Ušakovs: Latviešu valodu nepieciešams aizstāvēt

Rīgas mērs atbalstu krievu valodai referendumā skaidro ar vēlmi ”būt kopā ar vēlētājiem”

Rīgas mērs Nils Ušakovs (”Saskaņa”), kurš savulaik parakstījās par ierosinājumu rīkot referendumu par otras valsts valodas statusu krievu valodai, šodien intervijā Latvijas Radio 1 sacīja, ka latviešu valodai ir nepieciešami aizstāvības instrumenti, taču referenduma laikā viņš bija izšķīries ”būt kopā ar vēlētājiem”.

Viņš stāstīja, ka šis bija gadījums, kad pieņemt lēmumu parakstīties par referendumu bija grūti. ”Es esmu politiķis, es esmu nekas bez vēlētājiem,” savu izvēli pamatoja Ušakovs.

No vienas puses, pēc vēlēšanām, kurās “Saskaņas centrs” uzvarēja, bet to neiekļāva valdībā, partijas vēlētāji jutās aizvainoti. Koalīcijas “partijas runāja – ņemt vai neņemt tos krievus valdībā”, bet “Saskaņas” vēlētāji uzskatīja, ka viņi to ir pelnījuši, klāstīja Ušakovs. No otras puses, viņš piekrīt, ka nepieciešami instrumenti, lai aizstāvētu latviešu valodu, kad apkārt ir citas lielas valodas, citē Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv.

Ušakovs klāstīja – viņš joprojām uzskata, ka daudzās situācijās valsts un pašvaldības iestādes var izmantot krievu valodu, piemēram, pieņemt kādu iesniegumu krieviski un tālāk jau strādāt ar to latviski.

Referendums par oficiālā statusa noteikšanu krievu valodai notika pēc radikālā aktīvista Vladimira Lindermana un viņu atbalstītāju rosinātās parakstu vākšanas 2012.gada februārī, un pilsoņu vairākums pārliecinoši noraidīja šo priekšlikumus. Pēc referenduma politiķi sāka plaši apspriest sabiedrības saliedētības problēmas, bet rezultātā pieņēma Satversmes preambulu, kurā uzsvērtas nacionālās valsts un latviešu valodas vērtības. Gadu pēc referenduma Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda pārliecību, ka referendums nesašķēla sabiedrību un sašķelti ir vien politiķi.

Uz jautājumu, kāpēc piedalās plašajā 9.maija svinēšanā pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, Ušakovs sacīja, ka vēlas tos padarīt par visas valsts svētkiem, kur plīvo arī Latvijas karogs. Viņš noliedz, ka tur valdītu latviešiem naidīga gaisotne un aicināja piedalīties saietā, lai pārliecinātos, ka atmosfēra tur ir citāda.