Nav politiskās gribas novērst krāpšanu Centrāltirgū 15

Ilustratīvs foto: Elvis Dāgs Vīgants, LETA
Iveta Liniņa
Print Friendly, PDF & Email

Kontroles iestādēm nekārtības, iespējams, ir izdevīgas

Par spīti regulārajām dienestu pārbaudēm, masveida pircēju krāpšana Rīgas Centrāltirgū nebūt nav izskausta – izmantojot Latvijas zemnieku saimniecību izkārtnes un uzdodot par Latvijā audzētu produkciju, tiek tirgoti ievestie augļi un dārzeņi. Centrāltirgū notiekošā patērētāju maldināšana nebeigsies, ja nebūs politiskās gribas.

Neraugoties uz to, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID) Rīgas Centrāltirgū rīko regulārus reidus, lielākie tirgotāji visbiežāk paliek neskarti, jo informācija par kontrolēm tiek iepriekš nopludināta.

Ievestajām precēm labākās vietas
Jāņem vērā divi būtiski aspekti. Pirmkārt, ir skaidri redzams, ka nav politiskās gribas sakārtot Centrāltirgu. Iniciatīva nenāk nedz no Rīgas domes, nedz Zemkopības ministrijas, PVD vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra. Pārbaudes ir notikušas, taču nav tālākas nopietnākas rīcības – ar 50 eiro sodu neko nevar atrisināt. Izskatās, ka kontrolējošajām iestādēm tas ir izdevīgi.

To, ka nav politiskās gribas kaut ko mainīt, apstiprina tirdzniecības vietu sadalījums Centrāltirgū, proti, jau izsenis labākās vietas ir paredzētas ievestajām precēm, nevis Latvijā audzētajai produkcijai.

Otrs aspekts, kas traucē uzlabot situāciju Centrāltirgū, ir dažādu nevalstisko organizāciju pasivitāte.

Biedrības, kas apvieno Latvijas augļkopjus un dārzeņu audzētājus, piemēram, ”Latvijas Dārznieks”, Augļkopju asociācija, Zemnieku Saeima u.c., negrib vai nemāk aizstāvēt vietējo lauku ražotāju intereses. Mārketinga un sabiedrisko attiecību studentiem augstskolā māca dažādas lobēšanas tehnoloģijas, bet daudzām nevalstiskajām organizācijām manāmi pietrūkst zināšanu šajā jomā, un situācija Centrāltirgū tikai apstiprina – šīm organizācijām ir jāiemācās aizstāvēt zemnieku intereses.

Veiksmīgs piemērs ir Latvijas tomātu audzētāji, kuri nenolaida rokas, kad no šī gada 15.janvāra stājās spēkā likums, kas paredzēja, ka iegādāties drīkst vien četru vietējo šķirņu tomātu sēklas. Likuma izmaiņas paredzēja, ka turpmāk tirgot var tikai Latvijas un Eiropas Savienības reģistrā iekļauto šķirņu sēklas. Taču tomātu audzētāji, lobējot savas intereses, panāca, ka dārzkopji vismaz var ar sēklām mainīties.

Biedrībām būtu jāizglīto patērētāji, skaidrojot, kā atšķirt labu produktu no slikta, kā atšķirt Latvijā audzētos augļus un dārzeņus no ievestajiem u.tml. Jāpiedāvā vairāk informācijas arī par tā saukto tiešo pirkšanu.

Lietuvieši prasmīgāki
Sods 50 eiro, kas tiek uzlikts par patērētāju maldināšanu, neko neatrisinās. Tirgojot avenes, 50 eiro var atpelnīt nepilnas dienas laikā. Jāteic, ka arī 500 eiro sods neko nemainīs, ja nebūs atbildīgas attieksmes un politiskās gribas.

Piemērs, kā jārīkojas, redzams kaimiņos – lietuvieši prasmīgi aizstāv savas intereses, apvienojoties biedrībās, izvēršot aktīvu lobiju u.tml. Ar sūdzībām presei un pačīkstēšanu vien nepietiks, jāpanāk izmaiņas valdības un pašvaldības līmenī. Tas arī ir šādu biedrību galvenais uzdevums. Jāmaina arī sabiedrības izpratne par lobēšanu, proti, pašlaik to pavada negatīva pieskaņa, tas saistīts pat ar korupciju, jo trūkst jomas regulējuma un uzticamas informācijas par lobiju darbību.

Lai aizstāvētu zemnieku intereses, nevalstiskās organizācijas varētu uzņemties iniciatīvu apkopot datus, fiksējot, cik daudz ievestās vai vietējās produkcijas nonāk Centrāltirgū. Izmantojot konkrētus datus, zaudējumu aprēķinus un līdzīgu informāciju, uzlabojumus varētu panākt daudz ātrāk.

Pašlaik pēc visām pārbaudēm Centrāltirgū nekas nav mainījies – kā tirgoja ievesto preci, uzdodot to par Latvijā audzēto, tā arī turpina to darīt.

Neviens negarantē, ka patērētājs patiešām saņems Latvijā audzētus dārzeņus vai augļus. Kamēr situācija nav sakārtota, laba alternatīva ir tiešā pirkšana no audzētājiem.

Mazie tirdziņi, pasūtījumi sociālajos tīklos, pirkšana no konkrēta un pazīstama zemnieka – šīs iespējas kļūst aizvien populārākas, jo katram patērētājam ir iespēja iegādāties jau nokomplektētu ”grozu” ar lauku labumiem vai piepildīt pašam savu atbilstīgi vajadzībām.

Iveta Liniņa ir biznesa augstskolas ”Turība” docētāja.

Komentāri (15)

west 18.10.2016. 19.27

Muļķības. Latvijā audzētie banāni un ananāsi ir vissaldākie. To pārdevējus nedrīkst aiztikt nekādā gadījumā.

Lai tie plukatainie burkānu un lociņu audzētāji paši savu tirgu taisa.

+5
0
Atbildēt

1

    atrium > west 18.10.2016. 23.27

    west

    Es nu gan vairāk uztrauktos par Ušmerika kabatas pašvaldības un Kozlovska vadītās valsts milicijas piesegtiem spirķik-vodka-sigareti tirgoņiem.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

ierados 18.10.2016. 14.39

“Kontroles iestādēm nekārtības, iespējams, ir izdevīgas”.

Teiksim tā, visu, kas nav izdevīgs kontroles iestādēm, tās novāc par katru cenu, dažkārt pat nekautrējoties pārkāpt likumu. Šajā gadījumā notiek savdabīga likuma “stingrievērošana”, tā ka jāsauc pēc “politiskās gribas”. Tā vai citādi – politiskā griba dārgi maksā un, kamēr neatradīsies kāds kurš pārsola, viss rullēs pa ierastām sliedēm.

+4
-1
Atbildēt

0

rinķī apkārt 18.10.2016. 13.06

Ieviest kārtību Centrāltirgū var vienas dienas laikā. Jautājums, kādēļ Rīgas domē opozīcijā sēdošās partijas to nedara?

+7
-4
Atbildēt

2

    Anonīms > rinķī apkārt 19.10.2016. 10.11

    bļedj, ra – ko tu vari muldēt !?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Optiskais Tēmeklis > rinķī apkārt 18.10.2016. 20.24

    Ne jau tādēļ Nilam un SC Rīgu atdeva/nodeva/pārdeva, lai pēc tam uzkrītoši lektu acīs.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu