Stankēvičs mudina Saeimu izstrādāt tādus likumus, kas nevis izdabā cilvēkiem un mudina iet pa vieglākās pretestības ceļu, bet mobilizē uz atbildību
Mīdot kājām otra cilvēka reliģiskās jūtas, jārēķinās, ka atbilde uz psiholoģisko vardarbību var būt fiziska vardarbība, intervijā aģentūrai LETA norāda Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Runājot par “Charlie Hebdo” karikatūrām, Stankevičs uzsver, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos. Protams, nav pieņemama vardarbība. Tā ir nosodāma, un vainīgajiem ir jāsaņem sods. Tiem, kas uzbruka “Charlie Hebdo” redakcijai Francijā, ir jāuzņemas visa atbildība. Terorisms nav veids, kā risināt šos jautājumus, uzsver arhibīskaps.
Tomēr ir jārunā arī par “Charlie Hebdo” redakcijas un karikatūristu atbildību. Viņi visvairāk gānījās tieši par kristiešiem un katoļu baznīcu, norāda arhibīskaps. Svēto Trīsvienību viņi ir attēlojuši kā trīs homoseksuālistu dzimumaktu. Tā ir tīrākā zaimošana un ņirgāšanās par to, kas ticīgajiem ir pats dārgākais, uzsver arhibīskaps. Un tas tiek darīts vārda brīvības aizsegā.
“Esmu pārliecināts, ka Eiropas vērtību kodols ir cilvēka cieņa. Un tas nozīmē – ja kāds pazemo otra cilvēka cieņu, tad viņš vēršas pret Eiropas vērtībām, pat ja tas notiek vārda brīvības aizsegā. Ja šādā griezumā paskatāmies uz šiem karikatūristiem, tad viņiem nav nekā kopīga ar patiesajām Eiropas vērtībām. Viņi ņirgājas par kristietību, ņirgājas par islāmu. Un, tāpat kā kristietim vai ateistam, arī musulmanim ir sava cilvēciskā cieņa. Viņiem ir ļoti dārgas savas reliģiskās vērtības. Katoļi ir protestējuši pret “Charlie Hebdo” karikatūrām, vēršoties tiesā, bet tiesa sūdzību noraidīja, aizbildinoties ar vārda brīvību. Musulmaņi rīkojās citādi. Ja tiek mīdītas kājām otra cilvēka reliģiskās jūtas, jārēķinās, ka atbilde pret psiholoģisko vardarbību var būt fiziska vardarbība,” uzsver arhibīskaps Stankevičs.
“Mani bažīgu dara arī tas, ka bieži vien tiek sakultas putas par otršķirīgiem jautājumiem, uz kuriem tiek koncentrēta arī mediju un sabiedrības interese, bet patiesās problēmas paliek kaut kur fonā,” atzīst Stankevičs.
Piemēram, daudz tiek runāts par to, ka ģimene ir krīzes situācijā, bet tas ir izaicinājums likumdevējiem – izstrādāt tādus likumus, kas atbalsta ģimeni, veicina dzimstību, atbalsta daudzbērnu ģimenes. Ir vajadzīgi likumi, kas liek cilvēkiem būt atbildīgiem, nevis piedzemdēt bērnu un pamest. Saeimas pienākums ir gādāt par tādu likumu pieņemšanu, kas nevis izdabā cilvēkiem un mudina iet pa vieglākās pretestības ceļu, bet mobilizē uz atbildību, uzsver arhibīskaps.
Tas pats attiecas uz jaunatnes izglītošanu un audzināšanu. “Ir svarīgi, lai izglītība būtu balstīta uz vērtībām, lai tā būtu prasīga pret audzēkņiem. Mēs to cenšamies realizēt Rīgas Katoļu ģimnāzijā,” uzskata arhibīskaps.
Pēc Stankeviča domām, sabiedrībā valda nedrošība. Netiek pietiekami novērtēts tas, kas mums ir. Ir maz redzama pateicība Dievam, ja mēs salīdzinām ar to, kas notiek kaimiņu un citās valstīs.
Vērtējot notikumus Ukrainā, Stankevičs atzīst, ka notikumi Ukrainā – tas ir nopietni. Bet tas, uz ko mēs aicinām ticīgos, ir lūgties par mieru Ukrainā un par to, lai šis konflikts tiktu pēc iespējas ātrāk atrisināts. Esam organizējuši arī speciālu ekumenisku dievkalpojumu Doma baznīcā, lai aizlūgtu par mieru Ukrainā. Tajā piedalījās Latvijas galveno kristīgo konfesiju vadītāji.
“Mums ir ļoti svarīgi veicināt sabiedrības saliedētību, nekurināt emocijas un būt ļoti uzmanīgiem, lai cilvēki netiktu sarīdīti savā starpā,” uzsver arhibīskaps.
Komentāri (32)
dzeris49 18.03.2015. 09.04
Un kā ir ar dažām religijām, kas atklāti aicina uz vardarbību, kā tie, kas dēvē sevi par islamu un pravoslāvi, un ievieš dfzīvē absolūti tumsonīgās dogmas?
Kā ir ar tiem pašiem katoļu baznīcas funkcionāriem – pedofīliem un vienkārši blēžiem, kas izmanto reliģiju, lai iedzīvotos?
Tiem arī, tātad, būtu jārēķinās ar fizisku vardarbību, jo tie aizskar manas un vēl daudzu jūtas, un Stankevics to sapratīs, jo, att. pret karikatūru autoriem viņš vardarbību, it kā, neattaisno, bet, tomēr, “izprot”?
Kāpēc sekulārajā valstī vispār būtu jāizprot kādu religiozu fanātiķu viedoklis, un nedrīkst par šiem neadekvātajiem smieties?
11
rinķī apkārt > dzeris49 18.03.2015. 12.41
Raimonds Blūms. Nav jēgas uzsākt diskusiju par to, vai Dievs ir tikpat reāls cik reālas ir mūsu mammas. Runa jau ir par pavisam ko citu. Runa ir par cieņu pret otru cilvēku, otra cilvēka jūtām un pārliecību. Emociju dēļ ir izcēlies neviens vien karš cilvēces vēsturē un darītas tik pat daudz citas galējas lietas. Savā komentārā Tu itkā pilnībā tās noliedz.Tu jūtu izpausmes, pārdzīvojumus, pārliecību ieliec kaut kādā sausā formulā pēc kuras tad tagad cilvēcei būtu jādzīvo, taču piedod, bet es šaubos, ka Tu pats spēj šādi dzīvot. Man Tavs komentārs drīzāk izklausās pēc tādas dīvāna prātuļošanas, kurā nav ne kripatas no tās patiesās dzīves, kurā mēs dzīvojam. Tu centies būt ” vēss citplanētietis” :), bet piedod, es šādai pozai neticu …:)
0
aivarsk > dzeris49 18.03.2015. 20.46
Raimonds Blūms, lai uzsāktu diskusiju par filosofiskām tēmām, vispirms jāvienojas par jēdzieniem – kaut vai dažiem –
Tātad – kas ir Dievs? Kas ir reāls? Vai reāls ir tas, ko mēs redzam un jūtam? Piemēram, sapņus redzam un jūtam, bet vai tie ir reāli? Piemēram, kino redzam un bailes jūtam, bet vai apdraudējums ir reāls?
Tālāk – Ja Dievs ir VISS, tad, kā var apgalvot, ka Dieva nav???
Vai nākamais vārds, ko tu pateiksi būs NĒ?
utt.
P.S. Racionāli domājošs cilvēks NOTEIKTI ir ticīgs – netici? Padomā pats:
1. Versija – “Dieva nav” – tad vienalga esi ticīgs vai nē – viss visiem beidzas vienādi un esot ticīgs, tu neko nezaudē.
2. Versija – “Dievs ir” – tad ticīgajam, ir lielas priekšrocības iepretim neticīgajam, tātad, apskatot šo dilemmu no racionalitātes viedokļa – labāk esi ticīgs, ja sauc sevi par racionālu!
0
v_rostins > dzeris49 18.03.2015. 13.03
rinķī apkārt
Runa ir par cieņu pret otru cilvēku, otra cilvēka jūtām un pārliecību.
____________
Ja pareizi saprotu, man turpmāk būtu jāatsakās no cūkgaļas un šņabja, bet īpaši no mūsu varoņu pieminēšanas 16. martā, kas aizskar “otra cilvēka” jūtas un pārliecību.
Man šķiet, ka savās mājās es nevienu nevaru aizvainot, ka muslimiem un pravoslavnutijiem šeit jāizvairās no savām reliģiskām izpausmēm, bet krievu fašistiskiem izdzimteņiem demonstratīvi svinēt Staļina asiņaino uzvaru pār cilvēcību un veselo saprātu.
0
Raimonds Blūms > dzeris49 18.03.2015. 14.29
@rinķī apkārt
Protams, nav vērts diskutēt vai dievs eksistē, jo tam nav pierādījumu. Tādēļ, kamēr nav pierādījumu kas to apstiprina, nav racionāli pieņemt, ka tas eksistē. Tas protams nenozīmē arī pretējo (diemžēl). Gluži kā izmeklēšanā – neesi vainīgs, kamēr nav pierādīta vaina.
1) es pats esmu mākslinieks un mākslinieki saprot vārda brīvības svarīgumu. Dzīvojot kur bijis PSRS režīms, šķiet pārsteidzoši kādam skaidrot kāpēc mākslu nedrīkst cenzēt
2) ” Emociju dēļ ir izcēlies neviens vien karš cilvēces vēsturē (..) Savā komentārā Tu itkā pilnībā tās noliedz”
Nav taisnība, es nenoliedzu to, ka tā ir bijis, es saku, ka tā nedrīkst notikt, šāda rīcība NAV attaisnojama. Vēlreiz – Tu lieto ”sievsitēju aizstāvību”, t.i. – ”viņa mani provocēja”, šī nožēlojamā argumenta jēga ir novērst uzmanību no izdarītā un mīkstināt vainu. Tas NAV un NEVAR būt pieņemams
3) ”šaubos, ka Tu pats spēj šādi dzīvot” humors man ir sirdij tuvs, un tajā bieži var redzēt paradokusu – cilvēki smiesies par vis kaut ko, kamēr vien netrāpa viņiem sāpīgai tēmai. Un te viss ir vienkārši – ja nevēlies lai smejas par tevi, nesmejies par citiem. Citādi tā ir dubulta morāle
4) ” Tu centies būt ” vēss citplanētietis” :), bet piedod, es šādai pozai neticu”
Tev nav jātic, lai tā būtu taisnība. Es NEKAD savā mūžā neesmu fiziski reaģējis uz personīgiem apvainojumiem. Un nekad arī nereaģēšu. Man riebjas vardarbība un es to nosodu. Esmu racionāli domājošs cilvēks ar labu humora izjūtu.
0
v_rostins > dzeris49 18.03.2015. 14.11
andrejs
Ja Puķins ir Dievs, tad jau, protams, tika aizskartas ticīgo jūtas.
https://www.youtube.com/watch?v=GCasuaAczKY
0
andrejs > dzeris49 18.03.2015. 12.11
Ar savu izteiktu vārdu cilvēks var darīt ļoti labas lietas un arī gluži otrādi, darīt ļoti sliktas lietas,
——————————-
tieši tā. Vakar padomāju par Ādamsona likteni. Reiz bija tāds postpadomju tautā iemīļots rozā komunistu un pāris panaivu ārzemju latviešu konglomerāts ar nosaukumu LC. Skaitījās liberāļi, bēdīgi slavenās exDienas mīluļi. Viņu vidū bija arī populārais Jūras spēku virsnieks Ādamsons. Ievēlēts Saeimā, iecelts par Iekšlietu ministru. Viss bija kārtībā.
Nezin kādu iemeslu dēļ no LC viņš aizgāja un iestājās latviskajā LSDSP. Preses (konkrēti Dienas) attieksme krasi mainījās. Viņš (tāpat kā visa partija) momentā kļuva par slikto zēnu. Viss ko viņš darīja bija slikti. Viņš bija tas, kas atmaskoja pederastu grupējumu valsts augstākajās aprindās, vadoni Eisaku iesēdināja, bet pārējie izspruka sveikā. Pēc šī izgājiena uzbrukumi Ādamsonam kļuva vēl histēriskāki. Vecāki cilvēki noteikti nav aizmirsuši cik netīras tintes izlietoja ozoliņi, lai pierādītu, ka robežsargs Ādamsons ir krievu čekists. Tā rīdīšana bija vienkārši smieklīga savā primitīvismā.
Vēlāk Ādamsons tika uzņemts Jurkāna veidotajā mērenajā TSP. Un tagad ir nonācis līdz legalizēto kolonistu atklāti šovinistiskajai kremļa kontrolētajai sc.
Kā būtu veidojusies viņa biogrāfija, ja viņš nebūtu no atsevišķiem šķēles kontrolētiem MIL saņēmis uz savas galvas šo apmelojumu un mēslu kaudzi? Tāds ir jautājums.
0
rinķī apkārt > dzeris49 18.03.2015. 11.23
Dzeri. …Kāpēc sekulārajā valstī vispār būtu jāizprot kādu religiozu fanātiķu viedoklis, un nedrīkst par šiem neadekvātajiem smieties?…+++ smieties jau var visādi – labsirdīgi, ļauni. Lai piezemētu diskusiju, tāds piemērs. Kā Tu justos, ja Tavā acu priekšā, lai arī vārdiski, vai karikatūrā, bet piesmietu Tav māti, sievu, meitu un tas tiktu darīts vārda brīvības “ietvaros”, un Tev nekas neatliktu, kā vien klusēt un visu to pieciest, ja nevēlies pārkāpt likumu un tam nelietiem iedzīt zobus smadzenēs, kuru viņam nav.
Aizmirsu kurā Āfrikas valstī, bet šo karikatūru dēļ muslimi nogalināja vairākus simtus nēģeru, bet par to jau nav jāuztraucas. Āfrika ir tālu un nogalināja jau tikai kaut kādus nēģerus, tā Tu gribi teikt?
Ar savu izteiktu vārdu cilvēks var darīt ļoti labas lietas un arī gluži otrādi, darīt ļoti sliktas lietas, lai arī formāli likums netiek pārkāpts, un viss notiekošais ietilpst ” vārda brīvības” rāmī. Arhibiskaps centās runāt par labo un ļauno, par par lietām, par kurām Tavā izpratnē ” sekulārā valstī” nav jārunā. Ar vārdu Dzeri var arī nogalināt, tā pavisam vienkārši…
0
andrejs > dzeris49 18.03.2015. 13.47
Neviens uz baznīcu vai tur, kur pulcējas reliģiozi cilvēki, neiet
—————————-
par varonīgajām pussy riot neesi piemirsis?
0
Raimonds Blūms > dzeris49 18.03.2015. 23.18
@aivarsk
”Ja Dievs ir VISS, tad, kā var apgalvot, ka Dieva nav?”
Un te arī Tavs arguments pilnībā sabrūk. Pirmkārt, lai to apgalvotu, Tev ir jāpieņem, ka ”dievs ir viss”, otrkārt, šim apgalvojumam vajag pierādījumu, citādi no tā nav jēgas. Un pierādīt to protams nevari, neviens to nekad nav varējis un arī nevarēs. Man toties nevajag neko pieņemt un apgalvot, lai teiktu, ka tā nav, jo puse kas to apgalvo, nav spējīga pierādīt šos apgalvojumus.
Ja jau par jēdzieniem, tad ticēt nozīmē pieņemt kaut ko par patiesu bez pierādījumiem – tā nav un nevar būt racionāla pieeja.
Runājot par ”Paskāla derībām” – tā nav racionāla pieeja. Kopš 17. gadsimta tas ir atspēkots neskaitāmas reizes. Ja esmu ticīgs un beigu beigās izrādās, ka dieva nav, tad esmu zaudējis visu savu dzīvi ticot kaut kam neeksistējošam, dzīvojot delūzijā, ieguldot tajā savu laiku un sniedzot intervijas attaisnojot slepkavības…
0
Raimonds Blūms > dzeris49 18.03.2015. 11.59
@rinķī apkārt citēju: ”Kā Tu justos, ja Tavā acu priekšā, lai arī vārdiski, vai karikatūrā, bet piesmietu Tav māti, sievu, meitu un tas tiktu darīts vārda brīvības “ietvaros””
1) mana mamma reāli eksistē, reliģija toties ir tikai ideja.
2) piemērs. kāds man apgalvo: ”tava mamma ir padauza”. Ja es nereaģēju uz to vispār, vai arī pasmejos, viņš sevi padara par muļķi. Sanāk, ka viņš manu mammu pazīst labāk nekā es – iespējamība tuvu nullei.
Otrs variants – viņam taisnība. Nu, bet tad tas IR smieklīgi!
Ja viņš melo, man nav mamma jāaizstāv, ja viņš saka taisnību, tad arī man nav jāaizstāv mamma (no kā? no patiesības?)
Bet vispār, galvenā problēma – Tevis teiktais ir klasiska sievsitēju aizstāvība.
0
dzeris49 > dzeris49 18.03.2015. 13.23
R.A. nesalīdzināmi lielumi, tēvs un māte, un kāda fanātiķa “reliģiskās jūtas”, cik tālu var aiziet ar to “cieņu” pret tām “jūtām”, mums ir piemērs Krievija, kur tie agresīvie pareizticīgie bāž savu degunu visur, mēģina aizliegt izrādes, rīko grautiņus, utt., mēģinot aizvērt muti visiem, par radikālo islamu pat nepieminēšu.
Neviens uz baznīcu vai tur, kur pulcējas reliģiozi cilvēki, neiet, un tur par viņiem nesmejas, tā ir viņu telpa, bet, arī viņiem nav jābāž deguns tur, kur nav viņu lauciņš, nepatīk tev karikatūras – neskaties, un nekādas problēmas, un, katrā ziņā, nemāci citus, kas nav reliģiozi, kā jādzīvo.
Un ar vārdu nevienu nenogalināsi, te tu kļūdies, tie, kas zīmē karikatūras, ieročus rokās neņem, nogalina un musina uz nogalināšanu taisni dažādi reliģiskie fanātiķi, papēti vēsturi, cik daudz karu jau nav bijis reliģiskā fanātisma dēļ, nerunājot par inkvizīciju un par mūsdienām.
0
Kristaps 18.03.2015. 09.25
Šimajais ko, neatšķir ideoloģiju no cilvēka? Ja es ņirgāšos par nacisma idejām man jārēķinās ka dabūšu pa muti?
0
Rūdolfs Mazurs 18.03.2015. 09.39
Varu piekrist par to, ka cieņa pret cilvēkiem un viņu ticību ir laba lieta, bet autors ir iebraucis auzās.
Liekas, ka arhibīskaps vēlas tikumu ierakstīt likumā. Izklausās labi, bet kādu tieši tikumu? Ja viss būtu tik vienkārši pietiktu ar desmit baušļiem vai vienkāršu “Esi jauks, neesi nelieties”, vai pēc kristiešu modes “Dari citam to, ko gribi, lai dara tev”. Šajā pat rakstā Stankēvičs kā pilnīgi pašsaprotamu lietu norāda, ka musulmaņi nav normāli kā kristieši — viņi pret aizskaršanu vēršas ar vardarbību (acīmredzot nav svarīgi, ka Francijā ir miljoniem musulmaņu, kuri uz šīm karikatūrām nav vardarbīgi atbildējuši). Varbūt musulmaņiem vajadzētu sūdzēt Stankēviču tiesā? Vai tomēr viņš izmanto Eiropas vārda brīvības tiesības?
Tāpat ne visas lietas ir cienījamas. Es nevaru cienīt valstis/cilvēku grupas, kas uzskata, ka nāvessodi ir pieņemami un attaisnojami. Vai valstij būtu ar likuma spēku šis uzskats jāpasargā no vairāk vai mazāk agresīvas kritikas? Ja Stankēvičs uztraucas par naida kurināšanu, tam likumi jau ir.
Visbeidzot par “Likumiem, kas veicina dzimstību”. Arī izklausās lieliski, bet kamēr nebūs kaut aptuveni iezīmēts, kā tie likumi izskatīsies, tikpat labi varētu piedāvāt likumus, kas “ārstē no vēža”.
0