Kur palikuši mūsdienu varoņi, un kādi tie ir iepretim sengrieķu ideālam? Pārdomās dalās vienīgais antīkās vēstures profesors Latvijā Harijs Tumans, kurš nupat saņēma titulu Gada vēsturnieks Latvijā 2015
Tieši pirms gada martā iznāca viens no apjomīgākajiem pētījumiem vēsturē, kāds latviešu valodā tapis, – Latvijas Universitātes antīkās vēstures profesora Harija Tumana darbs Varoņi un varonība Senajā Grieķijā. Pie šīs monogrāfijas Tumans strādāja desmit gadus. Sācis vēstures studijas padomju perestroikas priekšvakarā 80. gadu sākumā kā jūsmīgs viduslaiku vēstures entuziasts, viņš drīz vien ar dziļu interesi pievērsās grieķu un romiešu vēsturei. Patlaban Tumans ir vienīgais antīkās vēstures speciālists Latvijā. Strādā ar seno tekstu tulkošanu no grieķu un latīņu valodas. Profesors raksta blogu, viņa lekcijas par vēsturi var noskatīties YouTube.
Droši vien esat dzirdējis par rakstnieka Umberto Eko grandiozo mājas bibliotēku ar trīsdesmit tūkstošiem grāmatu. Lasot jūsu pētījumu, iedomājos: nez, cik grāmatu ir jūsu bibliotēkā?
Trīsdesmit tūkstoši grāmatu manā mājas bibliotēkā noteikti nav. Daži tūkstoši gan. Man ir arī antīko vāžu un skulptūru kopijas, pirktas dažādās pasaules malās. Homēra bistīte uz galda iedvesmo. Es rakstu dažādās vietās. Savās lauku mājās Saldū, kur man ir kabinets un bibliotēka. Miers un klusums tur diemžēl nosacīts. Apkārt kaimiņi, kuri visu dienu maksimālā skaļumā klausās Latvijas radio 2. Kaķis, kurš izstiepjas tieši uz manas tastatūras. Pētījums par Seno Grieķiju man bija radošs darbs – vispirms bija jāatrod koncepcija. Tad katra tēze jāpārbauda. Jāpārliecinās, ko teikuši citi pētnieki. Nepieciešams ārkārtīgi precīzs darbs, reizē arī domas lidojums.
Kā jūs sengrieķu kultūras bezgalīgumā radāt tieši varonības aspektu, no kā atspērāties pētījumā?
Domāt par monogrāfiju sāku 2004. gada pavasarī. Rakstīt – tā paša gada rudenī. Mans draugs profesors Andris Rubenis gribēja pierunāt, lai rakstu Grieķijas vēsturi. Lai tāda būtu arī latviešu valodā, jo katrā sevi cienošā kultūrā ir. Teicu: labprāt, bet šobrīd gribu uzrakstīt konceptuālu darbu – skatu uz vēsturi caur varonības prizmu! Ar domas dzimšanu ir tāpat kā ar mūzikas vai mākslas dzimšanu – piespiedu kārtā neko nevari izspiest no sevis. Caurviju tēma – varonība – atnāca pati. Prāts aizķērās aiz Homēra eposa, kļuva skaidrs, ka varoņa motīvs iet cauri visai Grieķijas vēsturei.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.