Debates: Integrācija nav Sibīrijas mēris, kas pielīp • IR.lv

Debates: Integrācija nav Sibīrijas mēris, kas pielīp

30
Bēgļi un migranti svētdien uz Ungārijas-Austrijas robežas Nikelsdorfā. Foto: EPA/LETA
Māra Miķelsone

Sākam Irir.lv debates par jautājumu, vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus

Integrācija nav Sibīrijas mēris, kas pielīp kontakta rezultātā. Integrācija ir garš un komplicēts process, kurā ir dažādi elementi, Irir.lv debatēs par jautājumu, vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus, norāda komunikācijas konsultante Rita Eva Našeniece. Viņa ir arī Saeimas priekšsēdētājas biroja vadītāja. Irir.lv diskusijā viņa piedalās kā eksperte ar starptautisku humanitārās krīzes un tranzīta valstu pieredzi kopš 1995.gada.

Viņas oponente šīsnedēļas debatēs ir Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska, kura uzskata, ka Latvijā liela pieredze un interese integrācijas veicināšanā ir NVO. Atšķirībā no Našenieces, kura norāda, ka Latvijā līdz šim īstenota „pastāvīga līdz kājai atvērto durvju politika” pret imigrāciju, kas rada šķēršļus integrācijai, Kamenska ir pārliecināta, ka sagatavotas dažādas integrācijas programmas – gan valodas apguvē, gan savstarpējās saskarsmes veicināšanā, gan vēstures, sabiedrības un institūciju pamatu apguvē, kas var kalpot par pamatu vienotas programmas izstrādei un apmācību nodrošināšanai.

Pēc Našenieces domām, Latvijā eksistējošo etniski segregēto izglītību var pieskaitīt kā skumju piemēru stratēģiskās domāšanas un risku analīzes trūkumam, jo „Latvijas valsts aparāts un politiķi ir vāji piemēroti risku analīzei un ilgtermiņa domāšanai”.

Atjaunotā Latvijas valsts līdz šim nav spējusi integrēt nelatviešus, norāda Našeniece. Valsts ir caurkritusi integrācijas pamatnosacījumā – vienotā izglītībā valsts valodā. Caur līdzšinējām institūcijām, kas bijušas atbildīgas par integrāciju – Integrācijas ministriju, pēc tam atbildīgo departamentu Kultūras ministrijā – ir izplūdusi ES integrācijas investīciju nauda, ekscentrisko projektu dēļ nedodot cerēto rezultātu. „Neviens nepievērsās problēmas risināšanai pēc būtības – vienotai skolu sistēmai valsts valodā. Latvija izvēlējās nodrošināt valsts apmaksātu izglītību ne tikai bijušajai valdošajai nācijai, bet veselam sarakstam citu minoritāšu,” norāda Našeniece.

Viņai iebilst Kamenska, sakot, ka Latviešu valodas aģentūra ir uzkrājusi milzīgu pieredzi latviešu valodas mācīšanas metodikas, mācību materiālu izstrādē dažādām mērķgrupām, kursu skolotājiem organizēšanā.

Lai arī abām oponentiem ir atšķirīgs skatījums uz Latvijas spējām cittautiešu integrācijas jomā valodas un izglītības politikā, abas ir vienisprātis, ka jautājumos, kas saistīti ar integrācijas veicināšanu, Latvijas varas iestāžu reakcija nereti bijusi negribīga, bet bēgļu integrācijas politika vai programma vispār politiski nav bijusi apspriesta.

Našeniece norāda, ka Latvijas valsts nav bijusi gatava patvēruma meklētāju uzņemšanai pašreizējās krīzes laikā. Joprojām trūkst skaidrības par to, kas ar uzņemtajiem patvēruma meklētājiem notiks tālāk – kur viņi paliks, kādi būs pabalsti un sociālā palīdzība, nav skaidrības, kā reāli tiks nodrošināta viņu valodas apmācība, kur un vai tiešām viņi “sāks strādāt no pirmās dienas”.

Kamenska teic, ka Latvijai ir jāapzinās – neatkarīgi no pašreizējā migrācijas krīzes saasinājuma, Latviju agrāk vai vēlāk skartu globālie migrācijas procesi. „Ir tuvredzīgi cerēt, ka ilgstoši saglabātos situācija, kad gadā bēgļa vai alternatīvo statusu piešķirtu tikai 20-30 cilvēkiem. Tāpēc, lai arī Latvijā ir pretestība ES obligātajām kvotām, tas valsti piespiedīs palīdzēt arī pašvaldībām sakārtot un pielāgot integrācijas infrastruktūru gan patvēruma meklētājiem un bēgļiem, gan potenciāliem imigrantiem,” saka Kamenska.

Viņa norāda, ka integrācijas procesi ir jāvada un tiem jāpiešķir valsts finansējums, jo tie nevar balstīties tikai uz NVO projektiem un Eiropas fondu finansējumu.

Debates par jautājumu, vai Latvijas valsts spēj integrēt imigrantus, lasiet, piedalieties un balsojiet šeit.

 

Komentāri (30)

Optiskais Tēmeklis 21.09.2015. 09.52

Ak, vai… Atgriežas nepieciešamība atjaunot senos ieradumus – lasīt starp rindām, nosķirt propagandu un kontrapropagandu no tīšām un netīšam kļūdām.

Jāuzmanās (?!) no IR komandas, kas nav manīta attieksmē pret Aivara Ozoliņa, IR un tvneta, Toma Ostrovska kopdarba bez NellijasL. komentāriem, toties uzmanīgi jāpēta Anhelitas Kamenskas un Ritas Evas Našenieces citāti, — kur garantija, ka Māra Miķelsone un IR bieži izmantotie neparakstīto, neautorizētu tekstu autori nav pārcentušies rediģēšanā?

+7
-3
Atbildēt

5

aivarsk 21.09.2015. 16.42

U2 solists Bono izteicies par bēgļu krīzi Eiropā. “Ļoti iespējams, ka esam nonākuši krustcelēs, kad Eiropai jāizdomā, kas tā vēlas būt 21.gadsimtā. Šonedēļ notika kaut kas nepieredzēts. Eiropa vairs nav tāda pati, kāda bija pirms septiņām dienām,” viņš teica.

+4
-1
Atbildēt

0

gunta_leona 22.09.2015. 00.02

Krievu integrācija latviešos 2 gadu desmitus nesanāca. Tagad pēc jaunas programmas mēģinās ar afrikāņiem. Briseles integrācijas programmā laikamparedzēts afrikāņus sadalīt visiem pēc kvotām. Bet tas bēgļu daudzums tak palielinās, ne samazinās. Integrācijā ir kvotas arī tam?

0
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu