Kannu kinofestivāls – kinomīļu un zvaigžņu mednieku paradīze
Noskatīties filmu un pēc seansa «vaigā» satikt tās veidotājus un aktierus ir Kannu kinofestivāla šarms. Jau 69. reizi šī iespēja pulcē kinoļaudis un žurnālistus no visas pasaules. Lai arī masīvā policijas klātbūtnē, festivāla dzīve dzirkstī: Džūlija Robertsa pa sarkano paklāju tipina basām kājām, britu režisore Andrea Arnolda, kuras filma American Honey «cīnās» par Zelta palmas zaru, ar aktieru komandu (Šaiju Labafu, Sašu Leinu) sirsnīgi izdancojas. Turpretim kādas franču start-up kompānijas sājais joks ierasties vienā no piekrastes viesnīcām, nomaskētiem par teroristiem, norāda uz bezgaumīgām «ekstravagancēm», kuras Rivjērā arī netrūkst. Taču godīguma labad jānorāda, ka zvaigžņu un «mirstīgo» pasaules ir strikti nodalītas. Lai arī Kannās tās pastāv gandrīz līdzās, tikšanās brīži ir īsi un reglamentēti. Kamēr ekrāna zvaigznes tiek aptekalētas, žurnālisti cītīgi stāv rindā uz filmu seansiem. Un Kannu kinofestivāls joprojām ir viena no retajām vietām pasaulē, kur ļaudis drūzmējas pēc gandrīz trīs stundas gara Eiropas autorkino. Šāgada programmā ir daudz spilgtu vārdu, lai katrā «vairākstundīgajā» seansā dotos iekšā saintriģēts: Vudijs Allens, kura jaunākais darbs Cafe Society 11. maijā atklāja festivālu; Pedro Almodovars (Džuljeta), Ksavjē Dolans (Tas ir tikai pasaules gals), Olivjē Asajass (Personal Shopper) un arī Kannās ļoti mīlētais Džims Džārmušs, kura filmas Patersona preses seansu 15. maija vakarā gandrīz gāza riņķī. Pusotras stundas gaidīšana rindā «atmaksājās»: Džārmuša jaunais darbs ir sirsnīga, režisora humora caurstrāvota oda rutīnai. Neiztiek arī bez zvaigžņotiem «nieciņiem» ārpus konkursa programmas. Kannās šogad notika Stīvena Spīlberga jaunākās animācijas BFG pirmizrāde, kuru klasiķis pats pagodināja ar savu klātbūtni. Svētdienas, 15. maija, galvenā atrakcija, savukārt bija Šeina Bleka melnā komēdija Jaukie puiši (Nice Guys) ar Raselu Krovu un Raienu Goslingu galvenajās lomās. Te komiskai atkāpei jābilst, ka Goslings un Krovs spēj izraisīt masu histēriju – kā rāda citu žurnālistu pieredze, ja ir apņēmība pūlī grūstīties ar elkoņiem, tad var tikt pēc kārotās ģīmetnes ar atturīgu Goslingu vai ļoti īgnu Krovu.
Raibi
Taču jokus pie malas! Līdz šim redzētie konkursa programmas kinodarbi pārsteidz ar žanrisku daudzveidību, sākot ar sirreālu gleznotāja Renē Magrita darbu motīvus atstarojošu komēdiju (režisora Bruno Dimona Ma Loute), beidzot ar griezīgu sociālo drāmu (Kena Louča Es, Daniels Bleiks) un erotisku pasaku (dienvidkorejieša Parka Čenvuka Istabene). Izskatās, ka programmu departamentā ir bijušas dzirdīgas ausis runām, ka festivālā trūkst sievieti atainojošas filmas. Daļa festivāla pirmajā pusē izrādīto darbu ir patīkami pārsteiguši ar spēcīgiem sieviešu personāžiem. Piemēram, Alžīrijā dzimušās režisores Nikolas Garsijas veidotā filma From the Land of the Moon ir stāsts par to, kā 20. gadsimta vidū Francijā sociā-lo normu žņaugi ietekmē jaunas sievietes dzīvi. Galvenajā lomā – Mariona Kotijāra. Savukārt vācietes Marenas Ades (viņa arī producente vairākiem lieliskā portugāļu režisora Migela Gomeša darbiem) režisētā filma Toni Erdmann ir asprātīga humora un sirsnīgas smeldzes caurstrāvots tēva un meitas attiecību portrets. Aktrises Sandras Hilleres izjustais (un neglābjami greizais) popdziesmas izpildījums smīdināja līdz asarām, kinozālē izraisot spontānu aplausu jūru. Toni Erdmann līdzās Džārmuša filmai ir pašreizējie preses favorīti.
Dzīvotspējīgs kino
Festivāls (vismaz sākuma daļā) iezīmē vēl vienu tendenci: konkursa programmu, kurā piedalās 21 filma, šogad ar dažiem izņēmumiem veido viegli uztverami, dinamiski un lielā mērā uz aktierspēli fokusēti darbi. Profesionāļiem tas, iespējams, nozīmē pārspīlētu vienkāršību un piesardzību, taču, nonākot «regulārajā» repertuārā, šīm filmām ir garantēta ilgāka dzīve un lielākas aprites iespējas. Taču festivāls vēl nav galā, galveno balvu – Zelta palmas zaru pasniegs 21. maija vakarā, tad arī redzēsim, ko būs izlēmusi Trakā Maksa sērijas režisora Džordža Millera vadītā žūrija. Tajā, starp citu, pieci no deviņiem žūrijas biedriem ir tieši aktieru «ģildes» pārstāvji.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.