Vita Brakovska (35) un Ilze Baumane (37) pametušas stabilus darbus un dara to, kas patīk. Viņas labprāt vēlētos kļūt par mammām
Rītos viņa dzer benzīnu. Tā par Vitas enerģiju saka Kaspars Zālītis, Mozaīkas* valdes loceklis, kad meklēju kādu cilvēku, kurš varētu pastāstīt, kā ir sadzīvot ar homoseksualitāti. Iemesls – Europride 2015, kas nākamajā nedēļā piepildīs Rīgu. Vita piekrīt sarunai, taču par savu otro pusi uzreiz jāvārdu nedod. Jāaprunājas. Saprotams, jo tas ir intīms temats. Izrādās, Ilzei nav iebildumu un neuztrauc, ko par viņu pēc raksta kāds padomās. Svarīgākie cilvēki zinot par viņas orientāciju, nekā slēpjama nav.
Kad Ilze un Vita enerģijas pilnas ierodas uz sarunu, nav šaubu – benzīnu rītos dzer abas. Skaidri redzams – darītājas. Ar iekšām. Ilze un Vita dzen jokus, ir atvērtas un tik interesanti stāsta katra par savu dzīvi, ka kopdzīve paliek teju vai otrajā plānā.
Ilze
Ilze beigusi Rīgas 49.vidusskolu un mūzikas vidusskolā apguvusi vijoles spēli. Viņas tētis bija vijolnieks, mamma spēlē čellu. «Bez mūzikas mūsu dzīve nebija iedomājama. Vakarā koncerts, pēc tā mājās tusiņš,» atceras Ilze. Taču viņa iestājās Banku augstskolas banku speciālistos. «Iegāju augstskolā un teicu – gribu te mācīties,» viņa atceras, ka tobrīd pie sevis domājusi: kaut tikai studiju priekšmetos nebūtu augstākās matemātikas. Un bija. Ilze ir ar pragmatisku prātu, izglītību ieguva un iestājās arī RISEBA, taču nepabeidza. Izkrita no aprites, jo neparedzēti daudz laika aizņēma darbs, mēģinājumi un dziedāšana sieviešu korī Dzintars, kas tobrīd piedalījās mūziklā Mūzikas skaņas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.