FOTO: Jaunā TV seriāla atslēga – Alsungas autentiskums 34

Aktrise Sandra Kļaviņa spēlē Madaru, kas filmā dodas uz Alsungu meklēt māti. Foto: Lauris Aizupietis, F64
Ieva Cielava

Top jaunā LTV daudzsēriju filma „Māja pie ezera”

Alsungas vidusskolā šovasar rosība nav rimusi līdz ar pēdējo stundu zvanu. Klašu telpās ierīkotas grimētavas, ģērbtuves un guļamistabas – jau kopš maija šeit rosās vīri ar kamerām, steidzīgi mākslinieki un virkne aktieru, lai uzņemtu jauno LTV daudzsēriju mākslas filmu „Māja pie ezera”, kas TV ekrānos būs redzama 26. septembrī.

Filma 13 sērijās stāstīs par vienas ģimenes trīs sievietēm – trīs paaudzēm. Madara (Sandra Kļaviņa) ir 40 gadus veca sieviete, kas strādā reklāmas aģentūrā. Neplānotu izmaiņu dēļ viņa paliek bez darba, un tas satricina līdz šim veiksmīgās karjeras sievietes dzīvi. Madara kopš bērnības dzīvojusi kopā ar tēvu, tāpēc būtiskās dzīves pārmaiņas rosina viņu doties meklēt māti. Meklējumi atved sievieti uz Alsungu, kur viņai patiesi izdodas atrast un iepazīt māti (aktrise Katrīna Pasternaka). Savukārt Rīgā paliek Madaras meita (Kitija Rudēvica), kas tikko beigusi vidusskolu un cenšas saprast, ko tālāk dzīvē iesākt.

Daudzsēriju filma tapusi pēc poļu rakstnieces Malgožatas Kaličinskas tāda paša nosaukuma romāna, taču scenārijā ieviestas vairākas izmaiņas, lai pielāgotu filmēšanas vietai.

Lai filmēšanas laikus un vietas piemērotu 40 aktieru iespējām, ainas netiek filmētas hronoloģiskā secībā, bet gan pēc stingra režisoru kadru plāna. Jauktās filmēšanas secības dēļ ļoti liela rūpība jāievēro arī ģērbējiem. Lai kāds no filmas tēliem baznīcā neieietu vienās drēbēs, bet neiznāktu pavisam citās, katrai ainai ir smalks un precīzs apģērbu apraksts, pēc kura vadās ģērbējas.

Autentiskums – filmas atslēga

Skatoties filmu, īpašu uzmanību vērts pievērst mācītāja tērpiem – gan tiem, kas mugurā, gan tiem, kas žūst uz veļas auklas – tie ir autentiski un glabājas bijušā Alsungas mācītāja, tagad jau Liepājas katedrāles priestera Andra Vasiļevska kolekcijā.

Autentiskums ir šīs daudzsēriju filmas atslēgas vārds. Filmēša notiek reālā vidē – Alsungas veikalā, baznīcā, alsundznieku mājās. Lai īstās vietas izraudzītos, filmas producente Arta Ģiga kopā ar režisoru Armandu Zvirbuli pagājušajā vasarā rīkoja piecas ekspedīcijas, runājās ar vietējiem iedzīvotājiem.

Filmēšana Alsungā paredzēta līdz pat septembrim, un režisors ir apmierināts ar līdz šim paveikto : „Gribam, lai skatītāji [skatoties filmu] atpūstos, būtu emocionāli piesaistīti tam, ko redz ekrānā un gūtu estētisku baudījumu.” Kā var panākt, ka trīs atšķirīgas aktrises kļūst par vienu dzimtu un ir līdzīgas cita citai? „Var,” pēc ilgas klusuma pauzes turpina Armands Zvirbulis un ar noslēpumainu smaidu piebilst: „Un ir.”

Šis stāsts ir kā rakstīts Alsungai

Romāna darbība notiek katoļticīgā vidē. „Latvijā būtu divas vietas, kur to filmēt, – Latgalē vai Alsungā,” stāsta producente Arta Ģiga. „Šis stāsts ir kā rakstīts Alsungai – gan pēc pilsētas izmēra, gan pēc vietējo cilvēku viesmīlības. Pie veikala filmējām epizodi, kurā aktieri spēlē dziedošus dzērājus. Skatos, uz laukuma sāk lēnām nākt īstie vietējie dzērāji. Vairs nevar nošķirt, kurš mūsējais, kurš ne,” par filmēšanu pilsētas ielās ar smaidu atceras producente.

Būtiska loma tajā, kāpēc filmēšanai izvēlāta Alsunga, bijusi arī tolaik Alsungas svētā Miķeļa baznīcas mācītājam, tagad Liepājas katedrāles priesterim Andrim Vasiļevskim. „Kad pirmo reizi tikāmies un teicām mācītājam, ka mēs gribētu filmēt baznīcā, viņš atbildēja: „Bet, protams, nāciet iekšā.” Viņš mani ieaicināja un teica: „Nāc, uzkāp kancelē, apskaties, kāds tur ir rakurss.” Ar Andra atbalstu mums atvērās visas durvis Alsungā,” stāsta Arta, piebilstot: „No rīta eju, un man iedotas baznīcas atslēgas, veikala atslēgas, doktorāta atslēgas, skolas atslēgas, zobārstniecības atslēgas. Mēs ejam un slēdzam vaļā – cilvēki mūs atbalsta.”

Kad jūlijā filmēšanas grupa gribēja uzņemt maija dziedājumus pie viena no ceļmalas krustiem, Arta sazvanījusi suitu sievas un lūgusi, vai kāds varētu atbraukt parādīt, kā tas pareizi darāms. Nākamajā dienā piebraukušas pilnas ceļmalas, vismaz kādas 30 automašīnas ar suitiem, kas atbrauca palīgā.

Gluži neplānoti vairākos kadros nonākuši arī Alsungas dzīvnieki – gan zaķi, kas, kā Arta Ģiga smej, vēl lielāki par lapsām, gan vietējie suņi, arī vanagi, piekūni un stārķi. Vienīgi pilsētas smaržu neizdodas iekļaut kadrā – nedz ziedošo puķu dobju, nedz tuvējā civju ceha aromātu.

Aktierus uzņem dzejnieka Jāņa Petera māsa

Īpaša un nevienā scenārijā iepriekš neparedzēta loma ir arī rotaļīgajam sunēnam Roko. „Viņš domā, ka visa filmēšana notiek tikai viņa dēļ,” smej „Klūgu” saimniece un dzejnieka Jāņa Petera māsa Gunta Kripāne. Filmā māja pārdēvēta par „Deksniekiem”un tajā saimnieko galvenās varones Madaras mamma jeb aktrise Katrīna Pasternaka.

Māja ir celta pagājušā gadsimta 50.gados, pēc tam, kad vecā māja, visticamāk, tika saspridzināta karā. Iemesls, kāpēc režisors un producente izvēlējās šo māju, slēpjas tieši aiz tās – simtgadīgs Ēdoles ķiršu dārzs, kas gan aktierus, gan filmēšanas grupu cienā ar brīnumsaldiem augļiem. Visi apakšējie zari jau aplasīti – aktieri našķojas ik reizi, kad jāfilmējas „Deksniekos”.

Armands Zvirbulis ļoti gribēja nofilmēt ziedošu ķiršu dārzu. Producente Arta Ģiga februārī zvanījusi uz metereoloģisko dienestu un prasījusi, vai viņi var pateikt, kad Alsungā ziedēs ķirši. „Brīdi smējās par mani, tad teica, ka ķirši zied nedēļu pēc ievām,” atceras Arta. Nedēļa tomēr ir par maz, lai saplānotu aktieru laiku, tāpēc uz labu laimi tika izvēlēts filmēt „Deksnieku” ķiršu dārzu no 4. līdz 7.maijam. Tā bijusi neticama veiksme, jo ziedi izplaukuši tieši 3.maijā. Arta sola, ka ziedošais dārzs būs tik skaists, ka Alsunga varēšot saņemt titulu „ķiršu galvaspilsēta”.

Kā jau pēc nosaukuma var noprast, māja atrodas pie ezera. Lai visas ainas būtu tādas, kādas režisors tās iztēlojies, filmēšana notiek pie visiem trim tuvējiem ezeriem – Zvirgzdu, Kukšu un Pinku. Filmā gan tie uzdoti kā viens – Zvirgzdu ezers.

„Deksnieku” pagalmā iekārtas arī skaistas šūpoles. Kādā no filmas sērijām Madaras vīrs jeb aktieris Andris Keišs tajās šūpojās un virve pēkšņi atraisījusies – aktieris nokritis zemē. Tas viņam izdevies tik pārliecinoši, ka režisors izlēma – nejaušība ir kā radīta šai ainai – tāpēc nejaušo kritienu redzēs arī visi filmas skatītāji.

Būtiska loma filmā būs arī mājām „Ezerkukšas”. Tajā dzīvos viens no interesantākajiem filmas tēliem, kuru spēlēs aktrise Aurēlija Anužīte. Filmas beigās Anužītes atveidotā sieviete sāks rakstīt dzeju un pilnīga nejaušība noteikusi, ka arī māju īstā saimniece Zaiga Gulbe ir dzejniece.

Producente stāsta, ka māju izvēlējušies sagumušā šķūnīša dēļ, tas režisoram šķitis ļoti īpašs. Šķūnītis joprojām nav sagāzies, jo iekšpusē to balsta lieli suitu skapji.

„Spēlēt ar cieņu, lai nesadusminātu nevienu tur, augšā!”

No peldes ezerā atgriezies aktieris Mārtiņš Počs, kurš filmā spēlē mācītāja lomu. Mācītāja lomu viņš uztver atbildīgi: „Cenšos spēlēt lomu ar cieņu, lai nesadusminātu nevienu tur, augšā,” stāsta Mārtiņš jeb mācītājs Juliāns. Īpaši sajūsmināts Mārtiņš ir par iespēju satikt un aprunāties ar suitu sievām, kas viņam patīk jau sen.

Alsunga iepatikusies arī aktierim Guntaram Grasbergam, kurš filmā spēlē diriģentu. Kamēr sagaidījis uzaicinājumu doties uz Alsungu filmēties ainās, kurās nepieciešama viņa klātbūtne, jelgavnieks mājās paspējis nojaukt šķūnītu un uzcelt vietā jaunu. Izrādās, ka pirmie filmēti Valmieras teātra aktieri, jo viņiem pirmajiem atsākas teātra sezona. Tikmēr pārējiem bija jābūt pacietīgiem un jāgaida.

Steidzoties uz filmēšanas laukumu, izdodas notvert arī aktieri Rihardu Rudāku, kurš aizrāvies ar savu lomu. Aktieris spēlē tēvu, kurš pārdzīvo par dēla alkohola atkarību. „Tēlu biogrāfijas mums bija pašiem jāizdomā, tāpēc es izdomāju, ka varētu būt pensionēts ārsts,” stāsta Rudāks, piebilstot, ka filma būs zīmīga laikmeta drāma.

Filmēšanas laukumā nevar nepamanīt dzirkstošo jauno aktrisi Danu Čerņecovu. Viņai tikusi ekstravagantās veikalnieces Elvīras loma. „Kolorīta persona,” smejas Dana. „Viņa ir „bomba”. Viņai pilnīgi vienalga, ko citi par viņu domā. Elvīra filmā vēlas sastapt savu liktenīgo vīrieti, taču mazajā lauku pilsētiņā tas nenākas viegli,” stāsta Dana.

„Spēlēt lomu man palīdz tas, ka pazīstu šādu cilvēku no bērnības. Tā ir manas mammas labākā draudzene, skolotāja. Viņa ir „bomba” gan vizuāli, gan emocionāli. Kad spēlēju šo lomu, iedomājos viņu,” Dana atklāj savas iedvesmas avotu.

Savukārt Elvīras meita filmā būs 12 gadus jaunā aktrise Mare Zvirbule. Filmēšanas laukumā Mare jūtas nedaudz citādi nekā pārējie aktieri, ne tikai tāpēc, ka šī ir Mares pirmā filma, bet arī tādēļ, ka režisors Armands Zvirbulis ir Mares tētis. Mare stāsta, ka sākumā jutusies samulsusi, jo bija grūti saprast, vai Armandu saukt vārdā vai uzrunāt par tēti, bet galu galā nolēmusi, ka tētis ir tētis, un tā viņu arī sauks.

Reizēm Mare gribētu tētim iebilst: „Es spēlēju Elvīras meitu, kas ir baigā „caca”, spilgta personība, bet dzīvē es tāda neesmu. Man viss liekas pārāk košs. Tāpēc bieži iebilstu pret krāsainām drēbēm, sešām bizītēm uz galvas, bet, neko darīt, nākas pierast,” stāsta Mare, kas septembrī sāks skolas gaitas 6.klasē.

Filmēties viņai patīk, jo „tas ir jautri un interesanti”, vienīgi grūti iemācīties garos tekstus, bet tas sokas ar katru dienu arvien labāk. Alsungā Marei visvairāk patīk vietējie cilvēki , jo viņi ir smaidīgi un atsaucīgi, taču uz dzīvi šeit apmesties viņa negribētu: „Es tomēr esmu rīdziniece, pilsētas mamzelīte.”

 

Komentāri (34)

psychedelic magic mushroom mix 06.06.2022. 23.08

… [Trackback]

[…] Here you will find 40430 more Information on that Topic: ir.lv/2015/08/25/foto-jauna-tv-seriala-atslega-alsungas-autentiskums/ […]

0
0
Atbildēt

0

Types Of Fishing Poles 12.06.2020. 08.34

… [Trackback]

[…] Read More on that Topic: ir.lv/2015/08/25/foto-jauna-tv-seriala-atslega-alsungas-autentiskums/ […]

0
0
Atbildēt

0

통돌이10kg 04.07.2019. 10.12

… [Trackback]

[…] Read More Information here on that Topic: ir.lv/2015/08/25/foto-jauna-tv-seriala-atslega-alsungas-autentiskums/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu