Pēc policijas reģistrētajiem ģimenes konfliktiem varmākas no upura nošķir reti
Trešdaļa jeb 30% vardarbīgo personu ģimenē ir jauni vīrieši vecumā no 25 līdz 35 gadiem, šodien konferencē “Kā novērst vardarbību ģimenē? Aktuālās problēmas un risinājumi” sacīja Valsts policijas Prevencijas nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, vēsta aģentūra LETA.
Viņš stāstīja, ka Valsts policija gadā reģistrē 7000-8000 gadījumus, kas tiek klasificēti kā ģimenes konflikts. Tomēr kopumā varmākas šādos gadījumos no upura tiek nošķirtas ļoti reti. Policija nošķir tikai tos cilvēkus, kas rada tūlītējus draudus. Policijas 2013.gada pētījumā 72% vardarbībā cietušo sieviešu norādīja, ka nevēlas, lai šāds gadījums jelkad atkārtotos.
Kopumā 90-94% vardarbībā ģimenē cietušo ir sievietes. Tomēr dati liecina, ka tās ir ne tikai sievas vai civilsievas, bet arī aptuveni 12% gadījumu – varmākas māte. Kā norādīja Rinkevics, tas ir mīts, ka bieži vardarbību ģimenē izraisa alkohola lietošana, jo tikai 33% gadījumu notiek alkohola reibumā. Līdz ar to lielākā daļa vardarbības gadījumu notikuši, varmākam esot pie pilna saprāta.
Cīņai ar vardarbību ģimenē sociālā rehabilitācija varmākam būtu jānodrošina obligātā kārtā, nevis brīvprātīgi, konferencē norādīja “Resursu centra sievietēm “Marta”” vadītāja Iluta Lāce. Lai gan Labklājības ministrija ir piešķīrusi naudu varmāku rehabilitācijai, cilvēki šo iespēju aktīvi neizmanto, tāpēc varmākām rehabilitācija jāpadara obligāta.
Viņa aģentūrai LETA norādīja, ka citās valstīs vardarbīgajai personai ir divas izvēles – vai nu cietums, vai rehabilitācija. Pagaidu aizsardzību būtu jānodrošina ne tikai vardarbībā cietušajai personai, bet arī bērniem, jo bērns nereti abu vecāku konfliktā kļūst par manipulācijas objektu. “Martas” vadītāja norādīja, ka no likuma viedokļa vairāk jāvēršas pret tiem cilvēkiem, kuri iesaista personas prostitūcijā, kā arī pret tiem, kuri upurus izmanto.
Lāce vērtē, ka uzlabojama dažādu iestāžu darbība, sniedzot palīdzību personai ar bērniem, kura cietusi no vardarbības. Piemēram, policijas darbiniekiem no notikuma vietas par faktu būtu jāpaziņo arī tam, kurš strādā ar cietušajiem, lai speciālists ar viņiem sazinātos. Lāce norādīja, ka policijai nevajadzētu prasīt sievietes piekrišanu par varmākas nošķiršanu, jo sieviete var būt šokā un nespēt pieņemt lēmumus. Viņa arī piebilda, ka sieviete var atteikties no rehabilitācijas, uzzinot, ka viņas personas dati tiks nodoti sociālajiem dienestiem. Līdz ar to tie būtu jāsniedz kodētā formā.
Rīgas apgabaltiesas tiesnese Ilze Celmiņa konferencē norādīja – laukos var izveidoties situācija, ka vardarbības gadījumā varmāka tiek nošķirts no ģimenes, bet sievietei paliek rūpes par lielu saimniecību. Tāpēc nereti sievietes nemeklē palīdzību un par vardarbību neziņo. Līdz ar to risinājums būtu, ka varmākam paliek pienākumi saimniecībā, bet upura un viņa savstarpējās attiecības kārto speciāli iecelts starpnieks.
Rinkevics norādīja – absurda ir situācija, ka gadījumā, ja varmāka upurim nodarījis maznozīmīgus miesas bojājumus, policija var sākt tikai administratīvo procesu, un pāridarītājam uzliek naudas sodu. Līdz ar to tiek radīts papildu slogs ģimenes budžetam un ieguvējs ir tikai Valsts kase, bet cietušajam palīdzēts netiek.
Konferences atklāšanā labklājības ministrs Jānis Reirs (V) norādīja, ka katra trešā sieviete savas dzīves laikā ir cietusi no vardarbības. Tomēr starptautiski pētījumi apliecina, ka vardarbīga uzvedība nav iedzimta, tāpēc to var novērst un mazināt. Kā nozīmīgu pavērsienu Reirs minēja mehānismu, kas paredz rehabilitāciju gan vardarbībā cietušajiem, gan varmākām. Latvijā nu jau darbojas sistēma, ka no dzīvesvietas prom ir jādodas varmākam, nevis cietušajam.
Labklājības ministrs gan norādīja, ka līdz šim ir strādāts ar sekām jeb ar jau notikušu vardarbības gadījumu. Tiek sniegts atbalsts, lai palīdzētu cilvēkam atgriezties ikdienas dzīvē un darbā, atgūt pašapziņu un spēju pašam noteikt savu dzīvi. Tomēr vardarbību vispār nevajadzētu pieļaut, uzsvēra ministrs, tādēļ tik svarīgs ir preventīvais darbs ar sabiedrību. Piemēram, svarīgi ir izglītot vecākus, ka bērna fiziska sodīšana ir nepamatota, svarīgi cilvēkiem mācīt rīkoties nevardarbīgi, kā arī izglītot dažādu jomu speciālistus vardarbības noteikšanā un novēršanā.
Komentāri (21)