Ar likumu pret ”izēšanu” darbā 11

Foto: Ieva Čīka, LETA
Andris Lazdiņš
Print Friendly, PDF & Email

Darbinieka uzteikumu var izmantot ne gluži tam paredzētā veidā

Kolēģi pret Aldi bija sākuši izturēties neiecietīgi, pat nicīgi, tieši vai netieši radot sajūtu, ka viņš kolektīvā vairs neiederas. Saspīlējums darba vietā turpināja pieaugt, līdz kādu dienu vadītājs viņam pateica, ka uz darbu viņš var vairs nenākt. Pēc pirmā apjukuma pārvarēšanas Aldis tomēr mēģināja iesaistīties diskusijā par to, ka tā vienkārši, bez īpaša iemesla darbu taču uzteikt nevar. Tomēr kādu laiku pēc šīs sarunas apstākļi kļuva vēl spiedīgāki – bija jāatdod darba mašīna, viņš nesaņēma nekādus jaunus darba uzdevumus, netika iesaistīts tālākos projektos, līdz kādā dienā viņam vairs nebija piekļuves savam darba e-pastam.

Jāpiebilst, ka raksta varoņa vārds un situācija ir izdomāta, tomēr līdzība ar reāliem cilvēkiem vai situācijām var būt nejauša. Alda un citos gadījumos pasaulē šādas situācijas dēvē par “mobingu”, “bosingu”, Latvijā – arī vienkārši par “izēšanu” no kolektīva un tamlīdzīgi.

Brīdī, kad darbinieks vairs nespēj turpināt darbu kolektīvā diskriminācijas, vardarbīgas attieksmes vai arī pazemojošu darba apstākļu dēļ, Latvijas Darba likuma 100.panta 5.daļa paredz darbiniekam iespēju darba attiecības pārtraukt nekavējoties, tomēr nezaudējot iespēju saņemt atlaišanas pabalstu un, iespējams, pat morālo kompensāciju, ja apzinātu diskrimināciju vai psiholoģisko iespaidošanu izdodas pierādīt tiesas ceļā. Atlaišanas pabalsts atkarīgs no tā, cik ilgi darbinieks bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja, bet var svārstīties no vienas līdz četrām darbinieka mēneša vidējām izpeļņām.

Attīstoties darba tiesībām un darba ņēmējiem kļūstot zinošākiem, darbinieka uzteikums svarīga iemesla dēļ kļūst arvien aktuālāks savas duālās dabas dēļ.

No vienas puses, tas paredz mehānismu, kā darbinieks, kurš šādā situācijā nokļuvis, pret regulāru aizskaršanu un psiholoģisko ietekmēšanu var cīnīties ar likuma palīdzību, finansiāli vēršoties pret darba devēju. No otras puses – arvien vairāk cilvēku šo likuma normu sākuši izmantot ne gluži tam paredzētajā veidā.

Tipiska situācija – esmu vidēja līmeņa darbinieks lielā uzņēmumā, kurš nule kā saņēmis labāku darba piedāvājumu citur. Nejuzdams tiešu atbildību vai emocionālu saikni ar uzņēmuma vadību, saceru atteikumu no darba, par pamatojumu minot svarīgu iemeslu – sliktu psiholoģisko klimatu jeb ”izēšanu” manā darba vietā. Piebildīšu, ka ar svarīgu iemeslu saprotams ikviens apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Nav jāstrādā vēl papildu mēnesis, kā tas būtu vispārīgā darba līguma uzteikuma gadījumā, un vēl saņemšu visus finansiālos labumus. Darba devējam tas ietekmē ne tikai finanšu plūsmu, bet arī darbu plānošanu. Turklāt, ja šādas aiziešanas tiek piedzīvotas masveidā – tas var ietekmēt arī uzņēmuma reputāciju.

Negodprātīgiem darbiniekiem būtu vērts atcerēties, ka darba devējs uzteikumu var apstrīdēt un piedzīt no darbinieka tiesu izdevumus par advokāta pakalpojumiem.

Latvijas tiesās patlaban tiek izskatītas vairākas lietas par darba līguma uzteikumu saskaņā ar Darba likuma 100.panta 5.daļu. Vērts uzsvērt, ka darba devēja atbildība var iestāties gan tad, ja mobingu pret darbinieku izvērsusi uzņēmuma vadība, gan viena vai dažkārt pat zemāka amata līmeņa kolēģi. Par smagāku darba devēja pārkāpumu uzskatāma vēršanās pret darbinieku jebkādās vertikālās padotības attiecībās. Mobings un prettiesiska nelabvēlīgu seku radīšana var izpausties kā neizpildāmu uzdevumu uzdošana, regulāri aizvainojoši komentāri, darbinieka izraidīšana no darbavietas, sistemātiska turēšana neziņā un stresā un tamlīdzīgi. Tomēr strīdus situācijā darbiniekam jāspēj pierādīt, ka pastāvējis svarīgs iemesls darba līguma uzteikšanai, kas nereti var izrādīties nepārvarams šķērslis, ņemot vērā pēc darba attiecību izbeigšanas bieži nepieejamos pierādījumus, piemēram, dokumentus vai e-pastu sarakstes, kas apliecinātu darba devēja prettiesisko rīcību.

Kopumā darba devējam jāspēj nodrošināt saviem darbiniekiem ne tikai vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgumu, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus, taisnīgu darba samaksu salīdzinājumā ar citiem darbiniekiem, bet arī motivējošu un visus darbiniekus iekļaujošu vidi. Likums vienmēr nosaka robežas, tomēr attīstība un uzņēmuma izaugsme ilgtermiņā iespējama, nemēģinot tās pārkāpt, bet gan ievērojot to nosacījumus.

Andris Lazdiņš ir zvērināts advokāts birojā “Kļaviņš Ellex”.

Komentāri (11)

istanbul escort 12.06.2019. 06.41

… [Trackback]

[…] Find More Information here to that Topic: ir.lv/2016/09/29/ar-likumu-pret-izesanu-darba/ […]

0
0
Atbildēt

0

Mantrausis 30.09.2016. 08.39

Pag! Kam tiek labums no juridiski sarežģītām, mākslīgām konstrukcijām? Tiem, kas sacer, tiem, kas pelna. Ne jau normālam, loģiski domājošam cilvēkam.

Kas attiecas uz “izēšanu” no darbvietas, Latvijā ir daži īpatni momenti. Viens. Piemēram, Tu tiesājies un atgriezies darbā, kur Tevi tāpat nemīl… Vai tas uzlabos darbu? Es vēl saprastu finansiālo pusi, bet visu citu, nē!

Otrs. Ne tik sen likumpieņēmējs Kārlis Seržants bilda, kā viņš “izēsts” no Ieslodzījuma vietu pārvaldes. Proti – viņam teikts, ka atrast iespējas atlaist ir. Tātad… Un ne tikai K. Seržants ir bildis, ka Latvijā pastāv iespēja “iedarbibāt administartīvos resursus” (Lasi – likumurbjus), un Tu vari atlaist jebkuru un nobremzēt jebko!

Varbūt tās jau ir Eiropas beigas?

0
0
Atbildēt

0

Austras koks 29.09.2016. 08.21

Kā man šitais Eiropas sociālisms noriebies ar pārspīlēto darbinieku tiesību aizsardzību.

Daudzas problēmas atkritīs, ja nebūs ierobežojumu darbā pieņemšanai un atlaišanai, ja es varēšu pieņemt darbā, ko vēlos, un atlaist bez iemesla vienkārši mēnesi iepriekš brīdinot.

Kādēļ man būtu jāpieņem darbā kaut kādas vienlīdzības vārdā tāds cilvēks, kurš man nepatīk?

Kādēļ man būtu jāpieņem darbā, piemēram, musulmanis vai itālis vai krievs, ja man viņu mentalitāte nepatīk? Pat ja viņiem kvalifikācija atbilst?

Kādēļ man kā darba devējam jābūt ierobežotām tiesībām atlaist darbinieku vienkārši mēnesi iepriekš brīdinot un nenorādot nekādus iemeslus? Ko man darīt, ja ir kvalificēts darbinieks, bet ar pārējiem kolektīvā sastrādāties nespēj? Jāizdomā visādi stulbi it kā korekti veidi kā to darbinieku atlaist.

Darba līgumam ir jābūt tādam pat kā parastam līgumam starp divām firmām, ar tiesībām to izbeigt mēnesi iepriekš brīdinot. Jā, lai paliek darbiniekam tiesības sūdzēties tiesā nemaksājot nodevas un tamlīdzīgi atvieglojumi, bet kādā sakarā jābūt ierobežojumiem pēc reliģijas, rases, politiskajiem uzskatiem utt.? Nu ja man nepatīk nēģeri, es tik un tā atradīšu iemeslu, kādēļ viņu neņemt darbā, vai ja nopirkšu uzņēmumu, kur tāds strādā, atradīšu iemeslu kā atlaist.

Riebjās šitā sociālistiskā auklēšanās ar cilvēkiem Eiropā. Tādēļ arī Eiropa ir mazkonkurētspējīga. Tas bērnudārzs vienreiz būtu jāsāk izbeigt.

Japānā, piemēram, nav problēmu darba sludinājumā ierakstīt, ka musulmaņus darbā nepieņem, un nevienam tas problēmas nesagādā. Rietumi ar savu pārspīlēto vienlīdzību un politkorektumu ir pilnīgā sviestā aizgājuši.

+4
-5
Atbildēt

8

    atrium > Austras koks 30.09.2016. 07.55

    Austras koks

    Nedod dievs, ka mēs nodzīvotu līdz dienai, kad priekšroka pieņemot darbā būtu jādod citas ādas krāsas, latviski nerunājošām seksuālām minoritātēm, kad preferences kļūt par baleta solisti tiktu klibai balerīnai. Ja darbinieks vairs nevar apmierināt darba devēja prasības, tad tikai normāli būtu to atlaist, jo darbinieki bez motivācijas, tā jau ir negatīvā selekcija. Ne velti bezdarbs 3-5% robežās ir pat vēlams.

    Pat daudziem tik mīļā zociālismā bija zoc. sacensība un vairāki panti par kuriem varēja atlaist no darba.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Austras koks 29.09.2016. 21.17

    ———————

    Taisni kā Ojārs Vācietis savas jaunības laikā paredzēja:

    “…To nicināšanu ir grūti pārciest, / Bet – zemju taču daudzi simti?

    Nē. / Kur beidzies pārējais un cilvēks sācies, / Tur sākusies ir viņa dzimtene.”

    http://memorialiemuzeji.lv/wp-content/uploads/2010/05/ovac_002.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    atrium > Austras koks 30.09.2016. 08.02

    Ēriks

    Viena lieta, kad saimnieks vēlas izveidot darba kolektīvu ar augstākiem rādītājiem un pavisam cita, kad čekas ieliktnīši valsts pārvaldes uzņēmumos rosās kā pa savu kabatu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Austras koks 29.09.2016. 11.57

    Kā tad,jā,tas tik nu būtu viens varens panākums,ja varētu jebkuru atlaist bez iemesla,sevišķi jau nu pašvaldību uzņēmumos,kur pēc katrām vēlēšanām varētu ātri nomainīt visu uzņēmumu vadītājus un visus savus radus un draugus salikt siltās vietiņās.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Austras koks 30.09.2016. 11.32

    Izveidot labu,ražīgi strādājošu kolektīvu – tas IR racionāls iemesls,lai atbrīvotos no neiederīga darbinieka,diemžēl pie mums bieži atlaišanas iemesli ir daudz stulbāki,kaut vai biznesmeņu centieni dabūt pašu lētāko,sulainiskāko darbinieku,atlaižot tos,kam ir nedaudz augstākas prasības pēc atalgojuma un normālas cilvēciskas attieksmes,nemaz nevērtējot ražību un citus parametrus.Un tādu uzņēmēju pie mums ir ka čum un mudž.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    west > Austras koks 29.09.2016. 19.24

    Kādēļ man kā darba devējam jābūt ierobežotām tiesībām atlaist darbinieku vienkārši mēnesi iepriekš brīdinot un nenorādot nekādus iemeslus?

    —————–

    Nekreņķējies. Drīz vien tu, “kā darba devējs”, aizvērsies un turēsi pie sevis jebkuru, kuram ir rokas un kaut kādās smadzeņu pazīmes.

    Izlasīt zemenes no tortes vairs nesanāks un arī algas nāksies pielikt. Tas tāpēc, ka valsts noveco un jaunie, spēcīgie, talantīgie aizbrauc tur, kur vairāk maksā. Viņu dzimtene tagad ir tā, kura par viņiem rūpējas kaut vai materiāli.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > Austras koks 29.09.2016. 11.34

    to akmens

    tāpat nekādu ļaunumu nenodara minimālās algas noteikšana…

    Tajā pašā laikā….

    Vakar LTV runāja par konkurences reitingu. Izrādās, ka mums ir ļoti labs rādītājs “algu elastības ziņā” – aš 8. vieta Pasaulē! – laikam tas nozīmē, ka jo mazāku algu drīkst maksāt, jo labāks reitings…

    Interesanti, kādas valstis ir pirms mums? 🙂

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Austras koks 29.09.2016. 10.36

    Cik man zināms, pieņemt kādu darbā īsti nevienā Eiropas neviens neliek. Es piekritīšu, ka varbūt dažās valstīs vajadzētu atvieglot atlaišanas procesu, jo tas bremzē daudzu, it īpaši jaunu cilvēku, darba atrašanas iespējas. Bet no otras puses es laikam nepiekristu, ka darba devējam būtu jādod iespēja pieņemt/atlaist pēc iegribas, tā vietā būtu jāinvestē jau esošajos darbiniekos un jādomā kā konfliktus risināt.

    Par konkurētspēju, nezinu, ko īsti domā par Eiropas konkurētspēju. Izskatās, ka daudzas valstis kā Ziemeļvalstis, Vācija, Francija, ar ļoti stingriem noteikumiem darbinieku atlaišanā ir pasaules līderi konkurētspēja:

    http://reports.weforum.org/global-competitiveness-report-2015-2016/competitiveness-rankings/

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu