Kas notiek Kurzemes prospektā? • IR.lv

Kas notiek Kurzemes prospektā?

5
Mātes lomā Guna Zariņa, dēls — Intars Rešetins.

Jaunā Rīgas teātra izrāde Cerību ezers psihoterapijas seanss

Vladislava Nastavševa izrāde Cerību ezers ir autordarbs – viņš ir režisors, scenogrāfs, dramaturgs (piedaloties aktieriem) un pat galvenais varonis. Teātra tēma, kas režisora darbos ir ierasta, šoreiz ir īpaši būtiska. Nastavševs uzsver, ka iestudē izrādi par savu, savas mātes, draugu un paziņu, respektīvi, Latvijas krievu dzīvi Rīgā, un nevis šā tā, bet autobiogrāfiski. Šim mērķim radīta sarežģīta izrādes forma, kurā sapludināti no dzīves ņemti fragmenti (varoņu prototipu dzīvesstāsti, ierakstītas telefonsarunas, kā šķiet – pat režisora mēbeles, kas no viņa dzīvokļa pārceļojušas uz JRT skatuvi) un teatrāli paņēmieni – groteska aktieru darbos, galvenā varoņa (režisoru Vladu atveido Dailes teātra aktieris Intars Rešetins) no skatuves dotās komandas gaismotājiem, skatuves strādniekiem utt. Aktieri izrādi spēlē krieviski, un Intars Rešetins kopē Nastavševa intonācijas, stāju, uzvedības manieri. Iemiesošanās ir tik precīza, ka liek noticēt uz skatuves redzamā ciešajai sasaistei ar dzīvi ārpus teātra.

Cerību ezeru var skatīties no dažādiem skatpunktiem. Vispirms izrāde ir vēsturisks notikums. Šī ir pirmā reize Latvijas teātra vēsturē, kad kāds mākslinieks publiski paziņo par savu homoseksualitāti. Visu cieņu. Pateikta it kā starp citu, šī atklāsme gan par izrādes tēmu nekļūst. Bet krievu tēma Latvijā?

Režisors intervijās teicis, ka latviešus iestudējums šokēs, jo Latvijas māksla nerunā par to, kā mūsu krievi dzīvo. Principā taisnība, latvieši bieži izlīdzas ar klišejiskiem priekšstatiem, neiedziļinās, vienkāršo. Bet šoreiz to diemžēl var teikt arī par Nastavševu. Nē, krievu stāsti izrādē, protams, skan. Kaspars Znotiņš, piemēram, iemiesojas remontdarbu meistara Konstantīna ādā un stāsta par divām sievām un nepiešķirto pilsonību, Andris Keišs biseksuālā Viktora lomā runā par Krievijas karaspēku Ukrainā, kura tur neesot… Tikai Cerību ezerā izmantotā stāstu metode šoreiz nesasniedz gaidīto rezultātu. Stāsti izskan citu iestudējuma tēmu – teātris, Vlada personiskā dzīve, remonts – starpā, kļūstot par neobligātu, dzīvi un likteņus neiezīmējošu, papildinājumu tam, kas pakāpeniski izvēršas Nastavševa izrādes galvenajā tēmā, proti, viņa un mātes attiecībām.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu