Sveiciens no aizkadra zemes • IR.lv

Sveiciens no aizkadra zemes

3

Romāns par cilvēkiem, kas nedrīkstēja dzīvot tuvāk kā 100 km no Rīgas

Labi, ka mēs neredzam savu nākotni. Citādi vispār neceltos no gultas, –  brīnišķīgajā Treisija Letsa drāmā Augusts: Osedžas zeme (2007.gada Pulicera balva) saka Oklahomas inteliģentu ģimenes vecākā atvase Barbara. Viņas teiktais nāk prātā, kad lasu Gunas Rozes 101.kilometra galvenās varones Zelmas eksistenciālo vaicājumu: «Tu ej, bet nekad nezini, ko satiksi, kāds atgriezīsies un vai vispār atgriezīsies. Kā tu domā: ja cilvēki vienmēr zinātu, kurp ceļš aizved, biežāk paliktu mājā vai aizskrietu palēkdamies?» Zinājusi viņa savu ceļu, kaut vien tās 1948.gada 26.augusta dienas tālumā, Zelma noteikti paliktu mājās. 

Šķietami maznozīmīgs gadījums, kas uz visiem laikiem sagroza apstākļus mums apkārt un tad arī mūs pašus, ir viens no šīs grāmatas kodoliem. Censties saprast – kur, kad, kas radīja pārmaiņas, pēc kurām vairs neesam tie, kas agrāk – var vienīgi vēsturiskā retrospektīvā, un Gunas Rozes romāns ir šāds – detalizēts atskats, mēģinājums «noķert» pirmkustinātājus. Autorei cieši ieskatoties savas dzimtas vēsturē un vienlaikus skatoties arī krietni plašāk par viena novada likteņstāstu, to ļauj veiksmīgi izraudzīta romāna galvenā tēma.

Tā veltīta «simt pirmajam kilometram» – šis ir padomju zemēs pēc Otrā pasaules kara folklorizējies jēdziens, kas norāda uz sabiedrībai nevēlama «kontingenta» (bijušie cietumnieki, klaidoņi, dzērāji, ielasmeitas, brīvdomīgi «parazīti») izsūtīšanu ārpus republiku pilsētu robežām. PSRS laikā bija spēkā pieraksta sistēma, proti, dzīvot drīkstēja tur, kur cilvēks bija pierakstīts, un Staļina ideja par sabiedrības «attīrīšanu» praksē nozīmēja dažādu nevēlamo «elementu» izstumšanu no lielpilsētām – cilvēkiem aizliedza pierakstu lielpilsētās, kā arī fiziski izveda ārpus tām un atstāja, kur pagadās. Milicija veica reidus, pārbaudīja dokumentus un, ja izrādījās, ka aizturētais nekur nestrādā (par bezdarbību tolaik draudēja kriminālatbildība), sēdināja viņu «melnajā bertā» un veda laukā no pilsētas, «bet ne tuvāk kā 100 kilometru no Rīgas, vienkārši izmeta ceļmalā», grāmatas ievadā stāsta PSRS laiku krimināltiesību eksperti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu