Invaliditātes izmaksu eksplozija turpināsies…

Vai veselības tehnoloģiju novērtējums var palīdzēt to apturēt?

Invaliditātes un slimības pabalstu izmaksu straujais pieaugums kļuvis par ļoti nopietnu problēmu veselības aprūpes sistēmas un atbilstošu zāļu pieejamības kontekstā, tādēļ tai risinājums jāatrod visdrīzākajā laikā. Pabalstu saņēmēju skaita kāpumam ir vairāki iemesli, tomēr viens no būtiskākajiem bez šaubām ir savlaicīgi nesaņemta ārstēšana un ierobežota pieejamība efektīviem medikamentiem.

Ved strupceļā
Desmit gadu laikā – no 2006. līdz 2015. gadam – invaliditātes pirmreizējo gadījumu skaits Latvijā audzis par 68%, un nestrādājošo invalīdu kļuvis par 91% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Invaliditātes pabalstos izmaksāto summu apjoms desmitgades laikā palielinājies vēl straujāk – par 170%, 2014.gadā sasniedzot 308 miljonus eiro. Ievērojami līdzekļi tiek tērēti slimības pabalstiem – 2015.gadā tie bija 117 miljoni eiro, kas iepriekšējā gada izmaksas pārsniedza par vairāk nekā trešdaļu.

Pie pašreizējās bēdīgās situācijas diemžēl ir novedusi nerēķināšanās ar labi zināmu likumsakarību, kas noteic, ka ievērojamu daļu no ārstēšanas, darba nespējas un invaliditātes izdevumiem iespējams novērst ar kvalitatīvu un savlaicīgu primāro veselības aprūpi un visiem pieejamiem efektīviem medikamentiem.

Kā aizbildināšanās šīs vienkāršās patiesības ignorēšanai Latvijā visbiežāk tiek piesaukts līdzekļu trūkums.

Bez šaubām, lai uzlabotu primāro veselības aprūpi un palielinātu efektīvu un inovatīvu medikamentu pieejamību, nepieciešami papildu līdzekļi, tomēr jāņem vērā, ka ieguldītā nauda samērā īsā laikā ieplūdīs atpakaļ valsts budžetā, jo izārstēto un darba tirgū atgriezušos slimnieku skaits pieaugs, ļaujot samazināt izdevumus arī slimības un invaliditātes pabalstiem.

Labāka veselības aprūpes kvalitāte un veseli valsts iedzīvotāji ir svarīgi ne tikai Veselības ministrijai, bet arī Labklājības ministrijai, kurai jāmeklē risinājumi strauji augušo pabalstu izmaksu samazināšanai, tādēļ abām ministrijām, iesaistot arī dažādu jomu speciālistus, ir jāatrod labākie veidi efektīvākai līdzekļu izmantošanai.

Veselības aprūpei atvēlēto naudu arī turpmāk tērējot ar zemu efektivitāti, neko citu kā vien vēl straujāku darba nespējas un invaliditātes izmaksu pieaugumu nesagaidīsim.

Sistēmas uzlabošana, arvien efektīvāka līdzekļu investēšana, kā arī darbspēju kvalitātes un kvantitātes paaugstināšana panāks, ka strādājošie dos augstāku pienesumu Latvijas ekonomikai. Turklāt arī hroniski sirgstošo cilvēku tuvinieki ir spiesti mazināt savu ekonomisko aktivitāti.

Pārbaudīts risinājums
Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) aicina atbildīgās institūcijas, izvērtējot medikamentu iekļaušanu Kompensējamo zāļu sarakstā (KZS), pārņemt citu valstu pieredzi un veselības aprūpē analizēt arī ilgtermiņa ekonomiskos ieguvumus, pielietojot veselības tehnoloģiju novērtējuma (Health Technology Assessment) metodi. Tas ir daudzās Eiropas Savienības valstīs labi zināms un izmantots instruments veselības aprūpes finanšu efektivitātes un rezultātu uzlabošanai.

Šādu pieeju teorētiski jau paredz Ministru kabineta noteikumu Nr.899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” 3.pielikumā ietvertās zāļu ekonomiskās novērtēšanas vadlīnijas. Taču praksē tas faktiski netiek izmantots. Medikamentu jomā tas nozīmētu to, ka pirms zāļu iekļaušanas KZS tiktu vērtēta ne tikai cena, bet arī veselības un finanšu efektivitāte, proti, vai zāles mazina hospitalizācijas un invaliditātes apjomus un atjauno pacientu darbspējas.

Kompensācijai izvēloties medikamentus tikai pēc zemākās cenas, kā tas lielākoties notiek patlaban, šāds rezultāts netiek nodrošināts.

Tikpat svarīgi, lai zāļu kompensācijas sistēma ir vērsta uz rezultātu atbilstoši pacientu un valsts ilgtermiņa vajadzībām.

Zemākā Baltijā un Eiropā
Nepieciešams palielināt kompensācijas budžetu un inovatīvo medikamentu pieejamību – Latvijā tā ir zemākā Baltijā un Eiropā. Inovatīvie medikamenti ļauj daudz efektīvāk izmantot paredzēto finansējumu, kā arī nodrošina augstāku veselības efektivitāti.

Mums būtu jāņem piemērs no Lietuvas, kur valsts budžetā izveidota konkrēta pozīcija inovatīvo medikamentu apmaksai, katru gadu tam atvēlot noteiktu summu.

Šī sistēma sevi attaisno. Lietuvā no vairāk nekā 269 miljonu eiro kompensējamo zāļu budžeta 13 miljoni eiro mērķtiecīgi rezervēti tieši inovatīvajām zālēm, to pieejamības veicināšanai, Latvijā atbilstīgi – 124 miljoni eiro un 0,00 eiro. Turklāt Latvijā, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, kompensējamās zāles pacientiem ir finansiāli visnepieejamākās, proti, 2014.gadā zāļu kompensācijas izdevumi vienam ambulatorajam pacientam Latvijā bija aptuveni 60 eiro, Lietuvā – ap 75 eiro, Igaunijā – ap 95 eiro.

Konkrētas slimības
Lai atbalstītu veselības reformu īstenošanu, SIFFA sākusi pētījumu par valsts budžeta līdzekļu efektīvāku investēšanu un farmakoekonomisko rezultātu izmantošanu kompensējamo medikamentu apmaksā. Pētījuma pirmās kārtas rezultāti, kurus kopā ar vairākiem reformu priekšlikumiem SIFFA iesniegusi Veselības ministrijā un citās atbildīgās institūcijās, ļauj secināt, ka vairāk līdzekļu kompensējamo medikamentu apmaksai un mērķtiecīgāks to izlietojums nodrošinātu labāku veselības aprūpes rezultātu, kā arī pozitīvi ietekmētu invaliditātes samazināšanos un darba spēju atgūšanu visās nozīmīgākajās slimību grupās, kurās ir liels pirmreizējo invalīdu skaits un darba spēju zudums.

Tās ir asinsrites slimības, ļaundabīgie audzēji, nervu sistēmas slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu slimības, gremošanas sistēmas slimības, ādas slimības, infekciju slimības. SIFFA pētījumā ir identificējusi dažādu slimību piemērus, kuri ar konkrētiem skaitļiem ilustrē iespējamos ieguvumus.

Sākotnējie dati par atsevišķām diagnozēm liecina, ka ekonomiskais ieguvums varētu būt mērāms vairākos miljonos eiro gadā.

Piemēram, lai laikus ārstētu hipertensiju tikai par 10% lielākam pacientu skaitam nekā patlaban, gadā papildus nepieciešamas 1,38 miljonu eiro investīcijas, savukārt medikamentu pieejamības palielināšana palīdzētu papildus novērst vairāk nekā 200 kardiovaskulārās komplikācijas, tai skaitā 51 nāves gadījumu, kas valsts budžetā ietaupītu vismaz 3,2 miljonus eiro.

Līdzīgi ir ar depresiju – palielinot zāļu cenas kompensācijas apjomu no esošajiem 50% līdz 75%, būtu iespējams aptuveni par trešdaļu palielināt no depresijas izārstēto pacientu skaitu un samazināt ar darba nespēju, kā arī ar pašnāvībām saistītos valsts budžeta zaudējumus par 1,7 miljoniem eiro gadā.

Astmas medikamentu cenas kompensācijas apjoma paaugstināšana līdz 90% ļautu ievērojami samazināt ar neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumiem, hospitalizāciju, slimības pabalstiem saistītās izmaksas, nodrošinot 0,7 miljonus eiro lielu ietaupījumu valsts budžetā ik gadu. Izmantojot jaunu, efektīvu medikamentu terapiju limfomas ārstēšanā, neraugoties uz augstākām tiešajām izmaksām, ieguvums budžetā sasniegtu 6,6 miljonus eiro gadā uz 100 pacientiem.

Gaidīta reforma
Efektīvas investīcijas medikamentu apmaksā ir viena no tām struktūrreformām, kuru sagaida Eiropas Komisija un kura noteikti ir Latvijas pacientu un tautsaimniecības ilgtermiņa interesēs. Savukārt SIFFA jau ir centusies iepazīstināt atbildīgās amatpersonas un institūcijas ar konkrētiem priekšlikumiem un risinājumiem, kā arī ir gatava sadarboties un sniegt savu ekspertīzi nolūkā uzlabot veselības aprūpes efektivitāti.

Turklāt šādu pieeju paredz arī pagājušajā vasarā starp Latvijas valdību (Veselības ministriju), SIFFA, Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federāciju (EFPIA) un Latvijas Zinātņu akadēmiju parakstītais nodomu protokols par sadarbību, uz rezultātu vērstu un inovatīvu zāļu pieejamības nodrošināšanu.

SIFFA pauž cerību, ka sāktais darbs un sadarbība ar atbildīgajām institūcijām, jo īpaši ar Veselības ministriju, nodomu protokola ideju īstenošanā un veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā nepaliks tikai uz papīra, bet tiks piepildīts dzīvē.

Agnese Korbe ir Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektore.