Valstij jāizlabo aizbraukšanas cēloņi, nevis jālūdzas atgriezties
Līdz šim rīcība ekonomiskās emigrācijas mazināšanai un aizbraucēju atgriešanās rosināšanai Latvijā atgādina ačgārnu situāciju, kad, savainojot pirkstu, vispirms domāsim, kā satīrīt radušos traipus, vai nu cerot, ka asiņošana pāries pati par sevi, vai arī par to rūpēsimies vēlāk. Tas ir absurds!
Jautājumā par aizbraukušajiem latviešiem valsij prioritāri būtu jāstrādā pie cēloņu likvidēšanas un tikai tad jādomā, kā cīnīties ar sekām. Diemžēl šo jautājumu visbiežāk “kustina” tieši pirms vēlēšanām, kad partijas izstrādā un piedāvā dažādas programmas, plānus, kas būtu jāīsteno, lai mudinātu aizbraukušos latviešu atgriezties dzimtenē.
Pirms katrām vēlēšanām dzirdam, cik slikti jūtas cilvēki ārzemēs, ka te viņus neviens neuzklausa.
Šīs programmas un plāni man nav saprotami. Apstāklis, ka nekas no plānotā vispār netiek īstenots dzīvē, liek domāt, ka diskusijas par un ap aizbraukušajiem latviešiem rosina tikai tāpēc, lai cilvēki īslaicīgi sajustos uzklausīti, lai radītu viņiem iespaidu, ka citās valstīs mītošie nav aizmirsti. Tas beigu beigās noved pie tā, ka politiķi jautājumu aktualizē, lai iegūtu pēc iespējas lielāku balsu skaitu vēlēšanās.
Manuprāt, šo kampaņu patiesajam mērķim būtu jābūt vēlmei sadzirdēt gan tos latviešus, kuri apsver iespēju pamest Latviju, gan jau aizbraukušos, lai maksimāli samazinātu aizbraucēju skaitu un mudinātu aizbraukušos atgriezties Latvijā. Uzdevums, lai risinātu šo situāciju, nav koncentrēties uz to, kas atrodas tālumā, bet gan strādāt pie tā, kas notiek Latvijā – iedzīvotāju labklājības, attieksmes pret savu dzimteni, utt.
Tikai uzlabojot mūsu valsti, mēs varam panākt, ka iedzīvotājiem tā kļūst nepieciešama un svarīga.
Uzlabojot situāciju un mainot sabiedrības attieksmi, mēs varam samazināt aizbraucēju skaitu un tad domāt, kā atbalstīt jau aizbraukušo latviešu atgriešanos Latvijā. Valsts sistēmai nevis jāuztraucas par to, kas notiek ārpasaulē, bet jāstrādā, lai cilvēki nevēlētos aizbraukt.
Nav noslēpums, ka pašlaik no Latvijas aizbrauc lielākoties jaunieši, jo viņus te vēl nekas netur un, jāatzīst, vien nedaudzi saredz šeit labas perspektīvas. Viens no valsts galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt dzīves sākumposmā jauniem, ekonomiski un sabiedriski aktīviem cilvēkiem nostāties uz kājām šeit, Latvijā.
Mūsu rīcībai, kas mainīs valsti, ir jāpārliecina, ka šeit ir vērts dzīvot.
Esmu pārliecināts, ka tas ir izdarāms, un ir vairākas lietas, kas mērķtiecīgi jāmaina, lai to sasniegtu. Gan politiķu, gan mūsu visu uzdevums ir strādāt šeit uz vietas, lai cilvēki neaizbrauktu un gribētu atgriezties. Lūgties – nāciet atpakaļ! – ir veltīgi.
Es mācos medicīnu, un man negribas braukt prom, tāpēc ļoti iedegos par to, kas šeit notiek. Cenšos iesaistīties un man gribas ko mainīt, jo ticu, ka tas ir iespējams. Ticu, ka man ir domubiedri, un ar ikviena ikdienas rīcību mēs kopā varam panākt labāku valsti.
Kristiāns Alpe ir Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes students.
Komentāri (45)
Absints 22.08.2016. 15.43
Brauc prom tie, kas Latviju nespēj pieņemiet, nespēj pietiekami nopelnīt vai ir vieglprātīgi paņēmuši kredītus. Diemžēl, vai par laimi (atkarībā no kuras valsts pozīcijām skatās) liela daļa no aizbraucējiem, ir tādi, kas paši pie tā vainīgi- nav ieguvuši izglītību, ir bez profesijas, par daudz svinējuši dzīvi, zaudējuši vai nav spējuši atrast darbu “jo slava iet pa priekšu”, nav spējuši adekvāti novērtēt riskus, pārkāpuši likumu utt. Tad tādi ar lozungu, “Latvijas valsts man nenodrošina..,” arī dodas prom. Aizbraukuši, tādi, nekad neteiks, ka Latvijā bija labāk, jo tad atzīs, ka aizbraukšana bija kļūda. Formāli jau naudas ir vairāk, tikai vairāk arī jāizdod, un jāstrādā par melnstrādniekiem vistu ķidāšanas fabrikā vai līdzīgi. Tāpēc nez vai “sliktā Latvija” ir sliktāka par būšanu par “otrās šķiras” cilvēku tur. Tie, kam nauda ir svarīgāka par visu, samierinās. Citi… atgriežas.
Protams, tie nav visi, ir arī profesionāļi, tikai reti kuram izdodas strādāt profesijā… ir, ir veiksmes stāsti arī, protams. Tikai nez vai to ir vairāk par stāstiem par smago darbu fabrikā, dārgo īri un sadzeršanos krogā, aiz neko darīt brīvajā laikā.
Statistiku, par tiem kas aizbrauc, redzējis esmu, par tiem, kas atgriežas, ne…
Tā, ka nav tikai tā, ka visu nosaka materiālie apstākļi Latvijā. Būšana par pilntiesīgu pilsoni, ģimene, radi, draugi, Latvijas daba, iespēja droši runāt savā valodā, bieži vien to latiņu nosver atgriešanās virzienā.
Es, kā jau te vairākkārt esmu rakstījis, uz šo Eiropas Savienības legāli nodrošināto iespēju skatos pozitīvi. Man, piemēram, liekas, ka tas ir labi, ka Miķelsons un Zaļkalns savus briesmu darbus nestrādāja Latvijā. Bez tam man nešķiet , kas tie, kas dodas meklēt laimi svešumā, ir īstie Latvijas cēlāji. Tie drīzāk stāv pabalstu saņēmēju rindās…
Aizbraucēji ir tie, kas stingri dala “mūsos un viņos”. Mēs, esam mēs, bet viņi ir Valsts, kas nedod, neapgādā, nenodrošina… aizmirstot, ka mēs paši jau vien tā valsts esam.., aizmirstot, ka to, ko Valsts “dod”, kādam ir jānopelna, aizmirstot, ka Valstij ir arī jādod, ne no tās tikai jāprasa..
Muļķīgas, protams, ir tās kampaņas, kas sauc atpakaļ. Pasvilpsim un brauks… Muļķīgi ari ir nodrošināt siltumnīcas apstākļus, tiem , kas atgriezās, jo tad aizbraucēji kļūst priviliģētāki par tiem, kas te uz vietas ir cīnījušies zobus sakoduši.
Tā kā nevajag šo lietu dramatizēt uz vienu un otru pusi. Tā ir. Tā ir brīva darbaspēka kustība, kas ir Eiropas Savienības viens no stūrakmeņiem.
Īrijā ar tā bija. Daudzi īri aizbrauca peļņā citur. Atgriezās. Tagad pelņā brauc pie viņiem…
4
Anonīms > 22.08.2016. 21.09
Ķīp,kā tu vari tā rakstīt… Tu esi nelietis! Šī valsts ir izzagta un te palikuši vien gļēvuļi ,kā es,piemēram,un zagļi…
Skatos reklāmu – ANO apmaksāto – es bēgtu
… manas emocijas ir tādas it kā man kāds spļautu sejā
… Ko reklāma reklamē? Domā laicīgi par bēgšanu,jo šī valsts un zeme jau nolemta citiem … visi to lasa,skatās un dzird …saņem šos spļāvienus,bet izliekas,liekuļo,ka nekas nav noticis
Tu vēl trakāk …kaut ko vavuļo,cikblabi ir palicēji…nu mierini mierini sevi…labāks miegs būs
0
Anonīms > 22.08.2016. 21.28
Netēlo naivo. Uzņēmīgi un strādīgi latvieši te nevienam nav vajadzīgi.
Tirgošanās ar bēgļiem čekistiem kā manna no Debesīm…kam viņiem latvieši…
0
serioussam909 > 22.08.2016. 20.50
un jāstrādā par melnstrādniekiem vistu ķidāšanas fabrikā vai līdzīgi.
———
Ja ir prasmes tad var dabūt arī daudz labāku darbu. Un pat ja jāstrādā vistu ķidāšanas fabrikā tad vienalga tur var saņemt daudz vairāk kā par vistu ķidāšanu Latvijā.
Latvijas minimālā alga ir vienkārši smieklīga – nav brīnums ka tie kam tādu piedāvā labāk izvēlas braukt prom. Ja jāstrādā sūdīgu darbu tad labāk to darīt par lielāku algu.
Un nekādi tur nacionālistu lozungi kā “jāķidā vistas Latvijā citādi tās ķidās briesmīgie bēgļi kuri samaitās rases tīrību” nepalīdzēs dabūt imigrantus atpakaļ.
0
rinķī apkārt > 22.08.2016. 17.04
Ķīps ….Es, kā jau te vairākkārt esmu rakstījis, uz šo Eiropas Savienības legāli nodrošināto iespēju skatos pozitīvi. Man, piemēram, liekas, ka tas ir labi, ka Miķelsons un Zaļkalns savus briesmu darbus nestrādāja Latvijā….++++ laikam neko daudz pretīgāku par šo Tavu frāzi es dzīvē neesmu lasījis, kaut gan – to pašu var teikt par Tavu komentāru kopumā. Cik Tu vienkārši, bez sirdsapziņas pārmetumiem spried tiesu pār cilvēkiem, kurus nepazīsti, savas ērtības labad veidojot šķiru “aizbraucēji”, un visus pēc viena ģīmja un līdzības sodi pēc vienas pazīmes – :),gluži kā komunisti savā laikā :)
0
rinķī apkārt 22.08.2016. 13.06
Var piekrist autoram par to, ka šīs frāzes par tautiešu atgriešanos Latvijā bieži vien ir bez seguma. Bez emocijām ir jāpaskatās uz kopējo ainu un jāsaprot realitāte. Vispirms jau – lielā mērā pateicoties tam, ka tik daudz latviešu izceļoja no valsts, bet neuzsēdās uz sociālajiem pabalstiem, Latvijas valstij izdevās izkļūt no krīzes.
Klāt pie visa – nedrīkst aizmirst to, ka izceļojošie latvieši ne tikai atbrīvoja valsti no sociālajām saistībām pret pilsoņiem, kuri bija nonākuši trūkumā, bet valstij sāka palīdzēt, sūtot uz Latviju naudu tādos apmēros, ka tas vēl joprojām ir pamanāms budžetā. Atgādināšu, ka viens no mīnusiem, kuru minēja eksperti Anglijas referenduma sakarā, ir prognoze par to, ka no Angliju uz Latviju turpmāk tiks pārskaitīts mazāk naudas, jo apstākļi Anglijā dzīvojošajiem latviešiem pasliktināsies.
Pieņemsim, ka pēkšņi notiks neiespējamais un izceļojošie latvieši, gluži kā 1939. gadā Latvijas vācieši, visi kā viens atgriezīsies Latvijā. Baidos, ka tās būtu kārtējās sociālās problēmas valstij, jo nebūt ne visi aizbraukušie ir nostājušies uz kājām tik pārliecinoši, ka varētu patstāvīgi uzsākt jaunu dzīvi Latvijā. Tāpēc vajadzētu būt godīgiem un sākt ar to, ka Latvija gaida atgriežamies tos savus pilsoņus, kuri ir spējīgi patstāvīgi organizēt savu dzīvi Latvijā.
Baidos, ka par atgriešanos varētu domāt galveno kārt tā paaudze latviešu, kuri ir kā bērni izauguši trimdā, vai piedzimuši trimdā. Taču, lai tas notiktu, valstij ir jāuzsāk pavisam cita “politika”attiecībās ar aizbraukušajiem. Tai jākļūst dabiski – dzīvai, nevis lozungveidīgai, uz atsevišķiem pasākumiem balstītai. Valstij ir jāinvestē aizbraukušo latviešu nākošajās paaudzēs, lai tā nepazaudētu saikni ar Latviju, nevis, kā autors pareizi raksta, jākaļ sirreāli plāni.
3
edge_indran > rinķī apkārt 22.08.2016. 14.53
———
Tās ir matemātikas zināšanas pamatskolas līmenī. Daudziem karjeristiem ir patīkami lasīt, ka darbaspēka eksports palielinās – un var “investēt” ārvalstu diasporās (vēstniecībās).
Kādam zaudējums – kādam ieguvums (glāze pustukša vai puspilna):
“Pēdējo desmit gadu laikā [2000-2010] no Latvijas emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, kas šodienas [2011] cenās Latvijai radīja zaudējumus ap 100 miljardu latu apmērā, atklāj šī gada [2011] Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs profesors Mihails Hazans.”
http://bnn.lv/wp-content/uploads/2011/11/132b544e-0b3a-4809-41e5-eddd56d3eacc.jpg
http://bnn.lv/emigrejusi-200-000-cilveku-zaudejumi-latvijai-%E2%80%93-100-miljardi-latu-45933
0
edge_indran > rinķī apkārt 22.08.2016. 13.26
———-
Valstij (valsts pārvaldei) nav jāīsteno “asins nolaišana” (Vašingtonas konsenss, SVF taupības programma), bet gan jāatbalsta savi pilsoņi:
“…. tūkstošiem emigrantu, kas aizbrauc no mūsu valsts, saka, ka pirmām kārtām pie tā vainojam šeit valdošā attieksme, ne tik daudz algas lielums.”
Filosofe prof. Maija Kūle
http://www.aprinkis.lv/media/k2/items/cache/368d8c65f4df1da18284190fbf38de3a_XL.jpg
http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/dzive-un-ticiba/item/28969-filosofe-maija-kule-par-procesiem-eiropa-nevaram-atlauties-but-labticigi-gaiditaji
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 22.08.2016. 13.36
vainojam šeit valdošā attieksme, ne tik daudz algas lielums.” +++Baidos, ka tā ir vairāk poza, kā realitāte. :) Nevienam jau nav patīkami atdzīt, ka vairs neizdodas savilkt galus kopā :)
0
edge_indran 22.08.2016. 15.05
———-Kristiāns Alpe:” Vispirms jāaptur asiņošana, pēc tam jātīra traipi.”
=======================================================================================
Globalizācija – tas ir jauna veida karš – to apliecina ne tikai mačetes vicinātāji un mašīnu dedzinātāji. Kā pusē kurš karo, lai asiņošanu apturētu?
“Eksperts: tuvāko gadu laikā Latviju pametīs vēl 100 000 cilvēku”
http://bnn.lv/wp-content/uploads/2011/11/132df068-a664-1959-9152-0ee00ee50b44.jpg
http://bnn.lv/eksperts-tuvako-gadu-laika-latviju-pametis-vel-100-000-cilveku-46702
0