Laimīgi bērni noziegumus nepastrādā

Krimināltiesību eksperte Ilona Kronberga par savu mērķi Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadībā uzskata līdz minimumam samazināt visu, kas bērnu dzīvē izpaužas kā sods

Atvainodamās par pieticīgajiem apstākļiem, Ilona Kronberga ar plašu vēzienu atver savas pašreizējās darbavietas durvis, aiz kurām mums paredzētas otrās brokastis. Jā, Valsts kancelejas konsultantes kabinets nav nekāds šikais, tomēr paklājiem greznotā valdības māja ir daudz labāk iekārtota nekā Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, kas atrodas nomaļajā Ventspils ielā, nolaistā padomju laiku ēkā. «Nekas, gan dabūsim citu vietu,» apņēmīgi saka Kronberga. Viņa jau esot labklājības ministram teikusi, ka šāds nostūris grūti pieejams gan bērniem ar vecākiem, gan darba grupu un semināru dalībniekiem.

Jautāta, kāpēc, Valsts kancelejā nostrādājusi tikai nepilnu gadu, pieteicās konkursā uz inspekcijas vadītājas vietu, Kronberga īsi atbild, ka jaunajā amatā viņas devums būs lielāks nekā pašreizējā. Jo kopš 2007. gada, kad Kronberga kā viena no Latvijas labākajiem krimināltiesību ekspertiem sāka strādāt domnīcā Providus, viņa ir iesaistījusies daudzos pētījumos un projektos par bērnu un jauniešu justīciju. «Izklausās sarežģīti, bet šā darba mērķis ir bijis viens – bērna tiesību aizskārumu prevencija neatkarīgi no tā, vai bērns ir likuma pārkāpējs, cietušais, liecinieks vai jebkas cits,» stāsta Kronberga. Sākumā viņa pētījumos fokusējusies uz noziegumu novēršanu. Taču, jo dziļāk pētīja, jo vairāk atrada pierādījumus tam, ka ikvienam bērnam, kurš tiek sodīts par antisociālu uzvedību, iepriekš bijušas emocionālas vai fiziskas traumas un nelāga pieredze ģimenē. «18 gadu vecumā cilvēkam jau ir kapitāla kriminālā pagātne. Kāpēc? Nonācām pie secinājuma, ka laimīgi bērni noziegumus neizdara,» stāsta Kronberga. Pārliecināta, ka 14 gadu vecumā, kad bērns jau ir krimināli sodāms, «cīņa par viņu ir zaudēta», Kronberga ar citiem ekspertiem mēģināja praktiskos pētījumos izsekot, kā mainās bērnu uzvedība, ja viņu attiecības ar vecākiem mēģina uzlabot tad, kad pamanītas pirmās nopietnās uzvedības problēmas bērnudārzā un sākumskolā. Praktiskajā pētījumā, kas 2015. gadā tika īstenots Kuldīgā, Saldū un Cēsīs, Kronberga pierādīja – no bērnu uzvedības pazūd dusmu lēkmes un agresija, ja vecāki ar citu atbalstu atrod iespēju veltīt viņiem vairāk laika, uzmanības un mīļuma. Tā arī Kronberga nonāca pie secinājuma, ka viņai, krimināltiesību ekspertei, īstā vieta ir bērnu tiesību aizsardzības institūcijā.

Ir vēl viens apstāklis, kas liek domāt, ka Kronberga inspekcijas vadībā varētu būt īstais cilvēks. Iepriekšējos gados, vairākas reizes būdama tieslietu ministra padomniece, viņa ir panākusi, ka tiek mainīta kriminālsodu politika attiecībā uz bērniem. «Ļoti nopietni strādājām kopā ar ministriju, lai bērniem vairs nesabojātu dzīvi,» saka Kronberga. Rezultātā 14 gadu vecumu sasniegušie pusaudži ar reālu brīvības atņemšanu tiek sodīti nevis, piemēram, par izvizināšanos ar zagtu mašīnu, bet tikai par smagiem noziegumiem: slepkavību, izvarošanu, nāvējošiem miesas bojājumiem. Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem pašlaik atrodas tikai 41 zēns. Iļģuciema sieviešu cietumā – tikai viena nepilngadīgā. Tas ir daudzkārt mazāk nekā pirms desmit gadiem, kad Cēsīs sodu izcieta vairāk nekā simts zēnu, bet Iļģuciemā – vairāk nekā desmit meiteņu. Kronberga ir arī viena no Bērnu antisociālas uzvedības novēršanas likuma autoriem, likums pašlaik tiek saskaņots ar pašvaldībām. «Šī pieredze man ļauj secināt – ja sakārto visus procesus, arī bērnu tiesību pārkāpumus Latvijā var būtiski samazināt.»