Skriešanās ar parādu • IR.lv

Skriešanās ar parādu

2
Foto no privātā albuma
Inga Spriņģe

Kamēr deputāti naudīga lobija iespaidā nespēj neko izlemt, ātro kredītu firmas turpina pelnīt miljonus no cilvēkiem, kam nedrīkstētu aizdot. Re:Baltica izpētīja, kā tas notiek

Ātros kredītus vērtēju diezgan pozitīvi, – fonā skanot nomierinošai klaviermūzikai, reklāmā stāsta Arturs (24), kuru piesaka kā hidrokrāvēja mašīnistu no Kalētiem. Ģērbies biezā, pelēkā jakā un novalkātos džinsos, Arturs sēž apbružāta dīvāna stūrī un nervozi knibina sastrādātos pirkstus. Ātros kredītus ņemot, lai biežāk no Liepājas varētu aizbraukt pie vecākiem uz Kalētiem. «Procentu likme man ir tas pats, kā aizbraukt pie kāda drauga aizņemties to summu. Procentus samaksāju par ērtumu, ātrumu, kvalitatīvu darbu.»

«Esmu pret to, ka valsts viņus likvidētu,» sakāmo nobeidz Arturs. «Ja cilvēkiem ir grūti, šis ir vienīgais veids, kā izkļūt no šīs grūtās situācijas.» Patlaban Arturs jau pastāvīgi dzīvo Kalētos, bet katru dienu dodas uz Liepāju, kur strādā autoservisā. 

Arturs ir viens no 34 cilvēkiem, kuri ātro kredītu jeb Nebanku kredītdevēju asociācijas pasūtītajās reklāmās stāsta, kā aizdevumi palīdz viņu dzīvei. Latvieši un krievi, sievietes un vīrieši, skolotāji, pārdevējas, traktoristi un tipogrāfijas strādnieki no visām Latvijas pusēm – kā no sabiedrisko attiecību mācību grāmatām kopēti «sabiedriskie advokāti» pakalpojumam, par kura ierobežošanas nodomu pirms diviem gadiem paziņoja Ekonomikas ministrija (EM).

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu