Nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji iebilst pret iepriekš neapspriesto normu

Nevalstisko organizāciju (NVO) un uzņēmumu pārstāvji pauž pamatotas bažas par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā no 2017.gada 1.janvāra un paredz prasību pilnu sociālo nodokli maksāt arī par nepilnu darbalaiku strādājošajiem darbiniekiem.

Tas strauji palielinās ēnu ekonomiku, bezdarbu, iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts un ir klaji pretrunā ar cilvēktiesībām – brīvu cilvēka izvēli strādāt pilnu vai nepilnu darba dienu.

Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs uzskata, ka grozījumi daudziem mazajiem uzņēmējiem nozīmē bankrotu, jo sociālo iemaksu apjoms pārsniegs viņu peļņu: “Tas ne tikai “apēdīs” ienākumus, bet iedzīs uzņēmumus mīnusos. Kad pagājušā gada nogalē tika pieminēti šie grozījumi, mēs visi cerējām, ka likumdošanas arēnā iestāsies veselais saprāts un kas tāds netiks īstenots. Tagad publiski tiek pausts, ka esot bijušas konsultācijas ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, taču diemžēl šķiet, ka tās ir bijušas fiktīvas.”

Ir ērti paņemt izdevīgāko partneri un pateikt – ikviens to atbalsta, un konsultācijas ir notikušas.

Latvijas Pilsoniskās Alianses direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga norāda, ka sabiedrības līdzdalības normas apspriešanā nav bijis: “Arī Labklājības ministrija atzina, ka nav bijis pietiekams izvērtējums likuma grozījumiem, nav novērtēta NVO ietekme. Šāds nodokļu slogs nav paredzēts ne Latvijas, ne Eiropas mēroga projektos. Daudzas biedrības un nodibinājumi, kuri pašlaik veiksmīgi Latvijā īsteno dažādas aktivitātes, dod darbu vietējiem cilvēkiem, tiks iznīcinātas.”

Sāpīgi izmaiņas skars sociālo jomu un pakalpojumu pieejamību.

“Latvijas Samariešu apvienības kā sociālo pakalpojumu sniedzējas uzdevumā Latvijā nepilnu slodzi strādā gandrīz 340 cilvēku. Viņi palīdz senioriem mājas aprūpē. Jautājums – vai valsts budžetam būs izdevīgāk, ja šie seniori būs jāievieto aprūpes namā, jo vairs nebūs, kas palīdz ikdienas aprūpē mājās? Diez vai. Domāju, ka svarīgi steidzami meklēt risinājumus, lai netiktu iznīcināta sociālo pakalpojumu joma,” saka Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš. Viņš piebilst, ka problēma ir arī politikas nesavietojamībā – ja vienā dienā tiek strādāts, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ļautu cilvēkiem strādāt kaut pāris stundas dienā, tad otrā dienā jau tiek teikts un darīts pavisam pretējais.

“NVO vēlas maksāt nodokļus, taču jābūt samērīgumam,” uzskata Latvijas Lauku foruma padomes loceklis Valdis Kudiņš, “Latvijas reģionos ir daudz darbīgu cilvēku, kuri apvienojušies organizācijās, lai varētu nopelnīt iztiku, radīt darba vietas, mazinot bezdarbu, palikt dzīvot savā vidē un nebraukt prom. Pēc 1.janvāra viņiem daudz iespēju nebūs atlicis. Viens no risinājumiem, lai izdzīvotu, būs darba līguma vietā slēgt uzņēmuma vai pakalpojumu līgumus. Taču tad var rasties risks, ka apzināti tiek slēpta nodarbinātība un cilvēki tiks padarīti par noziedzniekiem. Vai tas ir mērķis, ko likumdevēji vēlas sasniegt?”

Ideja ir aizgūta no Igaunijas, neizvērtējot sekas.

Latvijas Lauku foruma pārstāvji konsultējušies ar NVO Igaunijā, noskaidrojot, ka šāda kārtība negatīvi skārusi nelielās organizācijas reģionos, kas, lai izdzīvotu, ir pārgājušas uz pakalpojuma līgumiem, zaudējot jebkādas sociālās garantijas.

“Likuma grozījumu pieņemšanas process noticis bez nevalstisko organizāciju un sabiedrības iesaistes, ir uzskatāms par nekvalitatīvu, un jādomā, kā šīs kļūdas izlabot. Likuma grozījumos netika pētīti riski, bet tika iezīmēti anotācijā – “pastāv risks, ka daudzi darba ņēmēji paliks bez darba vietas; pašlaik legāli nodarbinātie tiks nelegāli nodarbināti; ka budžeta ieņēmumi no šī likumprojekta ieviešanas nesasniegs prognozētos ieņēmumus”. Tad rodas jautājums – kādēļ tiek pieņemti lēmumi uz šādu risku bāzes? Tas ir absurdi,” norāda Kudiņš.

Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa uzskata, ka zem tieša sitiena ir palikti mazie uzņēmumi un mājražotāji: “Tas, kurš maksā visus nodokļus, maksās vēl vairāk un nespēs konkurēt. Uzņēmumiem nebūs izdevīgi legāli nodarbināt cilvēkus ar nepilnu slodzi. Arī grāmatvedībā pieaugs darba apjoms, līdz ar to pakalpojuma izmaksas.”

Latvijas Juristu apvienība apliecina, ka sadarbības memorandu padomē šis jautājums netika skatīts. Lai arī apvienība ikdienā saņem informāciju par izmaiņām likumdošanā, par šiem grozījumiem uzzināja tikai tad, kad sākās protesti. Ja grozījumi netiks atcelti, Juristu apvienība plāno vērsties Satversmes tiesā, jo uzskata, ka ir skartas cilvēktiesības – strādāt katram pieņemamu darba laiku.

Grozījums paredz, ka cilvēkam tiks samaksāts sociālais nodoklis par darbu, kas nemaz nav darīts.

No grozījumiem cietīs arī citas nozares. NVO ir sagatavojušas atklātas vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas komisijām ar sagaidāmo problēmu uzskaitījumu un viedokli, kādēļ šie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi – uzlabot personu sociālo nodrošinājumu. Grozījumu rezultātā paredzams, ka darba devēji būs spiesti atlaist darbiniekus, palielināsies bezdarbnieku skaits valstī, mazie uzņēmumi bankrotēs vai būs spiesti strādāt ēnu ekonomikā.

Nevalstiskā sektora pārstāvji atzīst nepieciešamību rūpēties par sociālajiem riskiem pakļautiem cilvēkiem un apzinās valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspējas nozīmību, tomēr uzskata, ka šāds regulējums nav samērīgs un pārceļ valsts atbildību par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu uz darba devēju pleciem, turklāt neatbilstīgi faktiskajam darbinieka ieguldījumam produkta ražošanā vai pakalpojuma sniegšanā.