Skats no Ķīnas

Pasaules Bankas vecākais ekonomists Kārlis Šmits četrus gadus strādājis Pekinā un norāda, ka neizpratne par pasaules procesiem var Latvijai dārgi maksāt. Piemērs – Liepājas Metalurgs

Nav daudz latviešu ar tik plašu skatu uz globālo ekonomiku un pieredzi dažādās pasaules valstīs kā Pasaules Bankas ekonomistam Kārlim Šmitam. 2004. gadā saņēmis doktora grādu Kvīnsas Universitātē Kanādā, viņš atgriezās Latvijā, lai strādātu Ekonomikas ministrijā, taču 2006. gadā iesaistījās Pasaules Bankas jauno profesionāļu programmā un kopš tam bankas uzdevumā analizējis ekonomisko attīstību Krievijā, Baltkrievijā, Kiprā un Moldovā. No 2012. gada viņš ar ģimeni dzīvojis Pekinā. Pasaules Bankas vecākā ekonomista Šmita uzdevumos ietilpst padomu sniegšana Ķīnas Finanšu ministrijai par budžeta veidošanu. Rudenī viņš atgriezīsies Vašingtonā, kur pieslēgsies komandai, kas sniedz padomus Ukrainas un Baltkrievijas valdībām.

Atvaļinājumu Šmits ar ģimeni pavada Latvijā, arī ceļojumos ārpus Rīgas, tāpēc visizdevīgākais laiks sarunai izrādās sestdienas brančs jeb vēlbrokastis. Tā kā pārsvarā šo laisko ēdienreizi restorāni piedāvā svētdienās, iesaku patiešām alternatīvu risinājumu – tikties nesen atvērtajā vegānu restorānā Terapija Bruņinieku ielā. Šmitam nav iebildumu, arī pret kafiju ar sojas pienu.

Kas ir galvenais, ko Šmits sapratis Ķīnā? «Mēs iedomājamies, ka Eiropas civilizācija ir galvenā ass», ap ko griežas visa pasaule. Tā nepavisam nav. Ķīna ir pat senāka, un daudzas lietas esam aizguvuši no viņiem. «Bieži vien prasām, kāpēc viņi nedara tā, kā mēs, bet viņi tikpat labi var prasīt, kāpēc mēs nerīkojamies tā, kā viņi.» Dzīvojot Pekinā, Šmitam bijusi iespēja tieši iepazīt Āziju, kas ir vienīgais reģions, kurā strauja ekonomiska izaugsme ir notikusi ļoti īsā laikā. «Eiropā nekad nav noticis tas, kas Korejā, viena cilvēka dzīves laikā nabadzīga valsts kļūst ļoti attīstīta.» Eiropa un Amerika savu labklājību ir sasniegušas ilgākā laika posmā.