Latvijā nākamajos gados ķīmijas un farmācijas nozarē būs nepieciešami vismaz 1000 jaunu darbinieku
Tikai filmās ķīmiķi ir garlaicīgi tipiņi, kuri spiesti iztikt no minimālās algas un dzīvot pie vecākiem. Īstajā dzīvē izvēle apgūt ķīmiju nozīmē labu atalgojumu un darbu dinamiskā vidē.
Saskaņā ar prestižā biznesa žurnāla “Forbes” aplēsēm, starp sešām labāk apmaksātajām profesijām pasaulē pērn ierindojās arī ķīmiķi, turklāt, šai nozarei ir liels attīstības potenciāls. ASV ķīmijas nozarē strādājošais profesionālis var nopelnīt līdz pat 100 000 ASV dolāru gadā. Arī Latvijas uzņēmumiem ir ko piedāvāt ambicioziem jauniešiem – gan labu atalgojumu, gan karjeras izaugsmes iespējas.
Mūsu aplēses liecina, ka Latvijā nākamajos gados ķīmijas un farmācijas nozarē būs nepieciešami vismaz 1000 jaunu darbinieku, jo daudzi mūsu speciālisti ir pirmspensijas vecumā. Mums ir jādomā par paaudžu maiņu, tādēļ lielākie asociācijas uzņēmumi ir izveidojuši fondu izglītības un zinātnes atbalstam, šim mērķim ziedojot vairākus desmitus tūkstošu eiro gadā.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas biedri jau pašlaik cieši sadarbojas ar Latvijas lielākajām augstskolām, piedāvājot prakses vietas un stipendijas topošajiem speciālistiem. Lai atbalstītu ķīmijas studentus, tādi uzņēmumi kā “Olainfarm”, “Rīgas laku un krāsu rūpnīca”, “Grindeks” un citi piedāvā ne tikai prakses vietas, bet arī stipendijas labākajiem ķīmijas studentiem.
Savukārt valstiskā līmenī ir palielināts gan budžeta vietu skaits inženierzinātnēs, gan dabaszinātnēs. Tomēr eksaktajās nozarēs valsts finansētās budžeta vietas paliek neaizpildītas, turklāt beidzēju skaits ir krietni mazāks nekā to pirmkursnieku, kuri uzsāk studijas.
Par bezdarbniekiem nekļūs
Tā kā nozarē ikviens students ir būtisks, ķīmijas un farmācijas uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar nozares mācību iestādēm un piedāvā prakses vietas, lai tādējādi motivētu topošos speciālistus palikt strādāt tajos pēc prakses beigām. Mūsu nozares uzņēmumi var piedāvāt labu atalgojumu un karjeras izaugsmes iespējas, turklāt konkurence uz vienu budžeta vietu ar ķīmiju un farmāciju saistītajās studiju programmās nav tik liela kā, piemēram, tiesību zinātnē un komunikācijās.
Latvijā vidējais atalgojums, saskaņā ar personāla atlases kompānijas „CV Online” pētījumu, pērn bija 659 eiro mēnesī, taču šeit gan ir jāpaskaidro, ka tā ir vidējā alga, saskaitot kopā gan speciālistu, gan cehā strādājošo cilvēku algas, tādēļ reālā mēneša alga, ko Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumi var piedāvāt speciālistiem, ir krietni lielāka – līdz pat 2000 eiro mēnesī. Karjeras sākumā, vēl studējot pēdējos kursos vai tikko pēc augstskolas beigšanas, jaunais ķīmiķis var jau rēķināties ar algu, sākot no 700 eiro.
Kā liecina asociācijas biedru pieredze, atalgojums ir tikai daļa no motivācijas strādāt šajā jomā. Tikpat spēcīgs dzinulis ir vēlme radīt produktus, kas uzlabotu sabiedrības dzīvi.
Plašas profila iespējas
Latvijā ir stipra ražošanas bāze smalkās organiskās sintēzes, ķīmisko un farmaceitisko vielu ražošanā. Augsti attīstīta ir arī farmaceitisko produktu, krāsu, laku, ziepju un kosmētikas, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Ķīmijas un farmācijas uzņēmumos darbs būs tiem, kuri grib piedalīties jaunu produktu izpētē, sekot to ieviešanai tirgū, uzraudzīt esošo produktu ražošanu un veikt citus pienākumus.
Zāles pret onkoloģiskām slimībām, kosmētikas līdzekļi, kas samazina grumbas, kā arī izturīgi un vienlaikus videi draudzīgi būvniecības materiāli ir tikai daļa no pētniecības iespējām, ko nozares uzņēmumi var piedāvāt jaunajiem speciālistiem.
Autors ir Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Komentāri (19)
Gantrijs Tors 29.05.2015. 12.41
Pirmkārt, vidējā alga objektīvi neatspoguļo paredzamo algu lielākajai darbinieku daļai. Pie Latvijas augstā algas nevienlīdzības (GINI) koeficienta šī problēma ir it īpaši izteikta.
Piemērs:
http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/de/Comparison_mean_median_mode.svg/300px-Comparison_mean_median_mode.svg.png
Augstas nevienlīdzības (Latvijas) gadījumā ir raustītā (plakanā) līkne. Kā redzams, ir liela atšķirība starp vidējo un mediāno vērtību. Vidējo vērtību (algu) “pavelk uz augšu” neliels skaits ekstremāli lielu vērtību (algu).
Zemas nevienlīdzības gadījumā darbojas augstā (nepārtrauktā) līkne. Šādā gadījumā varētu jaukt kopā vidējo un mediāno vērtību (algu) un nebūtu būtisku noviržu.
Otrkārt, nav korekti salīdzināt kopējo vidējo algu ar izņēmuma gadījumu “līdz pat 2000 eiro mēnesī”. Precīzāku informāciju sniegtu kaut vai to pašu vidējo algu salīdzinājums. Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem: http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/Sociala/Sociala__isterm__dsamaksa/DS0110c_euro.px/table/tableViewLayout1/?rxid=89fa53c2-5ff7-456f-aae4-c4274cf3b2aa sadaļā “(20) Manufacture of chemicals and chemical products” bruto alga 2014. gadā bija €703-746 salīdzinot ar vidējo algu pa visām nozarēm €740-786.
Visaugstākā ar ķīmiju saistītā vidējā alga ir farmācijā: €1118-1170.
Taču vēlreiz uzsvēru, ka tā ir tikai vidējā alga – lielākajai daļai darbinieku ir daudz zemākas algas nekā vidējās. Ar Ferrari varbūt brauc tikai pāris ķīmiķu Latvijā.
0
Absints 29.05.2015. 12.11
Bet visi grib strādāt par priekšniekiem un sekretārēm, un ideālais darbs ir saņemt algu un neko nedarīt. Un lai to var darīt no mājas… A tādu darbu prakstiski nav, Un ,ja nav – labāk bezdarbniekos, Un vaidēt, ka darba nav… Un braukt prom, moš citās valstīs būs leiputrija..
Latvijā atrast darbu ir vienkārši. To praktiski var izdarīt dažās dienās. Lai man nestāsta , ka tā nav. Vajag tikai gribēt… Jautājums ir kādu. Labu darbu atrast ir grūti, un ne tikai Latvijā.
Tāpēc svarīga ir izglītība, profesionālisms, ekspertīze, kā tas redzams šitajā rakstā. Ja tas būs – būs ne tikai darbs, bet labs darbs. Ja plivināsies skolā, svinēsi dzīvi pēc tās, tad varēsi vaidēt un izgāzt žulti. Bet vajag rakt!
3
v_rostins > 29.05.2015. 23.15
Krix
Nekā. Ievērojama daļa, kuri izmācījušies par ķīmiķiem nedeldēs darba biržas slieksni, drīzāk paši būs sociāli atbildīgi un nodarbinās savus tautiešus, ko es neteiktu par juristu, grāmatvežu, psihologu, ekonomistu un nez kā tur vēl armiju.
0
helena_1 > 27.05.2016. 16.30
Vispār jau žurnālistiem jāiemācās angļu valoda. Tajā pētījumā pie “underemployed” bija Chemical engenier, kas NAV ķīmiķis,jā saņem max 90 000 $, pēc ar 10-20 gadu stāžu. TIE NAV ķīmiķi, ĶĪMIĶI bija zemāk sarakstā ar 1/2 mazākām aldziņām 22% bezdarbu, un ap 30% strādā citā profesijā.
Chemical engeneer bija 7% kas strādā citā profesijā / sfērā, un ir 19% bezdarbs.
Chemical engeneer ir elites profesija, LV to vispār nemāca un klasifikatora ieraksta, ka lai būvētu rūpnīcas: trubas + process + gatavs produkts (piem. naftu pārvērtu par benzīnu) ir vajadzīga ķīmiķa izglītība. Murgs! tur vajag izglītību, kur pie iestāšanās un visu mācību procesu jābūt A līmeņa rezultātiem, tie ir būvinženieri + fiziķi + ķīmiķi (elite!!!). un arī tie nebrauc ar Ferrari.
BET palasiet ķīmiķu komentārus – visi kā viens kliedz – bez izaugsmes, bez rezultāta, ģimeni neuzturēt, fiansists pēc 20 gadiem pelna nx vairāk. un ķīmiķiem ir 20%-30% bezdarbs pasaulē (ASV, CAN, EUR, AUS) un uz 45% strādā ne savā profesijā.
Statistiku ir jālasa pareizi, nevis jāmeklē pazīstamie angļu valodas burti.
Kāpēc pasaulē arī neapmaksāta? Jo R&D ir tie kam visu laiku apgriež naudu, jo nav “pārdevēji”. Rezultātā mazas algas mūžīgi, regulāras štatu samazināšanas.
Visi kā viens – un tieši norāda, ka zinātne vai privāta laboratorija, nav atšķirība.
Pie mums var reklamēt, bet tad ir jāmāca.
LV un RTU nav pat papētījuši ko sola iemācīt ārvalstu ķīmijas kursos bakalauriem un kā tur specializējas.
LV bāleliņu stundu saraksts vienkārši ir mazatīstītas valsts līmenī – ābece, pasaules darba tirgus pieprasa advanced, bet mūsējie LU to pat necenšas pamanīt, RTU vēl cenšas modificēt, bet cenšas….
ja grib vidusšķiras algu – tāda ķīmiķiem neeksistē uz ZEMESLODES, jebkurš key account pelna vairāk par ķīmiķi. Te nu ir skarbā patiesība.
0
Krix > 29.05.2015. 16.01
Var var, tikai vairums ir tādu, kur maksā 400-500 eiro uz rokas(labākā gadījumā) par pilnu slodzi, kas vērtējot cenu pozīcijas LV…sanāk beigās pašam piemaksāt par darbu !
0
Krix 29.05.2015. 16.05
Bļaustīšanas par eksakto zinātņu absolventu pieprasījumu ir jau gadiem un gadiem secinot patiesās tendences kļūst skaidrs, ka nav gluži tā kā to bildi zīmē…par ķīmiķiem farmācijas nozarē varētu būt taisnība, jo tur tiešām uzņēmumi mērķtiecīgi piedalās apmācību procesā un arī izķer studentus…par visām pārējām eksaktajām profesijām, izņemot varbūt programmētājus – bet tas ir pēdējā laika kliedziens, ir lielas šaubas – vakances varbūt ir, bet tās ir ļoti nenovērtētas – darbiniekus ar pieredzi visiem vajag, bet maksāt negrib ne bez ne ar pieredzi !
2
0
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@Pelēkais Vilks > Krix 02.06.2015. 11.53
aivars15 …Turpinot to pašu domu, esmu redzējis … Kustība pretējā virzienā, t.i. ka humanitārais kļūst par būvinžinieri, ārstu vai finanšu direktoru ir maza.
==========
Turpinot domu: gumanitārijs var dzīvot un darboties piektajā stāvā tikai tad ja būvinženier’s ir sabūvējis pamatus.
Izglītības infrastruktūra IR sačakarēta caur kauzalitātes neizpratni.
Varbūtība kustībai “pretējā virzienā” ir patiešām maza, bet tādu nevar izslēgt.
Gumanitārijs, kuŗš atgriežas lai studētu kvantu mehāniku varētu būt gandrīz tikpat vērtīgs kā normāli veidojies homo sapiens.
0
aivars15 > Krix 31.05.2015. 19.22
vakances varbūt ir, bet tās ir ļoti nenovērtētas
——————————–
Cik labi, ka vakances bez augstākās izglītības ir augsti novērtētas, bet vai tad uz tām nevar pieteikties izglītoti darbinieki ;o ?
Turpinot to pašu domu, esmu redzējis ārstus, kuri tagad tirgo medicīnas ierīces. Ir inženieri, kas nodarbojas ar ‘soft’ aktivitātēm – reklāmu, sabiedriskām attiecībām. Kustība pretējā virzienā, t.i. ka humanitārais kļūst par būvinžinieri, ārstu vai finanšu direktoru ir maza. Tāpēc, secinājums – eksaktā izglītība atver jomas, kurās humanitāriem nav pieejamas, un neaizliedz humanitārās specialitātes, ja ir vēlēšanās un spējas.
0