Līdz šim plastmasai pārmesta nesadalīšanās dabā, bet tagad jauns izaicinājums – kaitīgais bisfenols A. Vai tas tiks aizliegts, noteiks Eiropas pētījums, kurā piedalīsies arī Latvija
Jāņa Brizgas triju bērnu ģimene veikalos iet garām konservbundžu grēdām. Ja iekārojas zaļos zirnīšus un kukurūzu, pērk tos stikla burkās. Dzer krāna ūdeni, kas Rīgā ir kvalitatīvs. Arī dēla skolā un meitas bērnudārzā pieņemts lēmums atteikties no «bunduļūdens», kā Jānis dēvē maināmos plastmasas rezervuārus. «Tas pats krāna ūdens, tikai 1000 reižu dārgāks.» Brizgas produktu glabāšanai nelieto arī nezināmas izcelsmes plastmasas kastītes, ir nopirkuši ekoloģiski drošāku trauku komplektu. Ģimenes galvas, vides eksperta un NVO Zaļā brīvība vadītāja, birojā uz galda stāv plastmasai līdzīgas kukurūzas cietes bļodiņa. «Bioplastmasa» noderējusi izstādē Riga Food, dodot viesiem pagaršot godīgās tirdzniecības (Fair Trade) šokolādi.
Iemesls atturēties no polikarbonātu plastmasas izstrādājumiem un epoksīda sveķiem, ar ko daļa ražotāju pārklāj skārda konservbundžu iekšpusi, vairs nav šo mākslīgi sintezēto materiālu ilgmūžība un potenciālais dabas piesārņojums. Tās ir pieaugošās bažas par tajos atrodamo bisfenolu A (BPA) – ķīmisku vielu, ko, tāpat kā «melnajā sarakstā» jau nonākušos ftalātus, plastmasai pievieno, lai palielinātu izturību un elastību.
Iet pat caur nabassaiti
Francijā kopš 2015. gada BPA pārtikas iepakojumā nav atļauts, pie mums to vēlas panākt Konstantīna Rozina akcija: vietnē Mana balss viņš sācis vākt parakstus Saeimā iesniedzamai iniciatīvai Par bisfenolu A saturoša pārtikas iepakojuma aizliegšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.