sakot – tā bijusi juridiskā palīdzība, kuras būtību viņš nedrīkst izpaust. Tagad advokāts atzīst, ka digitalizācijas lietā darbojies Šķēles interesēs un lūdz tiesu viņu par to pratināt vēlreiz.
Pirmā tiesu instance advokātu atzina par vainīgu līdzdalībā krāpšanā un naudas atmazgāšanā, sodot ar reālu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem un nosakot 36 000 eiro naudas sodu.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irēna Logina, pirms paziņot savu lēmumu par Šķēles atkārtotu nopratināšanu, 30. novembra sēdē jautāja, kāpēc apsūdzētais nav uzdevis jautājumus Šķēlem trijās iepriekšējās pratināšanas reizēs, kuras notika pirmās instances tiesā. Loze atbildēja – paļāvies, ka pirmās instances tiesa, kuru sprieda tiesnesis Juris Stukāns, vadīsies no lietā esošajiem pierādījumiem, kuri pēc apsūdzētā domām skaidri parāda: viņš lietā darbojies kā advokāts un nav pastrādājis nelikumības. Loze vēlreiz uzsvēra, ka viņam likums aizliedz atklāt klienta dotos uzdevumus, taču iesniedza tiesā Swedbank izziņas par maksājumiem, kurus viņa birojs savulaik saņēmis no Šķēles.
Pirms tiesa lēmuma sēdē vārdu lūdza apsūdzību uzturošais prokurors Monvīds Zelčs. Viņš uzsvēra, ka Šķēle iepriekšējās pratināšanās nav noliedzis savas kā klienta attiecības ar dvokātu Lozi, tāpēc vēlreizi bijušajam politiķim jautāt, vai viņš bijis Lozes klients, būtu neloģiski.
Taču Zelčs sacīja – Lozes pieteiktais lūgums rada šaubas par Šķēles iepriekš sniegto liecību pilnīgumu. Proti, Šķēle pirmās instances tiesā nav liecinājis par jebkādu savu dalību un lomu līgumu tapšanā ar “Kempmayer”, kuru apsūdzība uzskata ar fiktīvu firmu. Tapēc, ņemot vērā Lozes apgalvojumus par Šķēles lomu līgumu tapšanā, uzņēmēju par to vajadzētu pratināt. “Šīs jaunās ziņas būtu pārbaudāmas,” sacīja prokurors Zelčs. Tās varētu ietekmēt Lozes atbildību un sodu šajā krimināllietā, jo, iespējams, advokāts savas darbības veicis pēc citas personas norādījumiem un interesēs. Nozīmīgi būtu arī tas, ka Loze, lai gan novēloti, tomēr sniedzis ziņas par Šķēles, iespējams, noziedzīgām darbībām, bilda prokurors.
Taču ar apsūdzētā apgalvojumiem par Šķēles lomu vien nepietiek un tāpēc prokurors lūdza tiesu izprasīt no Lozes advokātu biroja konkrētus pierādījumus. Līdz šim Loze tiesā iesniedzis tikai “Swedbank” izziņas, ka laika posmā no 2001. gada 27. decembra līdz 2003. gada 22. decembrim viņa advokātu birojs saņēmis no Šķēles samaksu. Prokurors uzsvēra – no šīm izziņām nav redzams, par ko tieši Šķēle ir maksājis un vai šiem maksājumiem ir saistība tieši ar Lozi un «digitālgeitu».
Prokurors Zelčs uzskata, ka tiesai būtu jāizprasa Lozes vienošanās ar Šķēli par juridiskās palīdzības sniegšanu, lai noskaidrotu, kādus uzdevumus, rīkojumus, norādījumus bijušais politiķis advokātam devis. Prokurors lūdza, lai tiesa izprasa rēķinus, kurus Loze izrakstījis Šķēlem, advokāta sniegtās atskaites par padarīto un citus dokumentus. Tikai tad, kad šī informācija būtu tiesas rīcībā, varētu atkārtoti pratināt Šķēli.
Prokurors tiesā uzsvēra, ka likums ļauj gan pratināt Šķēli un Lozi, gan izprasīt attiecīgos dokumentus no viņa biroja, jo Advokatūras likums nosaka – par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. “Tā kā Loze ir apsūdzētais un savā lūgumā runā par darbībām, par kurām ir apsūdzēts, ne viņš, ne Šķēle nevar aizsegties ar Advokatūras likuma 6. panta normām, kas aizliedz pieprasīt no viņiem ziņas par šādas juridiskās palīdzības sniegšanas faktu un saturu,” sacīja prokurors.
Tomēr tiesa nolēma apmierināt tikai apsūdzētā Lozes lūgumu un 14. decembrī uz pratināšanu vēlreiz aicināt Šķēli, bet nekādus dokumentus no advokāta neizprasīja. Prokurors Zelčs uzskata, ka ar šādu lēmumu tiesa ir nonākusi pretrunās.
Jāatgādina, ka pēc nepilnu septiņus gadus ilgas tiesāšanās pērn 15. maijā tiesnesis Stukāns digitālās televīzijas krimināllietā nolasīja spriedumu, 13 no kopumā 18 apsūdzētajiem atzīstot par vainīgiem liela apmēra krāpšanā. Pirmsākumos lietā bija apsūdzēti 20 cilvēki, bet lietas gaitā divi no viņiem nomira. Septiņiem apsūdzētajiem, tajā skaitā Šķēles advokātam Lozem, tiesa piesprieda reālu brīvības atņemšanu, sešus sodīja ar naudas sodu.
Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra (DLRTC) vienošanos ar firmas ”Kempmayer Media Limited” meitas firmu ”Kempmayer Media Latvia”, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju Latvijā. Projekta kopējās izmaksas bija vairākos desmitos miljonu latu, taču ”Kempmayer”, pēc apsūdzības domām, bija fiktīva firma, kura solīto televīziju nevarēja ieviest.
Ekspremjera Šķēles vārds šajā lietā locīts daudzreiz. Pēc sprieduma pērn bijušais prokurors Edvīns Piliksers, kurš ilgus gadus šajā lietā bija apsūdzētājs, uz jautājumu, cik tuvu Šķēle bija apsūdzēto solam, sacīja: “Caur [finanšu konsultantu] Krongornu – pavisam tuvu.”
Komentāri (23)