Vasarnīcas izveidotājas Marita (pa kreisi) un Jogita.
Pauls Jēgers no Siltumnīcas un Marita Mastiņa no Vasarnīcas zina, kā atdzīvināt nomaļas vietas, kas vasarās mudž no cilvēkiem. Šajā nedēļas nogalē tajās mājos velokinofestivāls Kinopedālis
Marita un Jogita iepazinās, kamēr viņu vīri spēlēja florbolu. Kļuva par draudzenēm. Tā, ka līdz kaulam. Abas bija 24 gadus vecas un studēja Rīgā, taču brīvdienās atpūtās dzimtajā Valmierā. Kādā vasaras dienā, atlaidušās pie Vaidavas ezera, viņas pļāpāja. Par visu ko. Arī par to, ka te derētu kāda kafejnīca. Vecais saldējuma kiosks skumji vērās ar vienīgo melno aci ezerā. Nu tas ir balts un možs, jo pērn Marita un Jogita tam deva otro dzīvi.
Bez frī kartupeļiem
Neilgi pēc sarunas ezera krastā Jogita pārcēlās uz dzīvi Norvēģijā, bet Marita sāka vadīt Valmiermuižas alus kafejnīcu un Latvijas labumu veikalu Klēts Valmierā. Pie sarunas par savu kafejnīcu Vaidavas ezera krastā viņas atgriezās 2014. gadā nogalē. «Jogita Ziemassvētkos bija atbraukusi uz Valmieru, un mēs te sēdējām un brokastojām,» Marita rāda uz kādu galdu Klētī. Pie tā abas izperināja konkrēto ideju. Iemesls - Jogita plānoja 2015. gada vasaru pavadīt Latvijā. Un kāpēc lai par viņas darbavietu nekļūtu kafejnīca pie Vaidavas ezera? Vieta, kur peldēt brauc daudzi valmierieši un nav iespējas atspirdzināties: ne ar saldējumu, ne limonādi, ne kafiju.
