Lielbritānijas pilsoņu lēmums izstāties no Eiropas Savienības izraisījis politisku krīzi. Britiem jāmeklē jauns premjers, bet Eiropai – atbilde uz jautājumu, kas tālāk?
Trīs nedēļas pirms lielā sprādziena Lielbritānijas tieslietu ministrs Maikls Gouvs stāvēja uz jumta terases Londonas Īstendā un klāstīja, cik ļoti mīl Eiropu. Ak, vācu mūzika, itāļu ēdieni, franču joie de vivre jeb dzīvesprieks! Ir tikai viena lieta, kas viņam netīk, – Eiropas Savienība. Gouvs, kas ir tuvs premjera Deivida Kamerona draugs un viens no vadošajiem Brexit kampaņas līderiem, 28 valstu savienību raksturo kā «traģēdiju, kas iznīcina darbavietas un veicina postu». Gouvs jau gadiem ir cīnījies par Lielbritānijas izstāšanos no ES. Tagad beidzot viņš sasniedzis savu mērķi, jo 52% referenduma dalībnieku 23. jūnijā atbalstīja aiziešanu.
Gouvs un citi Brexit atbalstītāji bija ekstāzē. Jau neilgi pēc pulksten četriem piektdienas rītā eiroskeptiskās Apvienotās Karalistes neatkarības partijas UKIP līderis Naidžels Faradžs stājās telekameru priekšā un nosauca balsojumu par «īstās tautas uzvaru, vienkāršo cilvēku uzvaru un krietno cilvēku uzvaru». Viņš arī pieprasīja tūlītēju premjera Kamerona demisiju.
Tikai dažas minūtes vēlāk britu mārciņas kurss pret dolāru nokrita līdz zemākajam līmenim, kāds pēdējoreiz piedzīvots 1985. gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.