Tēvi un meitas /Fathers and daughters. Itāliešu režisora Gabriēles Mučīno kino rokraksts bieži iegūst manipulatīvas aprises – atcerieties, piemēram, amerikāņu uzņēmēja Krisa Gārdnera biogrāfijas ekranizējumu Tiesības uz laimi 2006.gadā. Arī šī filma par traģiski izjukušā ģimenē augušu sievieti nekautrējas spiest uz skatītāja līdzjūtību vispārākajās pakāpēs. Ja pret to nav iebildumu, filmas skatīšanos patīkamu padarīs Rasela Krova un Amandas Seifrīdas aktierspēle. No 23. oktobra.
Viesnīca Transilvānija 2/Hotel Transylvania 2. Animācijas stāsts par grāfu Drakulu viesnīcnieka lomā pirmo reizi iznāca 2012.gadā – diemžēl bez izcilības pazīmēm. Akurāt tāds pats liktenis piemeklējis arī šausmeņmultenes turpinājumu – stāstu par Drakulas puscilvēciskā mazdēla pārtapšanu briesmonī. Nevainīga, tomēr politkorekta koķetērija ar melno humoru ikdienišķu jociņu mērcē. No 23.oktobra.
Romeo’n’Džuljeta. Režisora Māra Martinsona jaunākā spēlfilma – mūsdienu vidē pārcelta Šekspīra slavenā mīlasstāsta versija. Titulvaroņu stāsts tajā apskatīts Latvijas sociālpolitisko uzplaiksnījumu, proti, latviešu un krievu attiecību, kontekstā. Ideja, protams, laikmetīga, turklāt tās piederība jauniešu filmu žanram ir apsveicama – mūsdienu Latvijas kinematogrāfā vēl aizvien ir salīdzinoši maz darbu, kas aplūko gan jaunajai kinoskatītāju publikai, gan sabiedrībai aktuālas tēmas. Neesmu redzējusi. No 23. oktobra.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.