„Delna” sabiedrībai atklāj vērtējumu par Streļčenoka kompetenci

„Delna” aicina arī citas nevalstiskās organizācijas atklātības vārdā publiskot savus atzinumus par Streļčenoku 

Biedrība „Sabiedrība par atklātību – Delna” publicējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) biroja vadītāja Jaroslava Streļčenoka kompetenču novērtējumu, kurā ir izvērsti argumenti, kādēļ šī nevalstiskā organizācija uzskata, ka Streļčenoks nav piemērots KNAB vadītāja amatam.

Vienlaikus „Delna” aicina arī pārējām nevalstiskajām organizācijām, kuras vērtēja KNAB vadītāja darbu, publiskot savus izvērstos novērtējumus, lai nodrošinātu atklātību izvērtēšanas procesā.

Streļčenokam termiņš viņa darbības pašvērtējumam pagarināts, pamatojoties uz paša lūgumu, vēsta LETA.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) preses sekretāre Aiva Rozenberga informēja, ka iesniegšanas termiņu līdz 7.aprīlim Streļčenoks lūdzis pagarināt, jo esot ļoti aizņemts. Streļčenoks termiņu lūdzis pagarināt par mēnesi.

Iepriekš Straujumas rīkojumā par KNAB priekšnieka darba izpildes novērtēšanas komisijas izveidi bija teikts, ka Streļčenokam aizpildīta darba izpildes novērtēšanas veidlapa “Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmā” jāiesniedz līdz 24.martam. Taču piektdien oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēts minētā rīkojuma grozījums, ar kuru veidlapas iesniegšanas termiņš pagarināts līdz 7.aprīlim.

„Delnas” direktors Gundars Jankovs savukārt norāda, ka šis Streļčenoka darbības izvērtējums nosūtīts Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība) 27.martā.

Publicējam visu dokumentu, kas adresēts Ministru prezidentei.

Par Streļčenoka novērtēšanu

„Sabiedrība par atklātību Delna” (Delna) veica KNAB vadītāja Jaroslava Streļčenoka septiņu kompetenču novērtēšanu un savu vērtējumu iesniedza NEVIS. Neskatoties uz to, „Delna” nosūta Jums un Jūsu izveidotajai izvērtēšanas komisijai izvērstu Delnas vērtējumu, jo NEVIS sistēma pieļauj tikai ierobežotu zīmju skaitu komentāriem.

Lai „Delna” sniegtu objektīvu KNAB vadītāja novērtējumu, tika uzklausīti „Delnas” biedri, es personīgi tikos ar Streļčenoku un vairākiem KNAB darbiniekiem. „Delnas” vērtējums par KNAB vadītāja kompetenci tika izdarīts, pamatojoties uz „Delnas” sadarbības praksi ar Streļčenoku un iegūtajiem viedokļiem.

Novērtējot KNAB vadītāja septiņas kompetences: ētiskumu, stratēģisko redzējumu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientāciju uz rezultātu sasniegšanu, orientāciju uz attīstību, komandas vadīšanu, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, „Delna” uzskata, ka Streļčenoks nav piemērots KNAB vadītāja amatam turpmāk minēto iemeslu dēļ.

„Delna” uzskata, ka Streļčenoka komunikācija publiskajā telpā, attaisnojoties par KNAB notiekošo, neliecina par ētikas normu ievērošanu. Streļčenoks nespēj izskaidrot KNAB notiekošo. Vēršanos pret medijiem un nevalstiskajām organizācijām, pieprasot paskaidrot to paustos viedokļus, ir būtisks ētikas pamatprincipu pārkāpums.

Streļčenokam nepiemīt autoritāte kolektīvā, kā arī vadītāja prasmes, viņš nespēj kļūt par komandas līderi. Tas, ka Streļčenoks nespēj KNAB sakārtot iestādes personāla jautājumus, liecina par stratēģiskas domāšanas un kompetences trūkumu, jo, neskatoties uz to, ka KNAB saistošajos normatīvajos aktos ir konstatētas kolīzijas, kompetentam vadītājam ir jāspēj rīkoties tiesiski un pieņemt tiesiskus lēmumus. „Delna” uzskata, ka Streļčenoks pievēršas sīkumiem (administratīvo jautājumu risināšanai), nevis svarīgiem un globāliem pretkorupcijas jautājumiem, ko no viņa sagaida sabiedrība.

Streļčenoks nav līderis pretkorupcijas jautājumos. Streļčenoks, esot KNAB vadītāja amatā, t.sk. novērtēšanas periodā, nav izrādījis interesi, aktīvi iesaistījies un paudis viedokli, būtiskos jautājumos, piemēram, nav paudis skaidru KNAB viedokli maksātnespējas jautājumā, trauksmes cēlēju jautājumā, tiesu sistēmas sakārtošanas jautājumā u.c. jautājumos. Streļčenokam nav stratēģiskā redzējuma, kā ierobežot korupciju Latvijā, nav konstatēts, ka viņš organizētu sabiedrisko diskusiju par būtiskiem pretkorupcijas politikas jautājumiem. Streļčenoks savu laiku velta KNAB administratīvo jautājumu sakārtošanai, prezentāciju pasniegšanai un iesaistās tikai sabiedrisko attiecību kampaņās, nevis viedokļa sniegšanā par valstī nepieciešamajām reformām korupcijas izskaušanā.

Streļčenoks neapzinās savus trūkumus, tos neanalizē un neizdara secinājumus. To apliecina fakti, ka, neskatoties uz iepriekšējo zemo novērtējumu, Streļčenoks savā darbībā nav mainījis izvēlēto vadības modeli, nav pievērsies un ar savu iniciatīvu nav aktīvi virzījis KNAB izstrādātās stratēģijas, nav centies kļūt par viedokļa līderi, nav spējis racionāli atrisināt konfliktus ar personālu iestādē.

Streļčenoks stratēģiskus jautājumus, kas būtu jāuzņemas pašam vadītājam, deleģē padotajiem. Tas rada situācijas, ka konkrētais jautājums neiegūst nozīmīgumu un tiek pakļauts riskam, ka netiks pienācīgi virzīts un apstiprināts. Šāda pieeja būtiskus jautājumus padara par formāliem. Streļčenoks vadības jautājumos paļaujas uz citiem, viņam trūkst sava stratēģiska viedokļa, kuru aizstāvēt un virzīt.

Trūkstot līderības īpašībai, nemainot vadības modeli, KNAB iestādē netiek pienācīgi nodrošināta labas pārvaldības principu ievērošana. Tas ir kritiski, jo pie šādas situācijas, kad KNAB ir vājš vadītājs, tiek apdraudēta arī valsts drošība. KNAB vadītājam nevirzot iestādi skaidri un efektīvi, netiek nodrošināta „lielo” korupcijas lietu atklāšana saprātīgā termiņā. Nenotiek mērķtiecīga un efektīva cīņa ar korupciju, jo KNAB un valsts pretkorupcijas stratēģiju izstrādā un virza zemāka līmeņa amatpersonas, kuras atbild par šauru funkciju un uzdevumu izpildi, nevis par sistēmisku un kompleksu pretkorupcijas jautājumu virzīšanu. Šis pienākums ir jāuzņemas KNAB vadītājam. Pašreizējā pieeja pretkorupcijas stratēģiju padara par formālu un neefektīvu.

Novērots, ka Streļčenoks uzņemas atbildību un pieņem lēmumus par administratīvajiem ajutājumiem, bet nav novērots, ka šāda atbildība un lēmumu pieņemšana būtu attiecībā par sistēmiskiem pretkorupcijas jautājumiem un valstiski svarīgiem jautājumiem. Streļčenokam pievēršot pastiprinātu uzmanību tikai administratīvajiem jautājumiem, netiek efektīvi nodrošināta KNAB pamatfunkciju izpilde, proti, korupcijas apkarošana un novēršana valstī kopumā.

Streļčenoks kā vienu no prioritātēm izvirza sabiedrības izglītošanu, kas, protams, ir būtiski un jādara, tomēr neesam dzirdējuši citas Streļčenoka kā iestādes vadītāja pretkorupcijas prioritātes, kuras viņš uzņemtos virzīt, lai mazinātu korupciju Latvijā.

Streļčenoks ir veicis iestādes iekšējo normatīvo aktu sakārtošanu un arī nodrošinājis finanšu resursu ietaupīšanu un pārdalīšanu, kas ļauj motivēt darbiniekus finansiāli. Savukārt, atsevišķos personāla jautājumos, kas skar strīdus, Streļčenoks nav spējis nodrošināt tiesisku risinājumu, neskatoties uz pretrunām normatīvajos aktos. Tas liecina par nespēju pieņemt lēmumus sarežģītās lietās un vienlaicīgi grauj KNAB publisko tēlu. Šāda situācija arī traucē KNAB darbinieku darbu un nav motivējošs apstāklis.

Ņemot vērā minētos argumentus, uzskatām, ka Streļčenoks nav piemērots KNAB vadītājam.

Vērtējot KNAB jautājumu kopsakarā ar vadītāja atlases procesu, jau tagad būtu jāsāk darbu pie KNAB vadītāja atlases procesa pārskatīšanas. „Delna” uzskata, ka līdzšinējais atlases process nav pietiekami efektīvs, lai KNAB tiktu pie kompetenta vadītāja.

Ar cieņu,

Gundars Jankovs, direktors