fbpx

Nesmēķējoša sabiedrība – mērķis, uz kuru mums jātiecas 23

Smēķēšanas aizliegums. Foto: ITAR-TASS/LETA
Renārs Putniņš
Print Friendly, PDF & Email

Būtu jāceļ akcīzes nodoklis cigaretēm tā, lai paciņa maksātu aptuveni piecus eiro

Latvijas veselības aprūpes sistēmas īpatnība ir tāda, ka daudz uzmanības tiek veltīts slimību ārstēšanai un salīdzinoši maz preventīviem sabiedrības veselības uzlabošanas pasākumiem. Skaidrs, ka slimības ir jāārstē un šim mērķim līdzekļi piešķirami vispirms. Bēdīgi ir tas, ka profilaktiskiem pasākumiem pēc tam bieži vien vairs nepietiek naudas. Šī situācija medicīnas nozarē atkārtojas gadu no gada un, strauji neuzlabojoties iedzīvotāju veselības stāvoklim vai nepalielinoties veselības aprūpes budžeta apjomam, maz kas var mainīties.

Nākamā gada ekonomiskās izaugsmes prognozes diemžēl nav iepriecinošas. IKP pieauguma tempi nebūs tik strauji kā iepriekš plānots, tāpēc arī veselības aprūpē uz būtisku finansējuma palielinājumu nebūtu jācer.

Sanāk apburtais loks. Daudz tērējam ārstēšanai tāpēc, ka nav bijis naudas profilaksei. Nav naudas profilaksei tāpēc, ka lauvas tiesa līdzekļu aiziet ārstēšanai. Kā lauzt šo greizo sistēmu? Viens no veidiem ir smēķēšanas ierobežošana un akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem. Ar šādu darbību mēs nošautu uzreiz divus zaķus – palielinātu valsts budžeta ienākumus un jūtami uzlabotu iedzīvotāju veselību.

Nav noslēpums, ka tieši smēķēšana ir viens no galvenajiem dažādu hronisku saslimšanu cēloņiem.

Eiropā smēķēšanas izraisīto slimību dēļ ik gadu priekšlaicīgi mirst aptuveni 700 000 iedzīvotāju. Latvijā smēķēšana ir bijusi iemesls katram sestajam priekšlaicīgas nāves gadījumam vīriešiem vecumā no 30 līdz 44 gadiem un katram trešajam nāves gadījumam vīriešiem vecumā no 45 līdz 59 gadiem.* Latvija 27 ES valstu vidū diemžēl ir viena no smēķēšanas rekordistēm. 2012.gadā ikdienā smēķēja 34% valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. 

Sirds un asinsvadu slimības, infarkts, insults, amputētas kājas, izgrieztas plaušas, izrauti zobi un visdažādākie vēži – tie ir tikai daži no nešķiramajiem un uzticamajiem smēķēšanas pavadoņiem. Pilns slimību uzskaitījums aizņemtu daudzas lappuses, turklāt mediķi, veicot jaunus pētījumus, šo sarakstu regulāri papildina. Smēķēšanas izraisīto slimību ārstēšanai valsts ik gadus tērē miljoniem eiro. Tāpēc, ja kaut nedaudz samazinātos smēķētāju skaits un smēķēšanas apjomi, veselības aprūpes budžetā izbrīvētos līdzekļi, kurus būtu iespējams novirzīt, piemēram, tai pašai slimību profilaksei.

Kā mazināt smēķēšanas postu? Ir pierādījies, ka viens no galvenajiem instrumentiem, kas ļauj samazināt tabakas izstrādājumu lietošanas apjomu, ir tieši cena.

Šā iemesla dēļ, manuprāt, pienācis laiks pieņemt drosmīgu lēmumu un būtiski palielināt akcīzes nodokli cigaretēm tā, lai viena paciņa maksātu aptuveni piecus eiro.

Šāda cena pat kaislīgākajiem nikotīna cienītājiem pie cigaretes liktu ķerties retāk. Daudzi jaunieši finansiālu apsvērumu dēļ smēķēt nemaz nesāktu, kas arī būtu galvenais akcīzes celšanas mērķis – pakāpeniski veidot no smēķēšanas brīvu sabiedrību.

Varu paredzēt, ka šai idejai būs daudz pretinieku, kas teiks, ka Latvijas smēķētāji nav tik bagāti, lai par cigaretēm maksātu piecus eiro. Iebildīs, ka līdz ar akcīzes celšanu palielināsies kontrabandas apjomi utt.

Kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjomi, protams, varētu pieaugt. Tajā pašā laikā mums ir dienesti, kuru uzdevums šo lietu apkarot un tas tiek darīts. Par aizturētām kontrabandas kravām TV vai interneta ziņu portālos tiek ziņots diezgan regulāri. Bažas, ka kāds negribēs pildīt likumu, arī nevar būt iemesls tam, lai atteiktos no tā pieņemšanas. Galvenais būtu saskaņot akcīzes nodokļa celšanu ar Lietuvu un Igauniju, lai neveidotos dramatiska cenu atšķirība Baltijas valstīs.

Kas attiecas uz satraukumu par to, ka liela daļa iedzīvotāju piecus eiro nemaz nevarēs atļauties samaksāt… Visiem smēķētājiem ir iespēja šo netikumu atmest. Ja kāds pēc akcīzes celšanas nolems, ka cena ir pārāk augsta un tāpēc cigaretes vairs nepirks – jo labāk. Cilvēks būs atbrīvojies no narkotiskas atkarības, uzlabojis veselību un darbaspējas, ieguvis citu skatu uz dzīvi. Arī valsts šā cilvēka ārstēšanai turpmākajos gados tērēs mazāku naudu.

Paradoksāli, taču daudzi smēķētāji uzskata, ka valsts uz viņu atkarības rēķina cenšas nopelnīt. Summa, ko viņi nodokļos samaksā valstij, patiešām nav no mazajām. Tā, piemēram, 2013.gadā akcīzes nodoklī par tabakas izstrādājumiem valsts iekasēja 106 miljonus latu (151 miljons eiro).

Tajā pašā laikā milzu līdzekļi tika tērēti arī smēķētāju ārstēšanai. Pieņemts uzskatīt, ka ES valstīs 24 – 32% valsts veselības aprūpes budžeta tiek tērēti alkohola un tabakas lietošanas izraisīto slimību ārstēšanai. Veselības nozares budžeta izdevumi tajā pašā 2013.gadā bija 497 miljoni latu (708 miljoni eiro). Viegli aprēķināt, ka vismaz 119 miljoni latu (169 miljoni eiro) no valsts budžeta 2013.gadā aizgāja smēķētāju un alkohola lietotāju ārstēšanai.

Smēķēšana valsts ekonomikai un sabiedrībai rada arī cita veida zaudējumus. Tā, piemēram, smēķētājiem ir zemāks darba ražīgums, viņi biežāk slimo un biežāk saņem valsts pabalstus. Smēķētāji arī agrāk mirst.

Ir skaidrs, ka nesmēķējoša sabiedrība ir produktīvāka un veicina straujāku valsts izaugsmi. Nesmēķējoša sabiedrība ir mērķis, uz kuru mums Latvijā jātiecas.

Autors ir neiroķirurgs, Ministru prezidentes padomnieks

* „Smēķēšanas izplatība un sekas Latvijā 2013. gadā” – Slimību profilakses un kontroles centra tematiskais ziņojums , 2. izdevums, Rīga 2014

 

Komentāri (23)

fretka 10.06.2015. 10.09

Kopš esmu atmetis smēķēšanu, ļoti rūpīgi un ar gandarījumu sekoju savu iecienīto cigarešu cenas pieaugumam 🙂

+7
-1
Atbildēt

0

Ebenemezers-3 10.06.2015. 09.58

personiigi es piipaašanu atmetu cenas deeļ ja 1994. gadaa , toreiz piipaaju bond , taas maksaaja kautkaadus 20 santiimu , es biju kaisliigs piipmanis un izpiipaaju 3 paciņas dienaa , tad kad paceela smeeķiem cenu uz 40 santiimiem noleemu mest šo niekošanos pie malas , kautgan autiņa bardačokaa kaa vienmeer bija 3 paciņas smeeķu , neaiztiku nedeeļu tad otru , tad trešo un smeekus atdevu čaļiem kuri prasiija uzpiipot , atdevu paciņu lai piipo , un taa tiku vaļaa no visaam , šodien paskatoties cik tas sū… pardon , meesls maksaa , nesaprotu kaa var nopiipot taadu naudu , meenesii sanaak vesela apkure , protams , lieciet klaat cenu , nav ko beernus maitaat , vismaz tie nemeklees kontrabandu , bet kontrabandistus vajag mest aiz resteem , degvielas kontrabandistu iemeta , tagad arii smeeķu andelmaņus jaamet , piipma’ņiem veiksmiigu atmešanu.

+7
-2
Atbildēt

0

Absints 10.06.2015. 12.22

Kārtējais puritāniskais likums, kas nedarbosies. Tādiem ir laba un pareiza ideja apakšā, bet valsts nespēj nodrošināt to izpildi, Kontrabandistus noķer reizēm, jā, bet tā ir daļa no viņu biznesa, savukārt kontrabandas cigaretes var nopirkt praktiski jebkur. Rīgā tabakas fabriku aiztaisīja ciet pēc tam, kad cigaretēm pacēla cenu un rezultātā kritās apgrozījums- uz kontrabandas cigarešu rēķina. Likums par alkohola tirdzniecības aizliegumu pēc 22. radīja točķu kustību un nelegālā alkohola piegādes plūsmu, kā rezultātā tautas veselība nevis uzlabojās, bet pasliktinājās- atcerieties dzērāju nāves Preiļos un Jelgavā. Kūlas dedzināšans aizlieguma likumi ir ļoti bargi, bet dzīvē tikai rada paaugstinātu risku, kā rezultātā 2014. un 2015. gadā ir sasniegti kūlas ugunsgrēku rekordi. Ko darīsim? Palielināsim sodus? Vēl viens svaigs piemērs ir krāsotā degviela. Likumam, kā parasti, laba ideja apakšā- kompensētā degviela jāizlieto lauksaimniecībā. Bet, kā un kas izkontrolēs, kas bākā? Nekā. Zemnieks uzliks mucu, pielies ar krāsoto degvielu, ko rādīt kontrolei…Vienreiz jānopērk un pāris litri jāielej… un darīs kā gribēs.

Tāpēc rakstā minētajā gadījumā būtu jāsāk ar kontrabandas ierobežošanu, ne otrādi…

Likumdevējiem dikti patīk “aizliegt”. Jo tā ir visvienkāršāk- iesniedzam, apstiprinām, esam rosījušies… izpildījuši vēlētājiem doto solījumu. Un kurš apstrīdēs, ka ar alkoholu vai smēķēšanu nevajag cīnīties? Kurš? Un tiek tiražēti “pareizie” likumi, kuri gala rezultātā nes vairāk ļaunuma, kā labuma.

Latvijas likumdevējiem un politiķiem ir pirmā līmeņa domāšana: “aizliegt”, “pacelt” un viss…. Kompleksi izdomāt pasākumu plānu, lai likums darbotos, viņi nav spējīgi…

Krīzes gados Finansu ministrija izdomāja nodokli, kas tiks iekasēts par iestādes autiņiem, ko izmanto personīgi. Pēc gada to atcēla, jo darbinieki nevis to maksāja, bet pārreģistrēja automobiļus uz sava vārda. Ierēdne bija tādu auto saitu sareizinājusi ar nodokļa lielumu, bet dzīvē iznāca čiks…

Jau vairākkārt esmu minējis Vācijas piemēru. Vācijā pirms vairāk kā desmit gadiem legalizēja prostitūciju, un tikai tāpēc, ka tā to var kontrolēt, ierobežot ,un pret to reāli cīnīties.

Gaidīt, lai Latvijas politiķi aizdomātos līdz kaut kam tādam, ir naivi.. Aizliedzam, paceļam… un brīnamies, ka nav efekta.

Latvijā valsts pārvalde izmaksā dārgi, ļoti dārgi. Valsts pārvalde nodrošina tās pašas funkcijas, kā piemēram Vācijā, tik iedzīvotāju skaits atšķiras dramatiski. Tāpēc mēs par katru deputātu, katru ierēdni maksājam stingri vairāk, kā vācietis. Tikai kvalitāte krasi atšķiras. Mazais iedzīvotāju skaits nerada iespēju iesaistīt profesionāļus, ekspertus. Tādu vai nu nav, vai to ir ļoti maz. Tāpēc lielus pasākumus paši nespējam noorganizēt. Dzelzceļa vagonu iepirkumā iesaistītie ierēdņi nebija nekādi noziedznieki, viņi gribēja vilcienus iepirkt. Gribēja, bet nemācēja. Sapinās. Latvijā šāda mēroga pasākumi nav pa zobam…

Tātad valsts pārvalde mums ir dārgāka, bet sliktāka. Tāpēc mums vajag tiešo Briseles pārvaldi. Tad muļķīgu lēmumu un likumu nebūtu… Un viss būti godīgāk. Tagad mums Saeimā ir divkoši un meļi (meloja, piemēram , par to kā balsoja par Vējoni), par Eiroparlamentu es tā nevaru teikt..

+7
-3
Atbildēt

3

    DikembeSakamoto > 11.06.2015. 23.40

    Visā ES krāsotā degviela darbojas efektīvi. Bet mums tā nav vajadzīga, jo ir tak auto ekspluatācijas nodiklis.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    kristaps_freimanis > 10.06.2015. 12.40

    “Tāpēc mums vajag tiešo Briseles pārvaldi. ”

    ===

    Nevajag. Lai bērni pieaugtu, šiem ir jāļauj un jāliek uzņemties atbildību. Sabiedrību nobriešana notiek ļoti līdzīgi.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 10.06.2015. 13.00

    “Tāpēc mums vajag tiešo Briseles pārvaldi. ”

    ============

    Kāpēc gan tev pašam neuzlikt tiešo pārvaldi no Briseles?Kad celties,kad iet gulēt,kad rakstīt komentārus,cik reizes nedēļā ar sievu…

    +3
    0
    Atbildēt

    0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu