fbpx

Sociālo iemaksu kārtības maiņa palielinās bezdarbu un ēnu ekonomiku 14

Foto: pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji iebilst pret iepriekš neapspriesto normu

Nevalstisko organizāciju (NVO) un uzņēmumu pārstāvji pauž pamatotas bažas par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā no 2017.gada 1.janvāra un paredz prasību pilnu sociālo nodokli maksāt arī par nepilnu darbalaiku strādājošajiem darbiniekiem.

Tas strauji palielinās ēnu ekonomiku, bezdarbu, iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts un ir klaji pretrunā ar cilvēktiesībām – brīvu cilvēka izvēli strādāt pilnu vai nepilnu darba dienu.

Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs uzskata, ka grozījumi daudziem mazajiem uzņēmējiem nozīmē bankrotu, jo sociālo iemaksu apjoms pārsniegs viņu peļņu: “Tas ne tikai “apēdīs” ienākumus, bet iedzīs uzņēmumus mīnusos. Kad pagājušā gada nogalē tika pieminēti šie grozījumi, mēs visi cerējām, ka likumdošanas arēnā iestāsies veselais saprāts un kas tāds netiks īstenots. Tagad publiski tiek pausts, ka esot bijušas konsultācijas ar uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, taču diemžēl šķiet, ka tās ir bijušas fiktīvas.”

Ir ērti paņemt izdevīgāko partneri un pateikt – ikviens to atbalsta, un konsultācijas ir notikušas.

Latvijas Pilsoniskās Alianses direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga norāda, ka sabiedrības līdzdalības normas apspriešanā nav bijis: “Arī Labklājības ministrija atzina, ka nav bijis pietiekams izvērtējums likuma grozījumiem, nav novērtēta NVO ietekme. Šāds nodokļu slogs nav paredzēts ne Latvijas, ne Eiropas mēroga projektos. Daudzas biedrības un nodibinājumi, kuri pašlaik veiksmīgi Latvijā īsteno dažādas aktivitātes, dod darbu vietējiem cilvēkiem, tiks iznīcinātas.”

Sāpīgi izmaiņas skars sociālo jomu un pakalpojumu pieejamību.

“Latvijas Samariešu apvienības kā sociālo pakalpojumu sniedzējas uzdevumā Latvijā nepilnu slodzi strādā gandrīz 340 cilvēku. Viņi palīdz senioriem mājas aprūpē. Jautājums – vai valsts budžetam būs izdevīgāk, ja šie seniori būs jāievieto aprūpes namā, jo vairs nebūs, kas palīdz ikdienas aprūpē mājās? Diez vai. Domāju, ka svarīgi steidzami meklēt risinājumus, lai netiktu iznīcināta sociālo pakalpojumu joma,” saka Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš. Viņš piebilst, ka problēma ir arī politikas nesavietojamībā – ja vienā dienā tiek strādāts, lai attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ļautu cilvēkiem strādāt kaut pāris stundas dienā, tad otrā dienā jau tiek teikts un darīts pavisam pretējais.

“NVO vēlas maksāt nodokļus, taču jābūt samērīgumam,” uzskata Latvijas Lauku foruma padomes loceklis Valdis Kudiņš, “Latvijas reģionos ir daudz darbīgu cilvēku, kuri apvienojušies organizācijās, lai varētu nopelnīt iztiku, radīt darba vietas, mazinot bezdarbu, palikt dzīvot savā vidē un nebraukt prom. Pēc 1.janvāra viņiem daudz iespēju nebūs atlicis. Viens no risinājumiem, lai izdzīvotu, būs darba līguma vietā slēgt uzņēmuma vai pakalpojumu līgumus. Taču tad var rasties risks, ka apzināti tiek slēpta nodarbinātība un cilvēki tiks padarīti par noziedzniekiem. Vai tas ir mērķis, ko likumdevēji vēlas sasniegt?”

Ideja ir aizgūta no Igaunijas, neizvērtējot sekas.

Latvijas Lauku foruma pārstāvji konsultējušies ar NVO Igaunijā, noskaidrojot, ka šāda kārtība negatīvi skārusi nelielās organizācijas reģionos, kas, lai izdzīvotu, ir pārgājušas uz pakalpojuma līgumiem, zaudējot jebkādas sociālās garantijas.

“Likuma grozījumu pieņemšanas process noticis bez nevalstisko organizāciju un sabiedrības iesaistes, ir uzskatāms par nekvalitatīvu, un jādomā, kā šīs kļūdas izlabot. Likuma grozījumos netika pētīti riski, bet tika iezīmēti anotācijā – “pastāv risks, ka daudzi darba ņēmēji paliks bez darba vietas; pašlaik legāli nodarbinātie tiks nelegāli nodarbināti; ka budžeta ieņēmumi no šī likumprojekta ieviešanas nesasniegs prognozētos ieņēmumus”. Tad rodas jautājums – kādēļ tiek pieņemti lēmumi uz šādu risku bāzes? Tas ir absurdi,” norāda Kudiņš.

Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa uzskata, ka zem tieša sitiena ir palikti mazie uzņēmumi un mājražotāji: “Tas, kurš maksā visus nodokļus, maksās vēl vairāk un nespēs konkurēt. Uzņēmumiem nebūs izdevīgi legāli nodarbināt cilvēkus ar nepilnu slodzi. Arī grāmatvedībā pieaugs darba apjoms, līdz ar to pakalpojuma izmaksas.”

Latvijas Juristu apvienība apliecina, ka sadarbības memorandu padomē šis jautājums netika skatīts. Lai arī apvienība ikdienā saņem informāciju par izmaiņām likumdošanā, par šiem grozījumiem uzzināja tikai tad, kad sākās protesti. Ja grozījumi netiks atcelti, Juristu apvienība plāno vērsties Satversmes tiesā, jo uzskata, ka ir skartas cilvēktiesības – strādāt katram pieņemamu darba laiku.

Grozījums paredz, ka cilvēkam tiks samaksāts sociālais nodoklis par darbu, kas nemaz nav darīts.

No grozījumiem cietīs arī citas nozares. NVO ir sagatavojušas atklātas vēstules valsts augstākajām amatpersonām un Saeimas komisijām ar sagaidāmo problēmu uzskaitījumu un viedokli, kādēļ šie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi – uzlabot personu sociālo nodrošinājumu. Grozījumu rezultātā paredzams, ka darba devēji būs spiesti atlaist darbiniekus, palielināsies bezdarbnieku skaits valstī, mazie uzņēmumi bankrotēs vai būs spiesti strādāt ēnu ekonomikā.

Nevalstiskā sektora pārstāvji atzīst nepieciešamību rūpēties par sociālajiem riskiem pakļautiem cilvēkiem un apzinās valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ilgtspējas nozīmību, tomēr uzskata, ka šāds regulējums nav samērīgs un pārceļ valsts atbildību par iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu uz darba devēju pleciem, turklāt neatbilstīgi faktiskajam darbinieka ieguldījumam produkta ražošanā vai pakalpojuma sniegšanā.

Komentāri (14)

ruta_v 08.11.2016. 15.54

Nupat aiztaisīju 3 MU – divus pensionārus un vienu studenti, kas laiku pa laikam mājās kaut ko piestrādāja. Nevienu mēnesi nesanāca virs minimālās, citi mēneši pilnīgi tukši. No kā tad tas pensionārs lai maksā to sociālo nodokli par mēnešiem, kad nav ienākumu? No 250eur pensijas? Turpmāk nedarīs neko vai saņems aploksnē, bet cerēja vēl gadu godīgi pastrādāt, kamēr svītru pārvilktu “aizliegtās nozares”.

Pāris citāti no VID skaidrojuma, kā Likums piemērojams:

“Mārim ir 2 darba vietas – SIA “Ozols”, kas nodokļus maksā vispārējā režīmā, un SIA ”Kadiķis”, kas ir MUN maksātājs. 201X.gada janvārī Mārim darba alga katrā uzņēmumā – SIA ”Ozols” un SIA ”Kadiķis” – ir 200 EUR. Tādējādi SIA ”Kadiķis” ir jāveic obligātās iemaksas par personu no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas – 370 EUR, savukārt SIA “Ozols” obligātās iemaksas ir jāveic no faktiskā ienākuma – 200 EUR.”

Kāpēc vienam uzņēmumam par to pašu nepilno laiku jāmaksā kā par pilnu laiku, bet otrs maksā no faktiskā? Tas, ka “Kadiķis” ir MU, šeit nav būtiski, to pašu maksātu jebkurš darba devējs pie kura skaitās nodokļu grāmatiņa.

Kā notiks šī nodokļa administrēšana:

“Annai ir 2 darba vietas – SIA ”Kaķis” un SIA ”Bumba”. SIA ”Kaķis” ir viņas galvenā ienākuma gūšanas vieta, un tajā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 201X.gada janvārī Annas darba alga SIA ”Kaķis” ir 100 EUR un SIA ”Bumba” – 400 EUR. Darba devēja ziņojumā par 201X.gada janvāri SIA ”Kaķis” deklarēja Annas darba ienākumu – 100 EUR un aprēķinātās minimālās VSAOI no MK noteiktās minimālās mēneša darba algas:

(100 EUR x 10,5% + 100 EUR x 23,59%) + (270 EUR x 10,5% + 270 EUR x 23,59%) = 126,13 EUR.

Tā kā kopējie Annas darba ienākumi pārsniedz minimālo VSAOI objekta apmēru, VSAA reģistrēs Annas SIA ”Kaķis” darba devēja ziņojumā norādītos darba ienākumus – 100 EUR – kā obligāto iemaksu objektu. Tādējādi SIA “Kaķis” pārmaksātās minimālās VSAOI janvārī būs:

(126,13 EUR – (100 EUR x 10,5% + 100 EUR x 23,59%)) = 92,04 EUR.

Pārmaksātās minimālās VSAOI VSAA aprēķina katru mēnesi līdz pārskata mēnesim sekojošā 3.mēneša 15.datumam. VSAA katru mēnesi līdz 20.datumam nosūta informāciju par pārmaksātajām minimālajām VSAOI VID. “

Trakākus murgus jau vairs nevar sadomāt. Aizmirstot par VID ēkas izmaksām, šis arī ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunijā 100 eur nodokļu iekasēšanas pašizmaksa ir 0,68%, bet mums 1,57%.

Kad beidzot kāds atbildēs MATERIĀLI par šiem likumu brāķiem?

+4
-1
Atbildēt

0

beta 09.11.2016. 14.32

Es kā darbadevējs arī esmu pilnīgi PRET šo absolūto idiotismu.

Mūsu uzņēmumā uz nepilna laika slodzi strādā vairāki pensionāri un sētnieks.

Pensionāri tāpēc, ka ir uzņēmuma bijušie ilggadējie darbinieki – speciālisti, kas var un neatsaka risināt sarežģītus gadījumus. Nāk, kad ir vajadzība un atļauj veselība. Mums abām pusēm labi. Tagad, visticamāk, lieku naudu netērēsim.

Sētniekam darbs katru dienu vasarā stundu, ziemā vairāk, ja ir sniegs. Visticamāk sētniekam arī darbs būs jāatstāj. Vai jāmeklē citi varianti.

Šaubos vai valsts daudz iegūs šādā veidā, savukārt, valdība zaudēs uzticību cilvēku acīs, tas gan.

Ir jau patīkami meklēt, kur gaišāks, nevis, kur pazudis…

+3
-1
Atbildēt

0

바카라 게임 사이트 19.03.2020. 09.01

… [Trackback]

[…] Find More on to that Topic: ir.lv/2016/11/08/socialo-iemaksu-kartibas-maina-palielinas-bezdarbu-un-enu-ekonomiku/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort