Patvēruma meklētāji atsakās no dzīvokļiem bez ērtībām un slikti apmaksāta darba 60

Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Sarkanais Krusts: Pajumti un darba iespējas sameklējām visiem bēgļiem

Latvijas Sarkanā Krusta ( LSK) mentori potenciālos dzīvokļus un darbavietas sameklēja visiem patvēruma meklētājiem, ar kuriem strādāja, intervijā aģentūrai LETA apgalvojis LSK ģenerālsekretārs Uldis Līkops. Dzīvokļi gan bijuši bez ērtībām un darbs – ne pārāk labi apmaksāts, tāpēc patvēruma meklētāji nolēmuši no piedāvājuma atteikties un doties prom no Latvijas.

Ja piedāvājums bēgļiem netiks mainīts, nekādas sevišķas izmaiņas situācijā nav gaidāmas, ir pārliecināts LSK ģenerālsekretārs. Pēc Līkopa vārdiem, LSK darbā lielākais izaicinājums esot pārvarēt valdības apstiprinātā patvēruma meklētāju uzņemšanas rīcības plāna vājās vietas. Piemēram, rīcības plānā faktiski nebija paredzēts, ka patvēruma meklētājiem var būt savs viedoklis, ka viņi var kaut ko gribēt, var kaut kam piekrist vai nepiekrist.

“Iespējams, patvēruma meklētājiem jau pašā sākumā nebija pietiekami izskaidrots, ka mēs viņiem spēsim piedāvāt tikai Latvijā pieejamus pakalpojumus, dzīvokļus par Latvijas cenām un darbu par visai pieticīgām algām. (…) Līdz ar to bēgļi, izvērtējot iespējas un palīdzību, kas Latvijā viņiem tiek piedāvāta, nolēma neslēgt mentoru atrastos darba un dzīvokļa īres līgumus.”

Neskatoties uz grūtībām, LSK mentori esot sameklējuši potenciālos dzīvokļus un darbavietas visiem, kam piešķirts statuss, – tās ir piecas ģimenes jeb 23 cilvēki. “Patvēruma meklētāji nolēma piedāvāto darbu nestrādāt. Acīmredzot darba apstākļi un atalgojums viņus neapmierināja,” piebilda Līkops.

Jau vēstīts, ka no valsts iestāžu puses izskanējis pārmetums mentoriem, ka viņi nav snieguši pietiekamu atbalstu patvēruma meklētājiem. No šī gada aprīļa līdz septembra beigām LSK saskaņā ar iepirkuma līgumu sniedz sociālā darbinieka un mentoru pakalpojumus personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu. LSK sociālie darbinieki un mentori patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” izstrādā katrai personai individuālu sociālekonomiskās iekļaušanas plānu, koordinē atbalsta sniegšanu un sadarbību ar valsts vai pašvaldības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm, piemēram, meklējot dzīvesvietu ar īres līgumu, palīdzot reālās dzīves situācijās apgūt ikdienai nepieciešamās prasmes un rosinot apgūt jaunas iemaņas.

“Mentors pēc savas definīcijas ir palīgs, starpnieks, kas šajā gadījumā palīdz patvēruma meklētājiem realizēt tās vai citas viņa vajadzības. Katram bēglim vai patvēruma meklētāju ģimenei ir vajadzīga dzīvesvieta, darbs, bērnudārzs vai skola bērniem. Dažiem patvēruma meklētājiem ir problēmas veselības aprūpes jomā, ir jārisina arī dažādas saimnieciskas lietas. Kopš šā gada aprīļa LSK, piesaistot zinošus un pieredzējušus speciālistus, ir nodrošinājis divus sociālos darbiniekus un deviņus mentorus,” stāstīja Līkops.

LSK mentori patlaban sniedzot pakalpojumus 120 līdz 130 personām vienlaikus. Daļa patvēruma meklētāju Latvijā nonāk saskaņā ar Eiropas Savienības līgumu kā pārvietojamās personas, līdz šim tādas ir bijušas 69 personas. No šiem patvēruma meklētājiem 23 personas ir saņēmušas bēgļa vai alternatīvo statusu. 21 patvēruma meklētājs pēc statusa saņemšanas ir devies prom no Latvijas. Otra daļa ir patvēruma meklētāji, kuri patstāvīgi nokļūst Latvijā, šķērsojot robežu.

Mentora pakalpojumus sniedz cilvēki, kas ir dzīvesgudri un spēj palīdzēt patvēruma meklētājiem risināt dažādas sadzīves problēmas. Sociālajam darbiniekam ir jābūt ar speciālu izglītību un darba pieredzi. Mentoru izvēle netiek īpaši reglamentēta, jo mentoru izglītības kā tādas Latvijā nav. Viss mentoru projekts kopumā zināmā mērā ir pilotprojekts. Pēc visu nodokļu nomaksas mentors saņem apmēram 500 eiro. Šajā summā ietilpstot arī sakaru un transporta izdevumi, samaksa par biļetēm, kuras jāiegādājas, braukājot līdzi patvēruma meklētājiem, lai kārtotu lietas valsts un pašvaldības iestādēs.

Komentāri (60)

Juris Zandersons 16.09.2016. 10.05

Latvijas valdības attieksme pret saviem iedzīvotājiem gan ir simptomātiski tieši tāda pati, kā minēts rakstā: “Rīcības plānā nav paredzēts, ka patvēruma saņēmējiem var būt savs viedoklis”. Arī skolotājiem, ārstiem, medmāsām, pacientiem, minimālās algas saņēmējiem, kas Latvijā ir vairums darba ņēmēju, pat ārvalstu investoriem, kam aiz muguras Rasnačs rīko savas sanāksmītes – savs viedoklis nav paredzēts! Bēgļi vismaz varbūt savā ziņā palīdzēs Latvijas iedzīvotājiem drusku vairāk apzināties savu vērtību un cīnīties par savu viedokli un tiesībām.

+15
-8
Atbildēt

3

    Anonīms > Juris Zandersons 16.09.2016. 11.10

    nē uldi rat – es sevi – šeit palicēju – norakstu gļēvuļos un ja tu arī tepat Latvijā -tad arī tu esi no tiem, kas ir pakļāvies un samierinājies

    +3
    -15
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Juris Zandersons 16.09.2016. 10.10

    40% Latvijas idzīvotāju dzivo nabadzībā, tad parēķini , cik procenti ir tik slimi, ka ir bez rīcībspējas, ja pēc LĀB ziņām – katru Dienu !!! – priekšlaicīgi mirst 17 latvieši !!! – rupji rēķinot – 6 000 gadā –

    vienīgie cīnītāji mums ir tie, kas aizbrauc no šīs valsts un atsakās no latvietības, jo spējuši apjēgt šeit notiekošo

    +2
    -14
    Atbildēt

    0

    uldis_rats > Juris Zandersons 16.09.2016. 11.06

    “vienīgie cīnītāji mums ir tie, kas aizbrauc no šīs valsts un atsakās no latvietības, jo spējuši apjēgt šeit notiekošo”

    “interesants” domu gājiens – tie kas paliek un strādā (es nerunāju par visādiem poliktielikteņiem, bet “parastiem” darbiniekiem, uzņēmējiem) – kas tie tad ir? Manuprāt, tieši cilvēki, kas palikuši šeit un strādā ir tie uz ko vēl var cerēt. Būtu jau labi, ka vismaz daļa no prombraucējiem kaut kad atgrieztos, bet, ja kāds šeit uz vietas ko var mainīt, tad tie ir tie, kas ir palikuši.

    +16
    -1
    Atbildēt

    0

tvverotajs 16.09.2016. 09.35

Būtu labi, ja runātu konkrēti – parādītu kur un kādi bija tie piedāvātie dzīvokļi, kādu darbu un par kādu samaksu piedāvāja šiem cilvēkiem, un kāda ir viņu izglītība, darba pieredze.

Mans viedoklis ir, ka visiem vajadzētu dot reālu iespēju, arī pabalsti varētu būt līdzīgi kā bezdarba gadījumā – sākumā lielāki, bet vēlāk tie samazinās.

+14
-8
Atbildēt

0

Gix 16.09.2016. 10.39

Mana versija – vinu kultūrā ir pieņemts, ka vīrietis strādā un ar to nodrošina visu ģimeni, savukārt sieva nestrādā un rūpejas par berniem un māju. Nemaz nebrīnos, ka ar piedāvātajiem darbiem šāds dzīves veids nebūtu bijis iespējams.

+11
-5
Atbildēt

1

    J.Biotops > Gix 16.09.2016. 14.05

    Kultūra? Stāsta, ka tiem, kuri no Kurzemes piestāja Zviedrijā, arī esot bijusi kultūra. Nav dzirdēts, ka viņi būtu pieprasījuši brīvdienu 18tajā novembrī, un alu ar Jāņu sieru, kad tas bijis Latvijā. Dīpīšu nometnēs kultūru ne tikai līdzi atnesuši, bet arī no jauna taisījuši, tomēr tur pat zirņus ar speķi neesot pastellējuši. Darba devēji i nemēģinājuši runāt latviski un algas maksātas tik, cik nopelna vai reizēm pat mazāk, jo zināts, ka darbiniekam nav kur sprukt.

    Tagadējiem bēgļveidīgajiem kultūra nozīmē pareizi pārgriezt rīkli aunam vai neticīgajam un par augstāko būtni skaitās lielākās meitu mājas durvju sargs. Toties viņiem, atšķirībā no iedzimtajim, ir cilvēktiesības un labi zināms, kas pienākas.

    +13
    -11
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu