9.maiju Latvijā par svinamu dienu uzskata salīdzinoši daudz lielāks iedzīvotāju skaits nekā 8.maiju
Eiropā 1945.gada 8.maijā beidzās karš. Nacistiskais režīms bija sagrauts. Šī pasaules daļa bija piedzīvojusi milzīgus cilvēkzaudējumus un lielākos postījumus savā vēsturē. Eiropas pēckara aina – postaža, nabadzība, nemitīgi plūstošas cilvēku straumes. Vieni steidzās mājās, citi bēga no komunistiskā režīma vai atbildības par pastrādātajiem noziegumiem, vēl citi meklēja jaunu pajumti vai vietu, kur rast iztiku. Miljoni cilvēku tika pārvietoti piespiedu kārtā.
Par pēckara Eiropas vizuālo simbolu kļuva drupas, kas vēstīja gan par izgaisušo pirmskara pasauli un gan pārciesto karu. Materiālie zudumi bija milzīgi, taču vēl baisāki – cilvēku zaudējumi. Tiek lēsts, ka laikposmā no 1939. līdz 1945.gadam ar karu saistītu iemeslu dēļ gāja bojā apmēram 36,5 miljoni cilvēku. Šis skaitlis atbilst Francijas pirmskara iedzīvotāju kopsummai. (1) Tik liela mēroga ēdiena, pajumtes, aprūpes un bēgļu problēmas Eiropai bija vēl nebijusi pieredze.
Vēsturnieks Kīts Lovs (Lowe) savu grāmatu par Eiropu pēc Otrā pasaules kara iesāk ar aicinājumu iztēloties pasauli bez institūcijām. Tā ir pasaule, kur izirušas robežas starp valstīm un kas līdzinās bezgala plašam laukam, pa kuru pārvietojās cilvēki, meklējot mājvietu. Nepastāv ne valstu, ne lokālās varas. Nav skolu, universitāšu, bibliotēku, arhīvu, nekur nav rodama informācija. Radio dažkārt darbojas, bet tā signāli šķiet tāli un lielākai daļai klausītāju skan svešvalodās. Ļaudis nedēļām ilgi nav redzējuši laikrakstus, nestrādā arī telegrāfs un nedarbojās telefons. Jaunākās ziņas ir tas, ko cilvēki viens otram pastāsta. Tāpat nav banku, rūpnīcu, veikalu. Likums nepastāv, nav arī iestāžu, kas to nodrošinātu.
Cilvēkiem pašiem par jāgādā par sevi, kā nu viņi māk un spēj. Lietas pieder tiem, kuri ir tik stipri, ka spēj tās iegūt un paturēt sev. Pa ielām klīst vīrieši ar ieročiem un ņem, ko vēlas. Visu sociālo slāņu un vecumu sievietes pārdod sevi par pārtiku un aizstāvību. Nepastāv kauns un morāle. Ir tikai izdzīvošana. Tāda bija lielas daļas Eiropas cilvēku dzīve 1944. un 1945.gadā, kas, raugoties no mūsdienu viedokļa, vairāk līdzinās mirāžai, ne realitātei. Pēc kara Eiropas civilizācija bija jāveido no jauna. (2) Rietumeiropai tas arī izdevās.
Austrumeiropas, kas nokļuva staļiniskā režīma kontrolē, vēsture bija citādāka. Tai nācās piedzīvot radikālu saišu saraušanu ar pagātni, tostarp eiropeisko stabilitāti, labklājību, kultūru un cilvēktiesībām. Vēsturnieks Tonijs Džads (Judt) pēckara dzīvi Austrumeiropā salīdzina ar atrašanos komā. (3) Staļiniskās vardarbības plosītajā Eiropas daļā galvenais bija Padomju Savienības kā politiskas un militāras supervaras veidošana, tam tika pakļauta ikviena cilvēku dzīve.
Ja Rietumeiropa uz 1945.gada 8.maiju raugās kā uz “nulles stundu”, kas ir atskaites punkts dzīvei bez kara, cilvēktiesību ievērošanai, demokrātijai un labklājībai, tad Austrumeiropai, arī Latvijai, priekšā vēl bija vairāki elles loki ar cilvēku zaudējumiem, teroru, nacionālā goda un cilvēkcieņas pazemojumu un nabadzību. Tādēļ arī saprotama daudzu Latvijas cilvēku atturīgā attieksme pret Otrā pasaules kara noslēguma atzīmēšanu 8.maijā, jo bija beigusies tikai militārā darbība, bet patiesa mierlaika dzīve neiestājās.
8.maija statistika
8.maijs – Nacisma sagrāves diena un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienas – Latvijā par oficiālu atceres dienu kļuva Latvijas Republikas Saeimas lēmumu 1995.gada 6.aprīlī. Gadiem ilgi šo svētku galvenais rituāls ir piemiņas pasākums Rīgas Brāļu kapos, kurā ziedus nolika Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, ministri, armijas pārstāvji, ārvalstu diplomāti un citas oficiālās personas. Pēdējos gados viņiem ir pievienojušies arī abās pusēs karojušie Otrā pasaules kara veterāni un viņus atbalstošās organizācijas. Atceres pasākumi notiek arī citās Latvijas vietās.
Tomēr 8.maijam īpaša nozīme ir tikai nelielas daļas iedzīvotāju kalendārā. Saskaņā ar valsts pētījumu programmas “Nacionālā identitāte” ietvaros 2014.gada jūnijā veiktās aptaujas rezultātiem, (4) Latvijā šo dienu atzīmēja 12,3% no visiem iedzīvotājiem. 3,4% aptaujāto atzina, ka 8.maiju atzīmē ģimenes vai draugu lokā, 7,4% apmeklē publiskus pasākumus, bet 1,5% – abos minētajos veidos. Vislielākais atbalsts šai atceres dienai pagājušajā gadā bija 18-24 gadus veco cilvēku grupā un augstāko izglītību ieguvušo vidū. 8.maiju atzīmēja 10,3% latviski runājošo ģimeņu locekļi un 15,5% krieviski runājošo. Lai gan Latvijas atmiņas politikā tiek akcentēta 8.maija atzīmēšana kā piederība Eiropas vēstures un atmiņas telpai, tomēr šis vēstījums iesakņojas gausi.
9.maija statistika
9.maiju – Padomju Savienības uzvaras dienu Lielajā Tēvijas karā – Latvijā par svinamu dienu uzskata salīdzinoši daudz lielāks iedzīvotāju skaits. Socioloģiskās aptaujas dati vēsta, ka šo dienu atzīmē 34,6% no visiem iedzīvotājiem. 13,6% to svin ģimenes vai draugu lokā, 13,3% apmeklē publiskus pasākumus, bet 7,7% – to atzīmē abos veidos. Procentuāli vislielākā 9.maija atzīmētāju grupa ir 55-74 gadus veco ļaužu un vidējo vispārējo vai vidējo profesionālo izglītību ieguvušo vidū. Šo dienu svin 8,9% no ikdienā latviski runājošajām ģimenēm un 71,6% no krievu valodā runājošām ģimenēm. Latvijas pilsoņu vidū ir 27,1% Padomju Savienības uzvaras atzīmētāju, bet nepilsoņu – 70,8%. Aptaujas dati arī liecina, ka visvairāk 9.maiju dienu atzīmē tieši Rīgā, proti, to svin 51,7% rīdzinieku.
Aptauju dati liecina, ka pēdējo gadu laikā 9.maija svinētāju skaits ir nedaudz pieaudzis. Līdzīgā aptaujā, kas tika veikta 2010.gada nogalē, tikai 30,3% aptaujāto atzina, ka atzīmē šo dienu.
Raugoties Latvijas kopējā svētku kalendārā, 9.maijs ir viens no vispopulārākajiem svētkiem. No visām svētku vai atceres dienām, kuru pamatā ir kāds svarīgs pagātnes notikums, visvairāk Latvijas iedzīvotāji svin 8.martu, kura saistība ar sieviešu tiesību kustības vēsturi gan ir tikai formāla. Otrajā vietā ir Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18.novembrī, trešajā – Lāčplēša diena 11.novembrī, bet ceturtajā – Padomju Savienības uzvara Lielajā Tēvijas karā 9.maijā. Šie aptaujas rezultāti uzdod daudzus un ne tik vienkārši atbildamus jautājumus par Latvijas atmiņas politiku, vērtību sistēmu, svētku svinēšanas jēgu un tradīciju sakņojumu.
Kāpēc svinam?
Pagātne ir ikvienas identitātes daļa, sociālā atmiņa un tās rituāli – svētku un atceres dienas – to veido un uztur. Savukārt identitāte nosaka piederību tai vai citai kopienai, novadam, zemei, valstij. Atmiņa indivīdiem un sociālajām grupām veido turpinājuma un drošības sajūtu, mazina sociālo vientulību. Visdrīzāk jau Latvijā patiešām un no visas sirds Padomju Savienības uzvaru Lielajā Tēvijas karā svin tikai daļa no tiem, kuriem 9.maijs ir svētku diena.
Svētku patiesie, proti, identitāti veidojošie, iemesli ir citi un atšķirīgi. Piemēram, nepieciešamība pēc piederības sajūtas reālajai vai izsapņotajai Krievijai, nostalģija pēc zudušās impērijas un sovetiskās dzīveskārtības, protests pret krievu valodas lomas mazināšanos publiskajā telpā, lepnums ar “krievu pasauli”, vajadzība pēc krievu valodā notiekošiem masu svētkiem, atbalsts mūsdienu Krievijas iekšpolitikai un ārpolitikai, nepatika pret Latvijas valsti, Eiropas Savienību un NATO. Šo uzskatījumu noteikti var vēl turpināt.
9.maija ikgadējās pompozās svinības Rīgā Uzvara parkā un citās pilsētās relativizē Padomju Savienības pāridarījumu Latvijai un tās cilvēkiem, okupācijas un totalitārisma ļaunumu un arī pašu taisnīguma jēgu. Nevienā sabiedrībā demokratizācijas procesi nekad nav pilnvērtīgi bez kritiskas visas (nevis selektīvas) pagātnes caurskates. Neviena eiropeiska identitāte nevar tapt bez atklātas un godīgas sarunas par savu vēsturi, bez atteikšanās no totalitāro varu iesētajiem mītiem cilvēku prātos un sirdīs un bez patiesas pāridarījumu nožēlas.
Autore ir LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas profesore
Atsauces:
1 – Džads, T. (2007). Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945. gada. Rīga: Dienas Grāmata. 29.-34. lpp.
2 – Lowe, K. (2012). Savage Continent. Europe in the Aftermath of World War II. New York: St. Martin’s Press. P. xiii, xiv.
3 – Džads, T. (2007). Pēc kara. Eiropas vēsture pēc 1945. gada. 227. lpp.
4 – Aptauju pēc LU Sociālo zinātņu fakultātes pasūtījuma 2014. gada jūnijā veica pētījumu centrs “SKDS”. Dažādos reģionos tika aptaujāts 1001 Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs vecumā no 18-74 gadiem.
Komentāri (59)
rinķī apkārt 07.05.2015. 13.30
Nav jākonfrontē savā starpā 8. un 9. maijs, jo viss tā pat ir skaidrs. 8. maijā civilizētā Eiropa piemin bojā gājušos un 2. pasaules karu, kurā nav uzvarētāju, ir tikai miljoniem beigtu cilvēku un drupas.
9. maijā tas ļaunums, kurš izdzīvoja divu pasaules ļaunumu savstarpējā sadursmē, svin savus ” uzvaras svētkus”, savu nemirstību un, kā to var redzēt šobrīd Ukrainā, savu “joprojām varēšanu”.
Ir viena lieta, kuru mēs nedrīkstam darīt. Mēs nedrīkstam sākt prātuļot par to, kurš no šiem ļaunumiem bija lielāks un, kas būtu tad noticis ar mums, ja tas ” mazākais ļaunum” tomēr nebūtu spējis uzvarēt to ” lielāko ļaunumu”.
Tieši šādu kļūdu vakar Sastrēgumstundā pieļāva Jundzis
12
Andris Doveiks > rinķī apkārt 07.05.2015. 16.29
eltae…….. tādēļ, ka pirms tam bija 1938. gada Minhene, pēc kuras Čehoslovākiju SADALĪJA Vācija, Polija un Ungārija. Bija Austrija. Vēl pirms tam bija Versaļas miera līguma pārkāpums, kad Vācijas karaspēks iegāja demilitarizētajā zonā, un tehniski Francija un Lielbritānija dažās nedēļās varēja likvidēt NSDAP Hitlera režīmu. Bet nedarīja.
0
Andris Doveiks > rinķī apkārt 07.05.2015. 13.50
rinķiaopkār, Jundzis tur bija vienīgais saprātīgais! Kudors varētu atskaitīties, kas viņam maksā, bet abi jaunuļi noteikti gatavi praida pirmajā rindā nostāties (un gan jau ka būs), un visu smagumu no aizmugures uzņemties, ja vien zin, ka Putinam tāda izrādīšanās nepatīk. Tā var nojaukt, bet nevar uzbūvēt.
0
Andris Doveiks > rinķī apkārt 07.05.2015. 17.02
Ne pelnīja, bet finansēja! Vāciju vairāk naudā, PSRS vairāk tehnoloģijā. Peļņu ņēma pēc kara, uzsēdinot visu pasauli uz $.
0
edge_indran > rinķī apkārt 07.05.2015. 13.39
———
Latvijas vēstures zinātne atrodas kritiskā stāvoklī
http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/263665-latvijas-vestures-zinatnes-apburtais-aplis/
===============================================================================
Visa 4.maija vēsturnieku cunfte tādu kļūdu pirms 25 gadiem gadiem pieļāva – un vēl pašlaik to nespēj apjēgt. Zelčisti skatās uz pieaugošo 9.maija svinētāju līkni un turpina cīnīties vēl sparīgāk – tādējādi “lejot ūdeni uz nepareizajām dzirnavām”:
“Pat pēckara laikā Latvija bija viens no turīgākajiem PSRS reģioniem ar labi nostādītu lauksaimniecību,…”
Vēsturnieks, Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš
http://nra.lv/latvija/138988-gatis-krumins-psrs-latviju-patereja.htm
0
edge_indran > rinķī apkārt 07.05.2015. 14.36
——
Palūgsim zelčistiem paskaidrot, ko apsolīja UK premjers pēc vienošanās parakstīšanas ar nacistisko Vāciju 1938.g. Minhenē.
http://www.toytowngermany.com/munich/chamberlain-munich-conference-1938.jpg
0
edge_indran > rinķī apkārt 07.05.2015. 16.56
——-
Angļu-sakšu kapitālisti nesēdēja “rokas klēpī salikuši” un nekādā tur zelčistu piesauktajā “komā” neatradās – viņi taisīja biznesu gan ar nacistiem, gan komunistiem.
Nauda nesmird….
Rothschild Cartel behind the rise of Hitler also funding communism socialism and world war
https://www.youtube.com/watch?v=DilIn9ffRFA
“Runājot par Otrā pasaules kara izcelšanās iemesliem, parasti izskan tradicionālie skaidrojumi par Hitleru un Staļinu, taču ir arī cits viedoklis – karš bija izdevīgs no finanšu apsvērumiem. Pasaule arī pirms Otrā pasaules kara bija ieslīgusi milzīgos savstarpējos parādos, kas krājās līdz virtuālai bezjēdzībai un daudziem palika par smagu. Karš ir graujošs, bet vienlaikus tas atbrīvo valstis, politiskos un finanšu līderus no parādiem. Ir uzvarētāji un arī zaudētāji, kuriem ir jāmaksā kontribūcijas. Un tā jau ir pilnīgi cita finansiālo attiecību situācija, kas izspēlēta šajā kara spēlē.”
MAIJA KŪLE,Starptautiskās filozofu biedrību federācijas direktoru padomes locekle http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/257800-maijakule-jautajums-par-labklajibu-ir-jautajums-par-tas-meru/
0
v_rostins > rinķī apkārt 07.05.2015. 16.13
eltae
Fufels. Ne jau tāpēc krievu fašistiskie izdzimteņi divdesmit gadus gatavoja karu, lai atteiktos pasauli noslīcināt asinīs, ja nebūtu noslēgts Molotova – Rībentropa paktu.
0
v_rostins > rinķī apkārt 08.05.2015. 23.25
eltae
ka Otrais pasaules karš iesākās pateicoties 1939. gadā parakstītajam Molotova – Rībentropa faktam.
—————–
Pieminēt Molotova – Rībentropa paktu bija aktuāli 1987. gadā, šodien lietas ir jāsauc īstā vārdā, jābeidz koķetēt ar absolūto ļaunumu un visa atbildība par drausmīgo imperiālistisko WWII jānes fašistisko izdzimteņu Bidlostānai un ikvienai netīra staļinistu cūkai, 9. maija svinētājam.
0
klans > rinķī apkārt 07.05.2015. 22.42
Vai tā bija kļūda?
0
v_rostins > rinķī apkārt 07.05.2015. 16.10
riņķī apkārt
Mēs nedrīkstam sākt prātuļot….
____________________
Tur nu tiešām ir jābūt galīgam kretīnam, lai absolūto ļaunumu mēģinātu ar kaut ko vēl salīdzināt.
0
eltae > rinķī apkārt 07.05.2015. 16.18
Kāpēc neviens no klātesošajiem profesionālam demagogam Dolgopolovam nepaskaidroja ka Otrais pasaules karš iesākās pateicoties 1939. gadā parakstītajam Molotova – Rībentropa faktam. Fakts paredzēja Staļina un Hitlera (PSRS un Vācijas) sadarbību sadalot Eiropu. 1939. gada 1.septembrī Vācija un Krievija iebruka Polijā to iekaroja un sarīkoja kopējo parādi par godu uzvarai pār Poliju. Otrais pasaules karš neiesākās 1941. bet i939. gadā.
0
eltae > rinķī apkārt 07.05.2015. 14.18
Izbrīna tas, ka neviens no klātesošjiem profesionālam demagogam Dolgopolovam nepaskaidroja Otrā pasaules kara izcelšanās iespējaamo faktu: Ja nebūtu Molotova – Ribentropa fakta ( Staļina – Hitlera 1939. parakstītā sadarbības ar Eiropas sadalīšanas izstrādāto plānu) Krievijas un Vācijas starpā Otrais pasaules karš vismaz 1941. gadā nebūtu izcēlies.
0
J.Biotops 07.05.2015. 14.13
Nepazaudēsim vienu būtisku detaļu – ne Hruščova, ne Staļina laikā 9.maiju nesvinēja, tāpēc ūsainā purna attēli mūsdienu anķifašistu plakātos izskatās sevišķi komiski. Zināja suns, ko ēdis un ar ko tāda uzvara saistās.
Svinamā datuma ideju gandrīz vai nejauši uzgāja pēc Brežņeva apvērsuma, kad 1965.gadā sagadījās apaļi 20 gadi – tad varu sagrābušie patiesās un dziļās rūpēs par veterāniem (kuru tad vēl bija tiešām daudz) iedeva visai tautai brīvdienu. Tā atklājās, ka datumu iespējams izmantot, lai nostiprinātu toreiz vēl nedrošo „kolektīvo vadību”, kurai par savu leģitimitāti nebija ne mazāko ilūziju. Un nākošajā, 1966.gadā tie paši veterāni ar izbrīnu uzzināja, ka nu būs brīvdiena katru gadu – slāva parķijē radnōj.
3
Andris Doveiks > J.Biotops 07.05.2015. 15.10
edge, Latvijai 17. jūnijs ir pārcelts uz 1. maiju. Cik atceros, VVF Doma laukumā bija tikai zilo karogu ietvarā :)
Ko svinēt 8.-9., ja nesvin WW2 Eiropas daļas noslēgumu, man nav saprotams.
Biotop, kurā gadā sāka atzīmēt 18.11.18?
0
edge_indran > J.Biotops 07.05.2015. 14.33
——–
Nepazaudēsim orientierus, citādi >25 000 000 000 lielo parādu nāksies atmaksāt. Var svinēt vai nesvinēt, bet nevajag bojāt svētkus citiem.
http://europa.eu/abc/symbols/9-may/images/europe_day_2003_en.jpg
0
v_rostins > J.Biotops 08.05.2015. 23.29
Andris Doveiks
Biotop, kurā gadā sāka atzīmēt 18.11.18?
————-
Visi labas gribas cilvēki šo dienu nekad nebija pārstājuši svinēt, bet par 9. maiju pirms Brežņeva gan neviena bidļjaķina neaizdomājās.
0
Edgars Avotiņš 07.05.2015. 16.20
ukraiņu joks:
Kā var zināt, ka zeme apaļa?
1944. gadā fašistus aizdzinām uz rietumiem, bet 2014. tie ieradās no austrumiem…
1
0
-5
Atbildēt
@edge_indran > Edgars Avotiņš 07.05.2015. 16.42
——–
Ukrainas premjera Jaceņuka “melnais humors”:
https://www.youtube.com/watch?v=lng1FFJesYU
“All of us still clearly remember the Soviet invasion of Ukraine and Germany,” he told German-state broadcaster ARD. “We need to avoid [a repeat of] it.”
0