fbpx

Negodīgu darījumu upuri biežāk ir sociāli vājākas sabiedrības grupas 4

Foto: temida.lv
Ineta Ziemele
Print Friendly, PDF & Email

Par tiesiskuma nodrošināšanu ikvienam atbildīga valsts

Saredzu tiesiskas valsts principa problēmu situācijā, kad cilvēki nevar paļauties, ka valstī ir pietiekami mehānismi un instrumenti, lai nodrošinātu, ka tiek slēgti tiesiski darījumi, bet prettiesiski darījumi tiek tiesu procesā anulēti un zaudējumi atlīdzināti.

Ir virkne cilvēku grupu, kuru darījumu slēgšanas brīvībai valstij ir pienākums radīt mehānismus, kas nodrošinātu viņu vienlīdzību ar otru dalībnieku tiesiska darījuma slēgšanā. Nedrīkst aizmirst, ka bieži vien par negodīgu darījumu upuriem kļūst tieši tās sabiedrības grupas, kuras jau ir sociāli vājākas, piemēram, vecāka gadagājuma ļaudis, cilvēki ar īpašām vajadzībām, bet kuriem ir daļēja rīcībspēja vai kuru aizbildņi iesaistās darījumos.

Valstij ir jāveic atbilstoši un efektīvi pasākumi, lai personām ar invaliditāti nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības iegūt īpašumu vai to mantot, kā arī nodrošina, ka personām ar invaliditāti netiek patvaļīgi atņemts to īpašums. Šo pienākumu nosaka ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām, kas Latvijai ir saistoša kopš 2010.gada.

Pašreizējais tiesiskais regulējums, kā to rāda prakse, liek uzsvaru uz tiesas spēju konstatēt maldību, viltu vai spaidus darījumu slēgšanā. Tomēr bieži cilvēki līdz tiesai nenonāk. Bieži cilvēki arī līdz notāram vai zemesgrāmatai nenonāk, lai pārbaudītu vai nodrošinātos vismaz daļēji pret negodprātīgu rīcību. Līdz ar to ir nepieciešama sistēmiska pieeja, jānodrošina komunikācija starp iestādēm.

Noteikti jādomā par prevencijas metodēm, jo tas nāktu par labu cilvēkiem, kā arī kopējai tiesiskuma idejai.

Latvijas Republikas Satversme runā par Latviju kā demokrātisku, tiesisku, sociāli atbildīgu un nacionālu valsti, kas balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības. Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka indivīds var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras viņš ir ieguvis, vēlāk netiks atņemtas. Tiesiskās paļāvības pamatā ir indivīda paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību. Likumdevēja uzdevums ir radīt priekšnoteikumus vienveidīgai tiesību normu piemērošanai un ar tiesību normu palīdzību efektīvi aizsargāt personu pamattiesības.

Tiesiskā valstī tās iedzīvotāji paļaujas, ka viņu tiesības netiks nepamatoti un nesamērīgi ierobežotas un valsts radīs tādus mehānismus, kas šīs tiesības aizsargās, ka personu darījumi tiks noslēgti un īstenoti godīgi. Ļoti bieži Latvijā tā tas nenotiek, un bieži vien par to pat neviens neuzzina.

Latvijas iedzīvotāju tiesiskā kultūra ne vienmēr atbilst Civillikuma un Satversmes principiem, pastāv paralēlās pasaules.

Latvijā objektīvo vērtību sistēmu veido tiesiskas un sociāli atbildīgas valsts principi. Situācijā, kad likums paredz, kādā veidā tiek noslēgti tiesiski darījumi, bet prakse rāda, ka iet visādi, tas nesekmē tiesiskas valsts principa īstenošanu un noteikti nerada uzticību valstij un tiesībām. Ja tiesību sistēma nav spējīga palīdzēt apkrāptam darījuma dalībniekam, zūd ticība valstij, tiesībām un neveidojas tiesiskā kultūra. Tas nešaubīgi traucē lielākiem vai mazākiem biznesa darījumiem un ekonomikai kopumā.

Publikācija sagatavota pēc Satversmes tiesas tiesneses, Rīgas Juridiskās augstskolas profesores Inetas Ziemeles uzstāšanās konferencē “Vai vajadzīga nekustamo īpašumu darījumu procesu reforma? Iespējamo likumprojektu ex-ante vērtējums”.

Komentāri (4)

identisafe reviews 04.04.2020. 01.25

… [Trackback]

[…] Find More to that Topic: ir.lv/2016/09/26/negodigu-darijumu-upuri-biezak-ir-sociali-vajakas-sabiedribas-grupas/ […]

0
0
Atbildēt

0

Anonīms 26.09.2016. 17.08

tiesiskumam ir jābūt nevis labo cilvēku labajiem darbiem, bet tai būtu jābūt sakārtotai, dzelžainai sistēmai.

Un te nu ir tā, ka protams varas elite ir abildīgāka par šīs sistēmas neesamību,bet – likumu pākapšanā un šmaucībās iesaistīti ir visi vai gandrīz visi( es piemēram, nē!)

Manā mājā, konkrētāk manā kāpņu telpā puse dzīvokļu ir izīrēti – un skaidra lieta, ka nodokļus neviens nemaksā – bet naudu saņem lielāku kā es algu – lūk – sistēma sistēmiņa …

0
0
Atbildēt

0

KoKatrina 26.09.2016. 16.52

Ziemeles kundze ļoti pareizi norāda, un es ticu, ka arī savā amatā iestāsies par teikto.

Latvijā sociāli maznodrošināto tiesiskās aizsardzības stāvoklis ir diezgan bēdīgs. No manas pieredzes iesaistītajām pusēm ir ļoti formāla un šaura pieeja tiesību normu interpretācijā. Ja likums saka piemērot NĪN, piemērosim, kaut vai atņemot dzīvokli izpildes procesā. Ja likums saka, ka visas mājas ūdens zudumi pēc 3 mēnešiem jāsedz īpašniekam, kas nav iesniedzis rādītājus vai nomainījis skaitītājus, piedzīsim pat nevērtējot. Un tad ir nejaukā lieta, kad iestādes/publiskās kapitālsabiedrības tīši izrēķinās ar cilvēkiem un cilvēkiem jāvēršas tiesā.

Arī jaunie cilvēktiesību juristi bieži ir vairāk nodarbināti ar juridisku personu (piemēram, mediju) “cilvēktiesībām”, nevis maznodrošināto aizsardzību; ar bēgļiem, nevis latviešiem.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort